05:58 26 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1777
  • RUB77.3603
Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Foto no arhīva

Finanšu ministrija saskata pretrunas starp Šadurska reformām un Latvijas mērķiem

© Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija
Latvijā
Saņemt īso saiti
42

Latvija ir maza valsts, un tai vajadzētu būt atvērtākai, izmantot talantus, kuri ierodas Latvijā, lai strādātu un mācītos, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik. Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka pastāv pretruna starp svešvalodu programmu aizliegumu augstskolās un Latvijas ilgtermiņa mērķiem. Savu viedokli viņa pastāstīja Latvijas radio 4 programmā "Darbojošās personas".

Pēc viņas domām, Latvijai jādara viss iespējamais, lai tā kļūtu pievilcīga ārvalstu speciālistu un studentu acīs. Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka viņas pieredze liecina: aptuveni 40% labāko Rīgas skolu absolventu jau iepriekš zina, ka neturpinās studijas Latvijā. Šī skumjā statistika ir jāmaina.

"Tas nav viegls uzdevums, taču mums ir jāpastiprina sajūta, ka dzīvot, strādāt un mācīties šeit ir stilīgi, labi un pareizi. Un augstskolu prestižs ir jāpavairo," – uzsvēra ministre.

Lai arī politiķe ciena valdības un parlamenta lēmumu, viņa uzskata, ka 4. jūlijā prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais lēmums aizliegt mācību programmas svešvalodās, kas nav ES oficiālās valodas, diezin vai vairos Latvijas augstākās izglītības pievilcību.

"Man šķiet, mums, kā mazai valstij, tomēr vajadzētu būt dinamiskākiem, atvērtākiem un izmantot tās iespējas un tos talantus, kuri ierodas Latvijā strādāt, mācīties un pelnīt. (..) Protams, šeit redzama pretruna," – piekrita finanšu ministre.

Viņa atzīmēja, ka Finanšu ministrija netika lūgta izvērtēt iespējamos zaudējumus, ko valsts cietīs, aizliedzot mācību programmas svešvalodās privātajās augstskolās.

"Tā ir Izglītības ministrijas atbildības sfēra. (..) Šī likumprojekta ietvaros pat nebija vajadzīga Finanšu ministrijas aplēse," – piebilda Reizniece-Ozola.

Iepriekš vēstīts, ka augstskolas un koledžas Latvijā var turpināt programmas krievu valodā līdz to akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019. gada 1. janvāra studentu uzņemšana šajās programmās būs aizliegta.

Liels skaits organizāciju, tostarp partija "Saskaņa", augstāko mācību iestāžu vadība un NKO lūdza Raimondu Vējoni neizsludināt grozījumus un nosūtīt projektu atkārtotai izskatīšanai parlamentā.

Pērn Latvijas privātajās augstskolās aptuveni trešā daļa studentu mācījās krievu valodā.

Pēc temata

BA Turība rektors: Latvija "uzdāvinās" kaimiņiem ārzemju studentu naudu
Kučinskis priecājas par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā
Latvijā jūtami samazinājies studentu skaits
Kučinskis par ideju aizliegt mācīt krievu valodā augstskolās: katru nedēļu izbrīna

Galvenie temati