Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām

© Sputnik / Vadim korolevZemes pārdošana kāpu zonā
Zemes pārdošana kāpu zonā - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Tikt vaļā no nerezidentu naudas pirms ASV pretenziju izvirzīšanas Latvija nepaspēja; cits stāsts ir ar tā saucamo zelta vīzu izsniegšanu par investīcijām vai nekustamā īpašuma iegādi – šeit Baltijas valsts izrādījusies daudz steidzīgāka.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Eirokomisija grasās samazināt ES dalībvalstu par investīcijām vai nekustamā īpašuma iegādi izsniedzamo pasu vai uzturēšanās atļauju skaitu trešo valstu pilsoņiem. Attiecīgās direktīvas tiks publicētas jau šoruden, paziņoja eirokomisāre Vera Jurova, vēsta Die Welt.

Šobrīd 11 ES valstis (Grieķija, Lietuva, Latvija, Beļģija, Spānija, Lielbritānija, Austrija, kā arī Malta un Kipra) piedāvā programmas tiem, kas vēlas iegūt tā dēvētās zelta vīzas.

Šāda prakse rada nopietnu risku, jo līdz ar pasēm ārzemnieki iegūst visas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, tostarp, brīvas pārvietošanās iespēju ES. Jurova raizējas, ka "zelta" dokumenti var tikt izmantoti naudas atmazgāšanai un Eiropas Savienības drošības iedragāšanai.

"Mums nav vajadzīgi Trojas zirgi Eiropas Savienībā. Dažām dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai pilsonība netiktu piešķirta noziedzniekiem," paziņoja Jurova.

Atzīmēsim, Latvija jau faktiski slēgusi Uzturēšanās atļaujas programmu, kura varētu nest valstij ap 60 miljoniem eiro ik gadu.

No 2010. līdz 2017. gadam Latvija izsniegusi vairāk nekā 17 tūkstošus Uzturēšanās atļauju ar termiņu apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā.

Vairāk nekā 90% no visiem Uzturēšanās atļauju pieteikumiem saņemti no bijušās PSRS valstīm, pirmām kārtām, no Krievijas pilsoņiem. Lielākoties pretendentus interesē nekustamais īpašums Rīgā un Jūrmalā.

Māja Latvijā - Sputnik Latvija
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem

Latvijas varasiestādes pakāpeniski padarīja striktākus Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumus kopš 2014. gada, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro.

Kā rezultātā programmu turpināja pakāpeniski ierobežot, pirmām kārtām, pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura saskata jaunajos investoros rusifikācijas draudus.

Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembrī pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ieviesa obligāto maksājumu par Uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem sekojošajiem investoriem, kuri ieguldījuši līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai bankas obligācijās. Runa ir par 5 tūkstošu eiro maksu par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede paziņoja, ka Uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu par investīciju veikšanu var uzskatīt par slēgtu, jo pieteikumu skaits samazinājies 20 reizes. Briede atzīmēja, ka mainīt Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumus katru gadu — nav tā labākā prakse.    

Ziņu lente
0