RĪGA, 10. novembris — Sputnik. Latvija un Lietuva ieņēmušas priekšpēdējo vietu starp bijušajām PSRS republikām migrācijas līmeņa reitingā saskaņā ar 2016.gadā saņemtajiem datiem. Par to liecina Reģionālās ekonomijas pētījumu centra direktora profesora Jurija Korčagina pētījums, kas publicēts portālā viperson.ru.
Migrācijas līmenis bijušajās padomju republikās atspoguļo dzīves kvalitāti valstī apstākļos, kuros nepastāv ierobežojumi izbraukšanai ārpus valsts. Retingā tiek ņemta vērā valstī iebraukušo un prombraucēju skaita starpība gada laikā uz tūkstoti vidēja vecuma iedzīvotāju.
Līdera vietu bijušo Savienības republiku vidū, ko pamet darbspējīgie iedzīvotāji, ieņēmusi Moldova. Emigrācijas līmenis ievērojami pārsniedz imigrāciju un sastāda —9,5 uz tūkstoš cilvēkiem. Priekšpēdējo vietu reitingā dala Latvija un Lietuva ar rādītāju —6,2. "Antilīderu" trijnieku noslēdz Armēnija, kurā migrācijas līmeņa rādītājs sasniedzis —5,7. Igaunijā situācija ir labāka nekā kaimiņvalstīs, taču arī šeit valda nepārprotami negatīva tendence — migrācijas līmenis sasniedzis —3,2 uz tūkstoš cilvēkiem.
Pētījuma autors atzīmēja, ka ekonomiskās brīvības augstais līmenis Baltijas valstīs veicina darbaspēka pārvietošanos uz ekonomiski attīstītākām valstīm — Vāciju, Austriju, Norvēģiju, Zviedriju u.c. Eiropas valstīm. Pie tam reitinga apakšdaļā nokļuvušās valstis ir manāmi iztukšojušās.
Negatīvs migrācijas līmeņa rādītājs fiksēts arī Kirgīzijā (-5,2), Uzbekistānā (-2,3), Gruzijā (-2,2), Turkmēnijā (-1,8) un Tadžikistānā (-1,1).
Lielākā daļa migrantu dodas uz Krieviju — KF fiksēts migrācijas rādītājs 1,7. Tas ir augstākais bijušo Padomju Savienības republiku vidū. Vietas līdzās Krievijai reitingā ieņem Baltkrievija (0,7) un Kazahstāna (0,4). Šajās valstīs ir daudz augstāks darbaspēka pieprasījums, kā arī dzīves līmenis, precizēja pētījuma autors. Pie tam Krievijā lielā iespēja atrast darbu atsver pat vērā ņemamos kriminālos riskus, kas apdraud migrantu.
Salīdzinoši sekmīgajā Azerbaidžānā iebraucošo un aizbraucošo migrantu skaits ir pielīdzinājies.
Autors secinājis, ka biežāk cilvēki aizbrauc no valstīm, kur dzīve ir sliktāka nekā citās un kur ir grūti sameklēt darbu. Pie tam bijušās padomju republikas, kas cieši sadarbojas savā starpā, daudz sekmīgām pārvar bezdarba grūtības, vieglāk risina nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes problēmas — par to liecina arī migrācijas rādītāji šajās valstīs.
