RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Simtiem vecākus un viņu bērnus, politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus savienoja Krievu skolu aizsardzības štābu saucieni lielajā sapulcē viesnīcas "Latvija" konferenču zālē.
Sapulcei bija jānotiek jau janvārī, taču tam visos veidos traucēja Rīgas dome ar "Saskaņu" un mēru Nilu Ušakovu vadībā, kurš sen rīkojas saskaņā ar nacionālās elites interesēm. Viņš teju ar personīgu rīkojumu patraucēja sarīkot vecāku un sabiedrības cilvēku tikšanos Kongresu namā, un pēc tam arī citās vietās. Visbeidzot, organizatori — Krievijas skolu aizstāvības štābs — vienojās ar viesnīcu "Latvija", kura nekādā veidā nepakļaujas pašvaldībai. Un viss notika pienācīgā līmenī.
Tikšanās mērķis bija dot iespēju uzstāties ne tikai politiķiem vai sabiedrības cilvēkiem, bet arī vecākiem — pirmie, kurus skars "Melnā Kārļa" reforma. Tāpat tika sagatavota Vislatvijas vecāku sapulces rezolūcija, vecāku paziņojums prezidentam Raimondam Vējonim un, visbeidzot, latviešu mammām un tētiem, lai tie, jau no sava vārda, iestātos par krievu skolām.
Žurnālists Viktors Avotiņš, kurš strādā nacionālajos medijos, regulāri sarunājās gan ar latviešu inteliģenci, gan ar latviešu skolu pārstāvjiem, uzstājās tribīnē: "Nevajag domāt, it kā visi latvieši atbalsta reformu. Ļoti daudzi saprot, ka šī reforma ir tikai un vienīgi politisks lēmums. Un latvieši apzinās, ka šāda reforma tikai pastiprinās spriedzi sabiedrībā."
Mūsu bērni jūk prātā
Trīs bērnu māte Jeļena Stepanova pastāstīja Sputnik:
"Mans vecākais dēls kaut kā pabeidza skolu: jo ir ļoti grūti svešā valodā apgūt eksaktās zinātnes. Beigās gudrs puisis nevarēja iestāties augstskolā. Šobrīd divas manas meitas mācās skolā — 6. un 9. klasē. Tās nav mācības, bet kaut kāds murgs! Bērniem vispār nav brīvā laika, pēc skolas viņiem nākas nevis vienkārši pildīt mājas darbus, apgūt tieši priekšmetu tematus, bet gan nodarboties ar visa tulkošanu latviešu valodā.
Vaid ne tikai manas meitenes, bet arī visa skola. Un mums bail iedomāties, ka tas ir tikai sākums, jo tas viss joprojām ir saskaņā ar bilingvālo mācību sistēmu, un kas būs vēl priekšā, kad skolas par simts procentiem pāries uz latviešu valodu. Un tādi vecāki kā es līdz galam stāvēsim par krievu skolām."
Cita mamma — Jekaterina Aleksandrenkova, kura audzina divas meitas, pateica sekojošo:
"Politiķi ne jau vienkārši nogalina krievu skolas, viņi padara par margināliem milzīgu iedzīvotāju daļu — visas mazākumtautības. Mūsu bērni jau tagad, pabeidzot pat bilingvālās skolas, knapi-knapi iestājas augstskolās un konkurē darba tirgū ar latviešiem. Taču priekšā būs vēl briesmīgāka situācija, kad krievu skolas iznīcinās vispār."
Jekaterina Aleksandrenkova atkārtoja citu vecāku vārdus, ka krievu bērni nevar tikpat labi apgūt priekšmetus kā latvieši, jo vienalga mācās svešā valodā. Bērni lielākajā daļā kļūst par noslēgtiem, runā vienkāršos teikumos, viņiem rodas kompleksi, jo pastāvīgi baidās pateikt kaut ko ne tā un izdarīt "muļķīgas kļūdas".
Joprojām nav veikta profesionāla bilingvālās izglītības sistēmas izmeklēšana, ko lika izdarīt Satversmes tiesa jau 2005. gadā. Tikai pēc šīs pārbaudes varētu galīgi apstiprināt bilingvālo sistēmu. Taču tagad politiķi iet vēl tālāk — un vispār pārved krievu skolas uz mācībām latviešu valodā.
"Arī skolotāji ir šokā. Šobrīd, patiesībā, notiek teju piecas dažādas reformas. Skolu apvienošana vai slēgšana provincē, latviešu un mazākumtautību skolu apvienošana nelielās pilsētās, skolotāju pārizglītošana atbilstoši rietumu (lielākoties, skandināvu) mācību modeļiem, kompetences sistēma — "no zināšanām pie prasmēm" (piemēram, savieno vienā priekšmetā ķīmiju, fiziku un bioloģiju), plus vēl arī jaunā reforma.
Pie visa tā nav gatavi pedagogi un nav normālu grāmatu. Faktiski tagad nevis skola nodarbojas ar bērnu izglītošanu, taču viss gulstas uz vecāku pleciem," saka Jekaterina Aleksandrenkova.
Pat nacisti neko tādu neatļāvās darīt
"1991. gadā tauta iestājās par demokrātisku Latviju, taču saņēma nacionālistisku. Un tagad nacionālisms visbeidzot uzvarējis demokrātiju, iznīcinot krievu skolas. Atzīmēšu, ka pat nacistu okupācijas laikā Latvijā krievu skolas šeit turpināja strādāt. Taču tagad mēs esam Eiropas Savienībā, kuras ierēdņi pārspējuši pat hitleriešus, ļaujot kaudzītei politiķu, kuri norūpējušies par savu nacionālo ideju, iznīcināt šeit krievu skolu kā patstāvīgu sistēmu," uzsvēra Latvijas Krievu kopienas prezidents Vladimirs Sokolovs.
Savukārt sabiedrības cilvēks Vladimirs Lindermans uzskata, ka tagad jau nav nekādu ilūziju par to, kas tieši saasina situāciju Latvijā, pastiprina spriedzi starp krieviem un latviešiem.
"Latviešu politiķi tagad izvēlējušies šādu taktiku: vispār neklausīties "šajos krievos". It kā mūsu nav. Taču neskatoties uz to, mums ir svarīgi parādīt, ja ne šiem cilvēkiem Saeimā, tad Eiropas sabiedrībai, ka krievi pretojas lēmumam par viņu nacionālo skolu slēgšanu. Un ielu akcijas — tas ir viens, savukārt tāda vecāku sapulce kā šodien — reprezentatīvs pasākums, tas parāda, ka pretošanās kustības dalībnieki nav kaut kādu tur saujiņa marginālu, kuru interesēm var spļaut virsū no Saeimas tribīnes," saka Vladimirs Lindermans.
No sliktas aitas kaut vai vilnas kamols
"Ja līdz šim mēs centāmies kaut kā likt nacionālo politiķu prātiem sadzirdēt ar kliedzieniem un bungu sišanu nacionālajiem, tad tagad, tā kā tas nelīdz, mūs virzīs uz priekšu naids un vēl lielāka apņēmība. Tiem politiķiem, kuri vēlējušies iznīcināt krievu skolas, ir jāzina: šobrīd arvien spēcīgāk un spēcīgāk notiek krievu konsolidēšana Latvijā, pilsoņu sabiedrības strukturēšana. Un pretošanās formas būs arvien nežēlīgākas. Ticiet man, pastāv cerība patīt lenti atpakaļ — un neslēgt krievu skolas. Tagad jautājums ir tikai par spēku daudzumu," pārliecināts viens no sapulces rīkotājiem, Krievu skolu aizstāvības štāba dalībnieks, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs, eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs.
Jā, pie jautājuma par to, ka ārkārtīgi piesardzīgais "Saskaņas" politiķis Boriss Cilevičs, sekojot viscaur lojālajam Nilam Ušakova, paziņoja, ka derētu apstrīdēt krievu skolu pāreju uz latviešu valodu Satversmes tiesā.
"No sliktas aitas kaut vai vilnas kamols. "Saskaņas" partija, pēc būtības, nekādā veidā nav traucējusi nacionālajai elitei visus šos gadus nodarboties ar melnajām lietām, kuru rezultāts ir esošā izglītības reforma un attiecīgs likumprojekts. Taču tas, ka tagad "Saskaņa" vismaz kaut kā kustas un apgriežas no vienas malas uz otru, gausi elsojot parlamentā, — tā jau ir kustība. Satversmes tiesā protams ir jāiesniedz prasība. Un tas ir labi. Taču, draugi, bez ilūzijām: nekādas tiesas Latvijā problēmas neatrisinās un krievu skolas atgūt nevarēs. Savukārt pateicoties Eiropas spiedienam problēma varētu tikt atrisināta, tur ir spējīgi aizliegt Latvijai pārkāpt starptautiskās normas un Eiropas Savienības valsts nacionālās mazākumtautības tiesības," saka eirodeputāts.
Trešdien, 4. aprīlī, plkst. 17:00 notiks skaļa protesta akcija pie Pulvertorņa, tieši pretī Izglītības ministrijai, un pēc tam tās dalībnieki daudzu tūkstošu maršā dosies pie Rīgas pils, kur vērsīsies pie prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neparakstīt asimilācijas izmaiņas Izglītības likumā. Satversmes 72. pants sniedz prezidentam tiesības apturēt Saeimas pieņemto likumu stāšanos spēkā.
Gaidāmās akcijas devīze: "Mēs pieprasām prezidentam Vējonim būt par visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu, nevis par valdošo latviešu partiju prezidentu!", "Mūsu nodokļi, mūsu skolas, mūsu valoda, mūsu bērni — mūsu tiesības!"
