09:52 26 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1777
  • RUB77.3603
Eiro

Vidējā alga Latvijā – 1400 eiro: Gailis atgādināja par "pelēko" naudu

© Foto: torange.biz
Latvijā
Saņemt īso saiti
46

Bijušais Latvijas premjerministrs Māris Gailis uzskata, ka reālās algas valstī jau sen pārsniedz vairākkārt slavētos 1000 eiro.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Pēc Latvijas bijušā premjera Māra Gaiļa domām, oficiālā Latvijas algu statistika neņem vērā ēnu ekonomikas jomu. Par to viņš paziņoja radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā bruto alga Latvijā pārsniegusi 1000 eiro. Taču Gailis apgalvo, ka šis skaitlis ir daudz zemāks par patieso. Bijušais premjers uzskata, ka, rēķinot vidējās algas summu valstī, jāņem vērā ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Un tad, kā paziņojis Gailis, izrādīsies, ka vidējā alga Latvijā ir nevis 1000, bet gan 1400 eiro.

Bijušais Latvijas premjerministrs norādīja, ka, protams, nevar precīzi nosaukt "pelēko" algu summas, taču apmēram 30% no kopējās statistikas tās veido. Turklāt viņš paziņoja, ka, pēc lietu loģiskās būtības, nevar būt tā, ka vairums Latvijas iedzīvotāju pelna vien dažus simtus eiro, un visa statistika turas vien uz tiem, kas saņem pa 10-15 tūkstošiem eiro. Gailis nenoliedza, ka šādi cilvēki ir, taču, pēc viņa sacītā, viņu nav daudz.

Tāpat bijušais premjers pārliecinoši paziņoja, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, ja arī nav pietuvojusies 1400 eiro algai, tad jau noteikti šķērsojusi 1000 eiro robežu. Gailis pastāstīja, ka strādā celtniecības nozarē, un pat palīgstrādnieks šajā nozarē par algu, kas zemāka par 700-800 eiro, pat neuzsāks darbu.

Paceliet algas

Iepriekš ziņots, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas palielinājusies par 8,4%, jeb 78 eiro, — līdz 1004 eiro par pilnu darba dienu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens neatstāja šo notikumu bez uzmanības un, nodēvējot to par svarīgu robežu psiholoģiskā un finanšu nozīmē, paziņoja, ka ar šo naudu pilnībā pietiek, lai piesaistītu emigrējušo pilsoņu uzmanību.

Latvijas iedzīvotāji steidzās sarūgtināt ministru. Sociālajos tīklos sāka runāt par to, ka tūkstotis eiro summa pastāv tikai uz papīra. No šī tūkstoša vēl jāatņem dažādu nodokļu nomaksa, un pēc tam paliks ievērojami mazāk.

Bija viedokļi arī par to, ka salīdzinot ar cenām Latvijā, tūkstotis eiro šobrīd der kā pabalsts bēgļiem un bezdarbniekiem. Tāpat lietotāji palūdza Ašeradenu atbraukt personīgi un parādīt tos cilvēkus, kuri saņem šādu vidējo algu.

Jaunos datus par vidējo algu apšaubīja arī Latvijas Banka, kura paziņoja, ka vienu tūkstoti eiro lielākoties saņem cilvēki, kuri strādā Rīgā vai Pierīgā. Centrālās Bankas speciālisti norādīja, ka reģionos vidējā alga ir pavisam cita, savukārt Latvijā tā pat nesasniedz 2/3 no Rīgas algu līmeņa, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Saskaņā ar SKDS centra aptaujas datiem, gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta strauju algu palielināšanu, pat ja tas novedīs pie strauja cenu kāpuma. Salīdzinot ar pērno gadu, ātra algu palielināšanās atbalstītāju skaits pieaudzis par 18%. Vērts atzīmēt, ka visvairāk šādi domājošu Latvijas iedzīvotāju bijis 2006. gadā — vairāk nekā trešdaļa. 2009. gadā viņu daļa asi samazinājās līdz 14%, savukārt pēc tam pakāpeniski palielinājās.

Lieta tāda, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu ir gatavi palielināt darbinieku algas — taču izdevumus kompensēs tieši uz patērētāju maku rēķina.    

Pēc temata

Latvijā joprojām maksā aplokšņu algas
"Gaisma te no Āfrikas, vai?": Latvijas patrioti šokējis rēķins
Latvijas valdība meklē, kur ietaupīt 300 miljonus eiro

Galvenie temati