RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos publicē fotogrāfijas un videoierakstus, kuros iemūžinātas tikšanās ar čūskām. Līdz ar silta laika iestāšanos aizvien lielāks skaits rāpuļu izlien pasildīties saulītē.
Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns pauda viedokli, ka runa nebūt nav par to, ka šogad Latvijā būtu īpaši daudz čūsku, vēsta Grani.lv.
(Mālpils)
Eksperts uzskata, ka ažiotāžu ap čūskām sacēluši paši cilvēki, kuri fotografē rāpuļus un publicē attēlus sociālajos tīklos. Patiesībā čūsku skaits Latvijā nebūt nav lielāks nekā aizvadītajos gados.
(Trikāta)
Lielkalns atzīmēja, ka cilvēki bieži vien ceļ mājas vietās, ko jau sen iemīļojušas čūskas, tāpēc rāpuļi ir iztraucēti un tagad bieži vien dzīvo līdzās cilvēkiem. Taču, eksperts uzsvēra, lielākā daļa čūsku Latvijā ir nekaitīgas. Visbiežāk sastopamas nevis indīgās odzes, bet gan ķirzaciņas, kuras cilvēkam iedzelt nevar. Tās var tikai nomest asti, ja kāds nejauši uzkāps tai.
Eksperts pastāstīja, ka mitrās vietās, it īpaši ūdenstilpņu tuvumā iespējams satikt zalkšus — pelēkus, melnus un pat zaļpelēkus ar dzeltenu vai oranžu zīmīti uz galvas. Sastopami pat 1,5 metru gari zalkši. Aizsargājoties zalktis izdala smirdošu šķidrumu vai izliekas miris.
(Suntaži)
No nekaitīgiem faunas pārstāvjiem, ko var sajaukt ar čūskām, Latvijā mīt arī gliemji. Tie var būt pirksta resnumā un 10-15 cm gari. Gliemji parasti izlien no slēptuvēm naktīs mitrā laikā. Cilvēkam tie kaitēt nevar.
Odze ir vienīgā Latvijā sastopamā indīgā čūska. Tā dod priekšroku sausiem mežiem. No nekaitīgām čūskām odze atšķiras ar savu pelēko krāsu un līčloku zīmējumu uz muguras, lai arī sastopamas arī pilnīgi melnas odzes, atzīmēja Lielkalns.
Eksperts ieteica nekrist panikā un saglabāt mieru, tiekoties ar odzi. Viņš deva padomu domāt loģiski un novērot čūsku, lai izprastu, vai tā var būt būstama. Lielkalns atgādināja, ka jebkura čūska, tiekoties ar cilvēku, sastingst — tā cer, ka to nepamanīs, bet pēc tam cenšas līst prom un noslēpties.
Lielkalns pastāstīja, ka čūska centīsies aizsargāties ar uzbrukumu tikai tad, ja cilvēks ir pārāk uzmācīgs, seko čūskai, cenšas to noķert vai pieskarties.
(Baldone)
Viņš atzīmēja, ka parasti čūskas cenšas noslēpties jau pirms tikšanās, jo sajūt jebkuras dzīvas būtnes tuvošanos pēc zemes vibrācijām. Naktis čūskas pavada slēptuvēs, tāpēc nav jābaidās no tiksanās ar tām tumsā.
Tikšanās ar odzi biežāk iespējama rīta stundās, kad saule sāk sildīt, un aukstasiņu dzīvnieki izlien pasildīties.
