17:10 19 Jūnijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1613
  • RUB73.4609
Brīvības piemineklis

Ceturtdien Rīgā notiks 1941. gada represiju upuru piemiņas gājiens

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
18

Pasākumu atklās Latvijas Bijušo politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, sanākušos uzrunās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Latvijas Bijušo politiski represēto apvienība tuvākajā ceturtdienā, 14. jūnijā, rīkos pasākumu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa par cietušo piemiņu 1941. gada padomju represijās, vēsta Latvijas Radio.

Piemiņas pasākums sāksies plkst. 12:35 ar ielas gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur turpināsies pēc svinīgās goda sardzes maiņas ceremonijas.

Pasākumu atklās Latvijas Bijušo politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis. Sanākušos uzrunās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Tāpat uzaicināta Nacionālo bruņoto spēku vadība, ārvalstu vēstnieki, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un deputāti, premjerministrs Māris Kučinskis un valdības locekļi, Rīgas domes vadība, Lietuvas un Igaunijas Bijušo politiski represēto biedrību pārstāvji Latvijā.

Saskaņā ar Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportāciju rezultātā Latvija zaudēja ne mazāk kā 15 425 iedzīvotājus — latviešus, ebrejus, krievus, poļus, tostarp, 3 751 bērnu vecumā līdz 16 gadiem.

No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju no Rīgas un tuvākās apkārtnes tika izvests tūkstošiem ģimeņu. Par godu deportēto piemiņai stacijā uzstādīts piemiņas akmens un preču vagons.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, pērnā gada vasarā par godu Latvijas simtgadei Okupācijas muzejs palūdza Latvijas dzelzceļam atremontēt vagonu, kurš 21 gadu stāv zem klajām debesīm. Darbiem bija nepieciešami ap 30 tūkstošiem eiro. Aprīlī vagons tika nodots Rīgas domes pārvaldībai.

Kamēr Latvija meklē naudu represiju upuru piemineklim, Krievijā tas atklāts pērnajā gadā. Atklāšanas ceremonijā Krievijas prezidents uzsvēra, ka par represiju traģēdiju ir jāatceras, taču nedrīkst aicināt kārtot rēķinus.

Latvijā represijas tiek izmantotas politiskās spekulācijās un pret Krieviju vērstiem izlēcieniem. Latvija noliedz, ka Baltijas valstu pievienošanās PSRS notika atbilstoši starptautiskā likuma normām un guva starptautisku atzīšanu.

Mūsdienu Latvijas elite izvēlas slavēt nacistiskā režīma palīgus kā "valsts brīvības cīnītājus", aizmirstot padomju karavīru-atbrīvotāju drosmīgo rīcību.    

Pēc temata

Par dizaina nozīmi valsts pārvaldē
Okupācijas muzejs norūpējies par deportāciju vagona stāvokli
Okupācijas zaudējumu aprēķinu komisija pērn izlietojusi 35 000 eiro

Galvenie temati