RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Jau vairāk nekā divus mēnešus NTV telekanāla un Starptautiskās aģentūras un radio Sputnik savstarpējā projekta "Tu esi super!" dalībnieki dzīvo Maskavā. Ir noslēgusies atlases kārta, un dziedošie jaunieši izgājuši ceturtdaļfinālā.
Viņu vidū ir mūsējais. Artjoms ieradies šovā no Daugavpils un uzreiz iekaroja savu nišu.
Viņš asi atšķiras pārējo dalībnieku vidū. Iespējams, ne tik ar balsi, cik ar manieri savaldīt sevi: uz skatuves un dzīvē.
Artjoms projektā ir viens no vecākajiem. Augstākā pieļaujamā niša — 18 gadi — sniedz sava veida priekšrocības, vismaz viņam ir tiesības patstāvīgi doties uz pilsētu. Pārējiem tas ir atļauts tikai kāda pavadījumā.
Martā viņš atgriezās mājās: iekļūstot ceturtdaļfinālā, Artjoms pagarināja savu atrašanos Maskavā. Tagad ir jāpagarina vīza.
- Pēc mājām ilgojies?
— Vispār nē. Man ļoti patīk Maskava. Es mīlu Latviju, protams. Taču uz mājām vispār nevelk.
- Esi jau domājis, kas tālāk, pēc projekta?
— Es vēlos iegūt akadēmisko muzikālo.
- Mājās?
— Diez vai. Varbūt pat šeit, Maskavā. Turklāt arī organizatori varētu palīdzēt.
Palīdzēt ir gatavi. Tā sanācis, ka Artjoms pratis iepatikties visiem — gan dalībniekiem, gan projekta vadītājiem. Ar vokālu viņš sācis nodarboties jau bērnībā. Divus gadus pirms projekta salūza balss, rokas nolaidās, atmeta ar roku visam.
- Vai es pareizi saprotu, ka tu esi nolēmis atgriezties pie vokāla pateicoties projektam?
— Teiksim tā: projekts pamudināja. Es sapratu, ka man ir dotumi, un es varu tos atgūt. Šovs kļuva par stimulu.
- Un līdz tam tiešām divus gadus nebiji dziedājis? Nekur?
— Nu kā "nekur". Mēs visi dziedam dušā, dzīvoklī, tualetē. Visi cilvēki kādreiz uzdzied. Taču tā nav nodarbošanās. Tas neattīsta. Savukārt, uzzinot par projektu, nolēmu atkal ķerties klāt profesionālajam vokālam.
Divu mēnešu laikā, kurus Artjoms nodzīvoja Maskavā, viņš spējis atgriezties pie tā, kas bijis, un pat nedaudz pāraugt pats sevi. Šovs "Tu esi super!" kļuva par pirmo pieredzi uz lielās skatuves.
- Vai nav bail iziet tā, zinot, ka tevi vēro miljoni?
— Patiesībā, savējo priekšā uzstāties ir daudz bailīgāk. Uz lielās skatuves tu kaut kā atsvešinies. Skatuves gaismas, zāle, viss tiek uztverts savādāk. Savukārt, kad tu dziedi bāzē (atpūtas bāze "Gvozdika", vieta, kur dzīvo dalībnieki — red. piez.), izej un baidies izgāzties. Muļķīgi, taču no tā nekur neliksies.
- Konkurence jūtama?
— Pēc otrās kārtas bija jūtama. Atmosfēra kļuva karstāka. Kad izgājām ceturtdaļu, viss atkal nomierinājās. Protams, ir tie, kurus mēs uzskatām par pretiniekiem. Taču naida nav.
Projekta "Tu esi super!" aizkulises, pēc Artjoma sacītā, atgādina šovu "Dom 2", tikai bez televīzijas translācijas. Praktiski visu laiku dalībnieki atrodas slēgtā teritorijā. Tur notiek nodarbības, repetīcijas, mēģinājumu klausīšanās.
- Tu pats izvēlies repertuāru?
— Nē. Repertuāru izvēlas pasniedzēji.
- Mēdz būt, ka tev liekas, ka nav izvēlēta īstā dziesma?
— Nē. Mēs visi viņiem uzticamies. Personīgās vēlmes mēs paturam savā prātā. Viņi palīdz mums padarīt jebkuru dziesmu par "savu".
Izmantojot savu pilngadību, Artjoms periodiski dodas uz pilsētu. Mērogs nebiedē. Tieši pretēji, pēc tam Daugavpils liekas maziņa un klusa.
— Mēs vairākas reizes esam vizinājušies ar mašīnu pa Maskavu vakarpusē.
- Braukājāt vai stāvējāt?
— Braukājām, mums paveicās. Pilsēta naktī ir ļoti skaista.
- Vēlētos šeit dzīvot? Veidot karjeru?
— Es nezinu. Vēl neesmu izlēmis. Vispār es vairāk skatos Eiropas virzienā. Man liekas, ka tur man ir vairāk iespēju tikt pamanītam. Es nedomāju, ka Maskavā es spētu izturēt konkurenci vietējā tirgū.
- Un Latvijā?
— Latvijā ir tieši pretēji — paša tirgus nav, vienkārši nav kur augt.
Līdz cīņai par iziešanu pusfinālā atliek mazāk nekā mēnesis. Bērni jau gatavo jaunas dziesmas. Kādas — pagaidām atklāts netiek, saskaņā ar spēles noteikumiem.
