20:46 24 Maijs 2017
Rīga+ 13°C
Tiešraide
Intīmo pakalpojumu darbinieces

Prostitūcija Latvijā: klienti var gulēt mierīgi

AP Photo/Boris Grdanoski
Latvijā
Saņemt īso saiti
Jeļena Kirillova
164

Valsts struktūras, šķiet, atteikušās no idejas sodīt prostitūtu klientus, taču jaunajā likumā plānots palielināt mīlas priesterieņu vecumu un pastiprināt profilaktisko darbu.

RĪGA, 5. marts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Jau vairākus gadus dažādas sabiedriskās organizācijas Latvijā cenšas ieviest jaunu prostitūcijas apkarošanas metodi, kas paredz sodu klientiem.

Savulaik izteikto Latvijas Pirmās partijas ierosinājumu atbalsta vairākas sabiedriskās organizācijas, kas ir pārliecinātas par to, ka prostitūcijas apkarošanai nepieciešamas citas metodes: sodīt seksa pakalpojumu pircējus, nevis pārdevējus, kuri paši bieži vien ir sociālo apstākļu upuri. Jauno likumu ierosināja Resursu centrs sievietēm "Marta", kura pārstāvji uzskata, ka sievietes nenodarbojas ar prostitūciju pēc savas gribas, — viņas ir sociālo apstākļu – nabadzības vai bērnībā pārciestas vardarbības – upuri.

Šķiet, likumdevēji nav saklausījuši sabiedrisko organizāciju balsis, un ideja sodīt prostitūtu klientus likumprojekta jaunajā versijā nav atbalstīta. Tomēr grozījumi un jauni ierobežojumi tiek plānoti, sola speciālisti, kas tika iesaistīti jauno normatīvo aktu izstrādāšanas procesā.

Atgādināsim, ka prostitūcija Latvijā faktiski ir legalizēta, taču ar dažām atrunām. Piemēram, mīlas priesteriene var apkalpot klientus tikai savā dzīvoklī vai īrētā mājoklī, ja pārējie tā iemītnieki neiebilst. Šis dzīvoklis nevar atrasties mazāk kā 100 metru attālumā no izglītības iestādēm un baznīcām. Spēkā esošais likums aizliedz seksuālo pakalpojumu reklāmu internetā un presē. Krimināla atbildība iestājas arī par sutenerisma mēģinājumiem.

Tomēr sabiedriskās organizācijas uzskata, ka tādi pasākumi nav pietiekami cīņā pret prostitūciju un kā piemēru min ārvalstu pieredzi. Šajā sarakstā ir ne tikai Zviedrija, kur prostitūtu klientus soda jau 10 gadus, bet arī Islande, Norvēģija un pat Lietuva. Runas par prostitūtu klientu kriminālo atbildību un sabiedrības spiediens ir novedis pie tā, ka pērn IeM izveidoja īpašu darba grupu, kas patlaban (jaunais likums jāiesniedz ministriem līdz 1. septembrim) izstrādā likumprojektu "Par prostitūcijas ierobežošanu".

Prostitūtas – tikai vecumā no 25 gadiem

Darba grupa, ko vada IeM valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs, secinājusi, ka nepieciešams celt prostitūtu vecumu, informē LETA. Šobrīd likums ļauj nodarboties ar prostitūciju no 18 gadu vecuma, taču IeM plāno ļaut nodarboties ar prostitūciju tikai no 25 gadu vecuma. Lai arī atradās šīs idejas pretinieki, vairākums tomēr piekrita nepieciešamībai celt vecuma limitu.

Vēl viens nozīmīgs aspekts – kontroles pirkums, ko pie prostitūtas veic policijas darbinieks, kurš izliekas par klientu. Izrādās, pašreizējā kārtība apgrūtina pierādījumu saņemšanu. Tagad situācija būs vienkāršāka – pietiks ar mutisku un neverbālu klienta un "naktstauriņa" vienošanos, lai būtu iespējams pierādīt to vai citu pārkāpumu.

Jautājumā par kriminālu sodu klientiem, kuri pērk seksa pakalpojumus, jāsaka, ka IeM vēl nav gatava spert šādu soli. Tomēr darba grupa vēlas iekļaut likumprojektā normu, kas paredz iespēju administratīvi sodīt abas puses.

Piemēram, ja sieviete piedāvājusi savus pakalpojumus uz ielas, kur tas aizliegts, tiks sodīta gan viņa pati, gan klients. Tāpat rit debates par soda apmēru. Patlaban par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpumu paredzēts sods 350-700 eiro apmērā, bet nākotnē tas būs atkarīgs no pārkāpuma veida.

Ceturtais un vissvarīgākais aspekts – speciālā reabilitācija. Aizturētajai prostitūtai tiks ierosināts speciāls reabilitācijas kurss. Ja viņa piekritīs piedalīties programmā, viņa varēs izvairīties no soda un soda naudas par administratīvo pārkāpumu. Programmas mērķis – izvairīties no sievietes atgriešanās seksa industrijā. Interesanti, ka IeM cenšas panākt šādu reabilitāciju arī prostitūtu klientiem, taču šī ideja vēl nav radusi izpratni Labklājības ministrijā un var prasīt papildu finansiālos izdevumus.

Rīga vairs nav seksa tūrisma galvaspilsēta

Policijas rīcībā esošie dati liecina, ka situācija seksa tūrisma jomā Rīgā ir būtiski mainījusies. Pirms dažiem gadiem prostitūtas atklāti piedāvāja pakalpojumus galvaspilsētas bāros un viesnīcās. Taču tagad šī sfēra ir sakārtota, pārkāpējus regulāri sauc pie administratīvās un kriminālās atbildības. Policijas darbinieki uzskata, ka Rīga vairs nav tik pievilcīga britu seksa tūristu acīs. Neskatoties uz to, sutenerisms joprojām pastāv, lai arī tagad ir spiests funkcionēt pagrīdē. Statistika liecina, ka pērn par sutenerismu ierosinātas 8 krimināllietas, 2015. gadā – desmit. 2015. un 2016. gadā ierosināta viena krimināllieta par bordeļa uzturēšanu. 2016. gadā ierosinātas četras krimināllietas par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju. Policija informē, ka visbiežāk par bordeļu īpašniecēm un sutenerēm kļūst bijušās prostitūtas. Konstatēti pat "ģimenes biznesa" gadījumi – viens no radiniekiem izveido masāžas salonu, bet citi tajā organizē prostitūtu darbu. Tamlīdzīgu salonu pakalpojumus izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu viesi, kuri informāciju par šo salonu darbību saņem no taksometru vadītājiem. 

Savukārt gandrīz visas ielu meitenes ir narkomānes, liecina policijas statistika. Pie tam nav precīzu datu par "naktstauriņu" skaitu Rīgā. Daži dati liecina, ka galvaspilsētā, iespējams, strādā aptuveni 200-300 prostitūtas, kas sniedz pakalpojumus dzīvokļos, vēl apmēram 40-50 sievietes strādā ielās. Īpaša prostitūtu reģistrācija nav izstrādāta – policija var tikai saskaitīt tās, kas sodītas par pārkāpumiem. 

Policijā visbiežāk nokļūst tās, kas strādā ielās. Populārākie rajoni – Maskavas iela un Grīziņkalna apkaime. 2015. gadā policija noformējusi 261 administratīvo protokolu par prostitūcijas noteikumu pārkāpumu, bet pērn sastādīti 183 protokoli.

Prostitūtu vidū ir ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Tiesa, uz ielas strādājoši vīrieši vēl nav konstatēti.

Klientu sodīšana padzīs prostitūciju pagrīdē

Par Skandināvijas valstu pieredzi, kurās paredzēta pat prostitūtu klientu kriminālatbildība, policija izsakās skeptiski. Prostitūcijas aizliegums neko nedos, tā nekur nepazudīs, tikai aizies pagrīdē. Būs grūtāk kontrolēt šo parādību, un labumu no tā gūs tikai suteneri, kuri liks klientiem maksāt vairāk. Skandināvijas valstu policisti pastāstīja kolēģiem no Latvijas, ka gadā, kad tika aizliegta pakalpojumu pirkšana un ieviests sods klientiem, prostitūcijas līmenis patiešām krities. Toties patlaban tas atgriezies agrākajā līmenī, jo uzņēmīgi cilvēki sakārtojuši biznesu, kas nodrošina klientu konfidencialitāti. Policija uzskata, ka pat labklājības līmeņa celšanās valstī neatbrīvos no tiem, kas gatavi pārdot seksa pakalpojumus, un tiem, kas tos pērk. Vietējo mīlas priesterieņu vietā aizvien gatavas stāties atbraucējas no tuvējām ārvalstīm – Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Taču pagaidām naktstauriņu vidū šo valstu pārstāvji gadās reti.

Policijas darbinieki pievērš uzmanību arī tam, ka tiesībsargājošās iestādes var cīnīties tikai ar šīs parādības sekām, taču valstij nāktos nodarboties arī ar profilaksi. Tāpēc darbā pie jaunā likumprojekta tika iesaistīts ari sabiedriskās organizācijas. Viena no iespējamām profilakses metodēm – "naktstauriņu" iemīļoto ielu patrulēšana. Tas, protams, neatbiedēs pastāvīgos klientus, taču jaunie apmeklētāji, iespējams, pārdomās, uzskata likuma sargi.

Debates par jauno likumprojektu vēl turpinās, taču, spriežot pēc visa, nekādas radikālas pārmaiņas vairs netiek plānotas – tajā parādīsies tikai "kosmētiski" papildinājumi.

Pēc temata

Latvijā vāc parakstus par bordeļu legalizāciju
Mītiņa dalībnieki Kijevā pieprasa atcelt sodus par prostitūciju
NATO samita laikā Varšavā aktivizējās seksa pakalpojumu tirgus

Galvenie temati