Nacionālais bloks uzstājas pret studentiem no Indijas: viņi te kebabus taisa, nevis mācās

© Sputnik / Sergey MelkonovПакистанский кебаб в Риге
Пакистанский кебаб в Риге - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Nacionālās derības politiķi uztraucas, ka Latvijā ieradīsies liels studentu skaits no Indijas un Pakistānas, kuri patiesībā brauc nevis mācīties, bet nelegāli strādāt.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) diskusiju laikā sakarā ar Imigrācijas likuma grozījumiem piedāvāja ieviest kvotu Latvijas augstskolām uz ārzemju studentu pieņemšanu – 3 500 cilvēkus, taču viņa piedāvājums netika atbalstīts, vēsta Skaties.lv.

Saeimas deputāti 15. maijā apsprieda jautājumu par ārzemju pētnieku, stažieru un studentu uzaicināšanu Latvijā.

Пакистанский кебаб в Риге - Sputnik Latvija
"Pakistānas kebabs" skandāla centrā: māna un nerunā latviski

Pēdējo trīs gadu laikā ārzemju studentu skaits Latvijā jau ir palielinājies par 80%, un tie ir ievērojami ieguldījumi valsts ekonomikā, atzīmē Ekonomikas ministrija. Taču nacionāli noskaņotie politiķi satraucas, ka Latvijā ieradīsies liels studentu skaits no Indijas un Pakistānas, kuri "nebrauc mācīties, bet gan strādāt kebabnīcās".

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) centās pārliecināt kolēģus, ka studentu skaits no trešajām valstīm ir jāierobežo, iesakot kvotu ne vairāk kā 3 500 cilvēku gadā.

"Galvenokārt tas pieaug no valstīm, kur ir augsts terorisma līmenis, – Pakistāna un Indija. Šie studenti brauc uz Latviju, protams, ne jau studēt, bet tiešām arī strādāt kebabnīcās un citās iestādēs," — paziņoja Dombrava.

Taču viņa piedāvājums par kvotu bija noraidīts.

"Direktīva aizliedz noteiktu kvotu studentiem. Kvotas var noteikt, piemēram, saistībā ar nodarbinātību aicinātajiem, – to katras dalībvalsts var darīt kā vēlas, bet studentiem ir noteikts, ka kvotas nedrīkst būt. Ne no vienas valsts," — paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maija Roze.

Savukārt Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka augstākās izglītības eksports ir viens no virzieniem, kurš palīdz attīstīt Latvijas ekonomiku.

"Indija ir augoša ekonomika, tur ir daudz ģeniālu prātu, kurus mums vajadzētu piesaistīt un dod iespēju viņiem attīstīt savas idejas šeit. Kaut kādus būtiskus šķēršļus nevajadzētu varbūt ieviest pret šīm valstīm," — pateica iestādes pārstāvis Aldis Bukšs.

Saeimas komisija uzskata, ka studentu pieņemšanas kvotu ieviešanas vietā vairāk jākontrolē pašas augstskolas, kuras pieņem ārzemniekus, lai pārliecinātos, ka Latvija nekalpo par migrācijas vārtiem uz Eiropu, caur kuriem iebrauc trešo valstu pilsoņi.

Ziņu lente
0