RĪGA, 2. marts — Sputnik. Tiesībsarga biroja vadītājs komentēja Saeimas lēmumu noraidīt vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par pašreizējā bilingvālās izglītības modeļa saglabāšanu skolās. Savu viedokli viņš pauda intervijā Latvijas radio 4.
Jansons atgādināja, ka programma skolu izglītības pārejai pie mācībām latviešu valodā tika sākta jau 2004. gadā, tāpēc pašreizējais parlamenta lēmums ir loģisks.
"Izglītības likuma 3. daļas 9. punktā teikts, ka pārejai jānotiek jau no 2004. gada. Pakāpeniski, kopš 2004. gada ir jāveic pāreja uz mācībām valsts valodā… Izteikumi un argumenti par to, ka tā ir diskriminācija un antikonstitucionāla rīcība, ir muļķības. 2005. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, ka šī norma atbilst konstitūcijai, starptautiskajām tiesībām un starptautiskajiem dokumentiem," — skaidroja tiesībsargs.
Atsaucoties uz starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, Jansons piebilda, ka Latvijai nav pienākuma garantēt bilingvālo izglītību mazākumtautībām, kas dzīvo tās teritorijā. Pēc viņa vārdiem, Latvijā līdz šim strādāja krievvalodīgās skolas — tas bija labas gribas akts, ko gadiem ilgi ļaunprātīgi izmantojusi Rīgas pašvaldība un atsevišķi skolu direktori.
"Ja būtu ievērots (noteiktais — red.) bilingvālais modelis, tas darbotos labi. Taču arguments "mums nav pietiekama skaita skolotāju, kuri pārvaldītu valsts valodu", jau ir likumdošanas aktu, konkrēti — Izglītības likuma — pārkāpums. Viņiem jāpārvalda valsts valoda augstākajā līmenī," — uzsvēra Jansons.
Pēc tiesībsarga domām, pašvaldību struktūras, kuru pienākums ir kontrolēt bilingvālās izglītības kvalitāti skolas, savu darbu veikušas pavirši.
"Pašvaldībai jāuzņemas atbildība par to, lai mācības skolā notiktu atbilstoši likumam. Ja tā nenotiek, ja Rīgas pašvaldība nenodrošina bilingvālās programmas pareizu īstenošanu un skolotājus ar augstākajām valsts valodas zināšanām, parlaments pieņem politisku lēmumu un maina bilingvālās izglītības sistēmu," — skaidroja ierēdnis.
Viņš pauda pārliecību, ka pārejas periods skolu pārejai pie latviešu mācību valodas ir pietiekams.
"Pārejas periods ir trīs gadi. Trīs! Ja ar to nepietiek pārejas periodam, mēs nekad nebūsim gatavi. Un argumenti par to, ka nav skolotāju jau ir gan Izglītības ministrijas, gan pašvaldības struktūru atbildība. Tāpēc… Uz priekšu. Mācieties latviešu valodu, un viss būs labi… Nu, cik tad vēl? Mēs jau vairāk nekā 27 gadus esam neatkarīgi, vairāk nekā desmit gadus esam Eiropas Savienībā," — atgādināja Jansons.
Vecākiem, kuri raizējas par izglītības kvalitātes krišanos pēc skolu pārejas pie mācībām valsts valodā, tiesībsargs ieteica vērsties ar sūdzībām skolas administrācijā un pašvaldību organizācijās, ja sūdzības skolā nebūs rezultatīvas.
