RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Prokurore Viorika Hirgena preses konferencē informēja par lietu, kurā apsūdzības izvirzītas Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, raksta Rus.db.lv.
Runa ir par 2010. un 2013. gada notikumiem, kad Ilmārs Rimšēvičs ieņēma Latvijas Bankas prezidenta posteni un bija labi informēts par Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) notiekošo. Ģenerālprokuratūras versija liecina, ka Rimšēvičs ilgstoši palīdzējis Trasta komercbankas (TKB) akcionāram gatavot FKTK iesniedzamās bankas atskaites.
Pirmo reizi bankas akcionārs pie Rimšēviča vērsies 2010. gadā, kad bankai radās problēmas ar normatīvu ievērošanu, un LB prezidents paskaidrojis, kā šajā situācijā runāt FKTK. Samaksai par konsultāciju viņš saņēmis dārgu braucienu uz Kamčatku. Prokurore uzsvēra, ka, pateicoties padomiem un TKB akcionāram nodotajai informācijai, bankai izdevies ilgstoši maldināt FKTK.
Otru reizi bankas akcionārs pie Rimšēviča vērsies 2013. gadā, kad FKTK pieņēma vairākus lēmumus TKB darba ierobežošanai. Šajā laikā, domājams, kukuļa nodošanā iesaistīts otrs bankas akcionārs.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka toreiz nauda nodota ar vidutāja starpniecību. Acīmredzot runa ir par Martinsonu, kurš apsūdzēts par starpnieka darbību kukuļošanā. Kukulis sastādījis 500 tūkstošus eiro, kas bija jānodod divās daļās pa 250 tūkst. eiro. Pirmā daļa tika saņemta līdz 2013. gada aprīlim, turklāt starpnieks saņēmis 10% summas.
Pēc naudas saņemšanas jautājums par TKB darbības ierobežojumu atcelšanu tika atrisināts, tomēr bankai neizdevās pārvarēt grūtības, un uz to no jauna tiak vērstas FKTK sankcijas. Tobrīd bankas akcionāri esot nolēmuši, ka Rimšēvičs slikti pelna saņemto naudu un otru summas daļu maksāt atteikušies, tātad vienošanās zaudējusi spēku.
Jirgena informēja, ka 2018. gada februārī cilvēki, kuri deva kukuli, pastāstījuši par to KNAB. Sācies kriminālprocess, uzrādīti pierādījumi, un Rimšēvičs tika aizturēts.
Prokurore uzsvēra, ka likums paredz atbrīvošanu no kriminālatbildības tam, kurš devis kukuli, ja viņš par to informējis tiesībsargājošās iestādes, tāpēc TKB akcionāri netiks saukti pie atbildības.
Jautājumā par lietas izmeklēšanas ātrumu Jirgina norādīja, ka par to pagaidām būtu grūti spriest. Tomēr viņa cer, ka lietas aktīva izmeklēšana beigsies līdz šī gada nogalei.
Šī gada februārī telekanāla TV3 pārraide Nekā Personīga vēstīja, ka bijušie TKB valdes loceklis un akcionārs devuši policijai jaunas liecības tā saucamajā "būvnieku lietā", kurā figurējis Martinsons, būvfirmas Moduls Rīga toreizējais īpašnieks.
Jāpiebilst, ka tā ir jau otrā ar TKB saistītā skandalozā lieta — ar bankas likvidāciju, iespējams saistīta arī maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība šī gada maijā.
