23:49 19 Septembris 2017
Rīga+ 12°C
Tiešraide
Latvijas antifašistus vajā pēc 16. marta piketa

Latvijas antifašistus vajā pēc 16. marta piketa

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
30

Antifašistu 16. marta piketa dalībniekus, kurus attaisnoja tiesa, atkal sāk vajāt pēc Drošības policijas lūguma, turklāt, viņus aizturējušos policistus arī tiesā.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Žurnālisti bieži sūdzas, ka kritika medijos ir zaudējusi spēku. Lamā, ko vēlies, viņam tas nerūpēs nemaz taču pastāv vēl organizācija, kurā nepārtraukti seko līdzi presei un nekavējoties reaģē uz tās paziņojumiem, raksta publicists un sabiedrības aktīvists Aleksandrs Giļmans avīzē "Segodņa".

Viss sākās 16. martā. Tradicionālā SS leģionāru gājiena laikā Eduards Gončaros, Aleksejs Šaripovs un Aleksandrs Giļmans nostājās uz ielas ar plakātiem, kuros attēlotas nacistu nezvēru izdarības.

No likuma viedokļa tas bija iepriekš nepaziņots pikets, kuru mūsu valsts iedzīvotāji ir tiesīgi veikt bez saskaņošanas ar varas iestādēm. Neskatoties uz to, protestētājus nekavējoties aizturēja policija, tika sastādīti protokoli par administratīvu pārkāpumu, savukārt lietas nodotas tiesas izskatīšanai.

Maija sākumā sekoja attaisnojoši spriedumi, apelāciju pret kuriem neviens neiesniedza, par ko autors arī pastāstīja avīzei "Segodņa" 25. maijā. Savukārt, jau 26. maijā Drošības policija pieprasīja tiesai triju antifašistu lietas. Liekas, kāds sakaras ar tās funkcijām ir pieticīgajai lietai par nekonstatētu administratīvo pārkāpumu? Taču Latvijā Lielais Brālis ir visvarens un nevar norīt nenosodītus apvainojumus pret pašmāju nacistiem. Tētiņš Millers zārkā pārgriežas no šādas valstiskuma pamatu iedragāšanas! Un viņa mūsdienu profesijas biedri ir gatavi aizstāvēt nolamāto godu, raksta Giļmans.

Pēc kāda laika lietas pieprasījusi arī prokuratūra: nav pasaulē tāda Višinska, kurš atteiks biedra Berija lūgumam! — ironizē autors. Šajā gadījumā Andreja Januarjeviča lomā uzstājās Rīgas Centrālā rajona prokuratūras galvenais prokurors Omula kungs, kurš protestēja pret attaisnojošo spriedumu. Lietas figurantiem paziņoja, ka notiks jaunas tiesas sēdes, kaut gan lietas par administratīvajiem pārkāpumiem prokuratūra apstrīd ļoti reti.

Publicists raksta, ka pati tiesas procedūra līdz sāpēm pazīstama pašmāju vēsturē. Tiesas prāva notiek neklātienē, uz to netiek izsaukti ne apsūdzētie, ne viņu aizstāvji. Trīs tiesneši pasludina spriedumu, kuru vairs jau apstrīdēt nedrīkst. Labi, ka viņu vēl neizpilda 24 stundu laikā, kā tajos laikos, kad pastāvēja analoģiska procesuālā likumdošana.

Turklāt protests izskatās pietiekami pārliecinoši. Pirmās instances tiesa redzēja, ka likums nav pārkāpts, taču nobijās par to tieši paziņot un izskatīja lielākoties tīri formālu kļūdu policijas protokolos. Prokurors pamatoti uzskata, ka policijas oficiera neuzmanībai nav jāved pie tā, ka likumpārkāpēji izvairītos no atbildības. Un tas fakts, ka paša pārkāpuma nav bijis, likuma kārtības sargs pilnībā ignorē  ir labākajās kolēģa Višinska tradīcijās.

Starp visu to antifašisti iesniedza prasību par kompensāciju no policijas par savu aizturēšanu un savu pilsoņu tiesību pārkāpumu. Tā ir pieņemta izskatīšanai Administratīvajā tiesā.

"Būs interesanti, ja viena tiesa sodīs mūs, savukārt cita mūs aizturējušos policistus. Un vēl interesantāk ir tas, ko par šo visu teiks Strasbūras tiesa, kur mēs nekavējoties vērsīsimies, ja mūs atzīs par vainīgiem vai arī nesaņemsim kompensācijas. Jo milleru genosa laikiem, tieši kā arī berija ar višinski laikiem, ir beidzot jāaiziet pagātnē. Tieši tā dēļ mēs arī izveidojām Latvijas Antinacistisko komiteju."    

Pēc temata

EP deputāti pieprasa atņemt ES naudu Baltijai nacistu gājienu dēļ
Mežabrāļi: NATO publicējusi video par latviešu partizāniem
Okupācijas muzejs prasa 50 tūkstošus Latvijas SS leģionāru piemineklim Belģijā
Krievijas Drošības padomes sekretārs komentējis neonacisma atdzimšanu Baltijā

Galvenie temati