RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Vairāk nekā ceturtā daļa (27,9%) galvaspilsētas iedzīvotāju par pievilcīgāko Rīgas mikrorajonu uzskata Mežaparku, raksta rus.tvnet.lv, atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS veikto aptauju.
Kā paziņoja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence, par otro dzīvošanai piemērotāko mikrorajonu rīdzinieki nosaukuši pilsētas centru (19,6%), trešo – Imantu (16,7%), ceturto – Purvciemu 16,1%.
Pašvaldības darbā vispozitīvāk rīdzinieki vērtē kultūras pasākumu pieejamību un to rīkošanu Rīgā (89%), dabas objektu lielo skaitu un augsto kvalitāti (86%) un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību (86%).
Pieaugusi rīdzinieku apmierinātība ar iespējām piedalīties interešu nodarbībās un amatieru mākslas kolektīvos pieaugušajiem, nodarboties ar sportu un aktīvu atpūtu, ietekmi uz pašvaldības lēmumiem, dzīvesvietu piedāvājumu, iespēju saņemt informāciju par pašvaldības darbu.
Pēc rīdzinieku domām, pēdējā gada laikā galvaspilsētā ievērojami uzlabojusies transporta un gājēju infrastruktūra, šādu atbildi sniedza 31% aptaujāto. Gandrīz ceturtdaļa (23%) uzskata, ka pilsētas labiekārtošana izmainījusies labākā virzienā, 17% atzīmēja veiksmīgos vides jautājumu risinājumus parkos un zaļajā zonā.
Aptauja tika veikta šī gada aprīlī un maijā, tajā piedalījās 2 163 respondenti.
Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, pēdējo 17 gadu laikā Rīgas centrs pazaudējis 40% iedzīvotāju. 2000. gadā Rīgas centrā dzīvoja vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, šobrīd – tikai 30 tūkstoši cilvēku, pie tam pilsētā kopumā dzīvo vairāk nekā 641 tūkst. cilvēku. Iedzīvotāju skaits samazinājies 45 no 58 Rīgas rajoniem, taču tādos rajonos kā Dreiliņi, Dārziņi, Skanste iedzīvotāju skaits, tieši otrādi, vairākkārt pieaudzis.
"Pirmais un galvenais iemesls ir dzīves kvalitāte. Aiz Rīgas centra var iegādāties lielāku platību, jo cena par kvadrātmetru ir mazāka. Otrkārt, tā ir tuvumā esošā daba – zaļā zona un ūdens. Treškārt, stāvvieta. Šie faktori ir īpaši svarīgi ģimenēm ar bērniem. Pirms 17 gadiem cilvēkiem nebija iespējas tik brīvi iegādāties zemi ārpilsētā, turklāt dzīve ārpilsētā nebija tik populāra. Pilsētai tas nāk par ļaunu, jo naktī un vakarā centrs kļūst tukšāks. Tas noved pie degradācijas, veidojas antisociālas grupas, un cilvēki vairs nejūtas droši," uzskata sociālais antropologs Viesturs Celmiņš.
