10:15 19 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1391
  • RUB76.8166
Saeima

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus par atklātu prezidenta ievēlēšanu

© Flickr/ Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Latvijā
Saņemt īso saiti
11

Saeimas Juridiskā komisija, saņemot informāciju no citām komisijām par grozījumu izskatīšanas rezultātiem par atklātu balsošanu Latvijas prezidenta vēlēšanās, nosūtīs dokumentu Saeimas pirmajam lasījumam.

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Saeimas Juridiskā komisija 12. jūnijā konceptuāli atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības piedāvātos Latvijas Satversmes grozījumus, kuri paredz valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā, vēsta rus.tvnet.lv. Šobrīd, saskaņā ar Satversmi, deputāti vēl valsts prezidentu slēgtā balsojumā.

Pirms likumprojekta nosūtīšanas Saeimas izskatīšanai pirmajā lasījumā, komisija pieprasīs informāciju par tā izskatīšanas rezultātiem citās Saeimas komisijās, pastāstīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Kā jau ziņots, 17. maijā Saeima iesniedza šos grozījumus izskatīšanai komisijās.

Atgādināsim, ka Saeimas Juridiskā komisija pērnā gada oktobrī atbalstīja Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Attiecīgo petīciju piedāvāja biedrība par atklātību Delna, to parakstīja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Kā norāda biedrība, Latvijas iedzīvotāji vēlas zināt, kā deputāti balso par prezidentu, šis amats šobrīd ir vienīgais, kurā notiek slepena balsošana.

Atklāta balsošana par prezidentu paaugstinās deputātu atbildību sabiedrības priekšā, liekot pamatot savu izvēli, uzskata Delna.

Šīs idejas kritiķi savukārt runā par to, ka atklāts balsojums neļaus deputātiem izdarīt neatkarīgu izvēli, un viņi būs spiesti rīkoties tā, kā to liek frakcija.

Iepriekš Saeima noraidīja opozīcijas Latvijas Reģionu apvienības piedāvājumu par to, lai par valsts prezidenta kandidātiem varētu kļūt tikai tie, kas savākuši 50 tūkstošus parakstu.

Viens no grozījumu iniciatoriem, deputāts-"reģionāls" Edvards Smiltēns Saeimas debašu laikā paskaidroja: jaunais reglaments darītu galu valsts prezidenta slepenās ievēlēšanas praksei un politiskās tirgošanas iespējām. Saeimas izvēlei tiktu piedāvāti tikai tie kandidāti, kuriem būtu sabiedrības atbalsts. Saskaņā ar grozījumiem, gadījumā, ja pirmā vēlēšanu tūre beigtos parlamentā bez rezultātiem — otrā tūre tiktu veikta bez kandidātu saskaņošanas ar sabiedrību.

Smiltēns uzsvēra, ka jaunā prezidenta ievēlēšanas kārtība ņemtu vērā sabiedrības intereses, garantētu iedzīvotāju dalību vēlēšanu procesā un paaugstinātu sabiedrībā uzticības līmeni demokrātijai, Saeimai un prezidentam. Prasība par 50 tūkstošu parakstu savākšanu uzraudzītu Saeima, piebilda Simltēns.

Taču Saeimas deputāti uztvēra iniciatīvu vēsi. Daži pārmeta "reģionāļiem" populismu pirms Saeimas vēlēšanām, citi — ģeopolitisko risku un sabiedrības patieso vērtību neizvērtēšanu.    

Pēc temata

Kādēļ visi latvieši ir nacionālisti, taču ne visi ir Nacionālā bloka elektorāts
Nākamā Saeima būs drosmīgāka: Kučinskis gaida jaunas reformas izglītībā
Latvijas valdība turpinās karu ar televīziju un internetu
EDSO apsprieda iespējamo apraides samazināšanu krievu valodā Latvijā

Galvenie temati