RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere, triju Eiroparlamenta sasaukumu deputāte pastāstīja intervijā "Rossijskaja Gazeta", ka grasās apstrīdēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) CVK lēmumu par viņas kandidatūras noņemšanu no dalības Saeimas vēlēšanās.
Ždanoka atgādināja, ka Latvijas pilsonību viņa saņēmusi 1996. gadā tieši tiesas kārtībā, jo valstī darbojas naturalizācijas aizliegums daļai bijušo padomju pilsoņu, jo viņi sastāvēja komunistiskajā partijā pēc 1991. gada janvāra. 1997. gadā viņa tika ievēlēta Rīgas domē, savukārt 1999. gadā zaudēja mandātu tās pašas dalības dēļ komunistu partijā 1991. gadā. 2003. gadā ECT Mazā kamera atzina Ždanokas izslēgšanu no Rīgas domes par nelikumīgu, ko veiksmīgi apstrīdēja Latvijas valdība Lielajā kamerā. Tādēļ LKS līderei cīņa par tiesībām nav nekas jauns.
Tatjana Ždanoka pastāstīja arī par to, kā viņai izdevās tikt ievēlētai Eiroparlamentā.
"2004. gadā Latvijā, kura kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, tika pieņemts likums par Eiroparlamenta vēlēšanām. Dokumenta pirmajā un otrajā lasījumā atradās tas pats nolikums (par komunistu partiju — red.), taču mūsu likumdevēji rīkojās viltīgi. Un uz manas rezonansi raisošās lietas fona viņi nolēma neriskēt un izņēma punktu par komunistu partiju no likumprojekta teksta priekš trešā lasījuma. Tādējādi es varēju tikt ievēlēta. Protams, visa šī situācija, kura velkas tik ilgi, izskatās absurda. Es varu uz likumīga pamata piedalīties vispārējā Eiropas parlamenta darbā, kur tiek izstrādāta lauvas daļa noteikumu, kuri reglamentē dzīvi Latvijā, taču mani nelaiž Saeimā," paziņoja viņa.
Pēc Ždanokas sacītā, Latvijas Krievu savienība grasās pēc Saeimas vēlēšanu beigām izveidot spēcīgu frakciju.
Palicis gads
Tatjana Ždanoka pastāstīja, ka pēc tam, kad viņa kļuva par Eiroparlamenta deputāti, daži teica, ka viņu "speciāli "izsūtīja" tālāk, uz Briseli". Taču šobrīd viņa nolēmusi atgriezties Latvijā, lai cīnītos par krievu skolu saglabāšanu.
"Mums faktiski atlicis vien gads, lai glābtu izglītības sistēmu dzimtajā valodā priekš mūsu bērniem, visai krievvalodīgo kopienai — tie ir līdz pat 37% republikas iedzīvotāju. Protams, ka mēs centīsimies panākt nepilsoņu institūta atcelšanu, kā arī Valsts valodas centra inspekcijas atcelšanu. Taču mūs nevar nosaukt par labējiem, mēs uzstājamies ar sociālo dienas kārtību un cenšamies panākt vienādas tiesības un iespējas visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no etniskās izcelsmes," beigās sacīja LKS līdere.
Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, CVK nolēma izslēgt Tatjanu Ždanoku no LKS sarakstiem Saeimas vēlēšanās. Kā apziņoja politologs Juris Rozenvalds Ždanokas kandidatūras izsvītrošana no priekšvēlēšanu cīņas — tas ir nopietns trieciens LKS perspektīvām. Taču viņš nesāka noliegt, ka Ždanokas zaudēšana varētu pastiprināt vēlētāju atbalstu LKS.
"Atcerēsimies, kā palielinājās KPV LV reitings, kad partijas līderi Artusu Kaimiņu aizturēja un noturēja izolatorā. Latvijas Krievu savienības gadījumā es arī neizslēdzu atbalsta palielinājumu," atzīmēja profesors.
Pēc Rozenvalda sacītā, aizliegums Ždanokai balotēties ir labs trumpis LKS priekšvēlēšanu kampaņai, jo to var interpretēt kā spiedienu uz partiju vai arī valdošo politiķu bailēm tās priekšā. Un tas ir labs elektorāta mobilizācijas veids. Turklāt, ka LKS vēlētāji lielākoties ir kritiski noskaņoti attiecībā pret Latviju un nav pārāk apmierināti ar tās politiku.
Rozenvalds neizslēdz varbūtību, ka Latvijas Krievu savienība varētu iekļūt Saeimā, taču daudz kas būs atkarīgs no partijas priekšvēlēšanu kampaņas.
