Finanšu ministrija saskata pretrunas starp Šadurska reformām un Latvijas mērķiem

© Reinis Inkēns, Saeimas AdministrācijaМинистр финансов Латвии Дана Рейзниеце-Озола, заседание Сейма 22 июня 2017 года
Министр финансов Латвии Дана Рейзниеце-Озола, заседание Сейма 22 июня 2017 года - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija ir maza valsts, un tai vajadzētu būt atvērtākai, izmantot talantus, kuri ierodas Latvijā, lai strādātu un mācītos, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik. Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka pastāv pretruna starp svešvalodu programmu aizliegumu augstskolās un Latvijas ilgtermiņa mērķiem. Savu viedokli viņa pastāstīja Latvijas radio 4 programmā "Darbojošās personas".

Pēc viņas domām, Latvijai jādara viss iespējamais, lai tā kļūtu pievilcīga ārvalstu speciālistu un studentu acīs. Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka viņas pieredze liecina: aptuveni 40% labāko Rīgas skolu absolventu jau iepriekš zina, ka neturpinās studijas Latvijā. Šī skumjā statistika ir jāmaina.

"Tas nav viegls uzdevums, taču mums ir jāpastiprina sajūta, ka dzīvot, strādāt un mācīties šeit ir stilīgi, labi un pareizi. Un augstskolu prestižs ir jāpavairo," – uzsvēra ministre.

Lai arī politiķe ciena valdības un parlamenta lēmumu, viņa uzskata, ka 4. jūlijā prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais lēmums aizliegt mācību programmas svešvalodās, kas nav ES oficiālās valodas, diezin vai vairos Latvijas augstākās izglītības pievilcību.

"Man šķiet, mums, kā mazai valstij, tomēr vajadzētu būt dinamiskākiem, atvērtākiem un izmantot tās iespējas un tos talantus, kuri ierodas Latvijā strādāt, mācīties un pelnīt. (..) Protams, šeit redzama pretruna," – piekrita finanšu ministre.

Viņa atzīmēja, ka Finanšu ministrija netika lūgta izvērtēt iespējamos zaudējumus, ko valsts cietīs, aizliedzot mācību programmas svešvalodās privātajās augstskolās.

"Tā ir Izglītības ministrijas atbildības sfēra. (..) Šī likumprojekta ietvaros pat nebija vajadzīga Finanšu ministrijas aplēse," – piebilda Reizniece-Ozola.

Пакистанский кебаб в Риге - Sputnik Latvija
Nacionālais bloks uzstājas pret studentiem no Indijas: viņi te kebabus taisa, nevis mācās

Iepriekš vēstīts, ka augstskolas un koledžas Latvijā var turpināt programmas krievu valodā līdz to akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019. gada 1. janvāra studentu uzņemšana šajās programmās būs aizliegta.

Liels skaits organizāciju, tostarp partija "Saskaņa", augstāko mācību iestāžu vadība un NKO lūdza Raimondu Vējoni neizsludināt grozījumus un nosūtīt projektu atkārtotai izskatīšanai parlamentā.

Pērn Latvijas privātajās augstskolās aptuveni trešā daļa studentu mācījās krievu valodā.

Ziņu lente
0