07:32 18 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1215
  • RUB70.4625
Restorāns LIDO tirdzniecības kompleksā Origo

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk ieturas ārpus mājām

© Sputnik / Оксана Джадан
Latvijā
Saņemt īso saiti
101

Aptauja parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu aizvien biežāk pusdieno sabiedriskās vietās, kas varētu liecināt par pakāpenisku iedzīvotāju materiālās labklājības uzlabošanos, lai gan pirmskrīzes rādītājus tā vēl nav sasniegusi.

RĪGA, 25. februāris - Sputnik, Andrejs Solopenko. Aptuveni 51% Latvijas iedzīvotāju nekad neizmanto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS janvāra aptaujas dati. 45% respondentu, gluži otrādi, izvēlas ēst kafejnīcās, restorānos un citviet ārpus mājām. 10% viņu vidū apmeklē sabiedriskās ēdināšanas iestādes katru vai gandrīz katru dienu, 11% - ne mazāk kā reizi nedēļā, bet 24% iedzīvotāju - vairākas reizes mēnesī vai retāk.

Pusdienas ārpus mājas kļūst arvien populārākas

Šādu aptauju pētnieciskā firma rīko katru janvāri jau 15 gadus - no 2003. gada, un kā savā lapā Twitter tīklā norāda uzņēmuma direktors Arnis Kaktiņš, "gada laikā pavisam nedaudz ir pieaudzis pusdienotāju ārpus mājām īpatsvars," un piebilst: "Tam būtu jāliecina par nelielu labklājības pieaugumu!".

Gada laikā pavisam nedaudz ir pieaudzis pusdienotāju ārpus mājām īpatsvars. Tam būtu jāliecina par nelielu labklājības pieaugumu! pic.twitter.com/zkpWNdjLTb

Dati lieicina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem par dažiem procentiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atļaujas laiku pa laikam apmeklēt kafejnīcas un restorānus. Tiesa, detalizētāka rezultātu analīze liecina, ka tie, kuri agrāk deva priekšroku pusdienām ārpus mājas, sākuši to darīt biežāk, bet tie, kuri ēd tikai mājās, savus paradumus nav mainījuši.

Vai labklājība aug?

Izpētot datus par visu aptaujas laiku, var secināt, ka pusdienotāju ārpus mājas īpatsvars sākumā pieauga, tad strauji kritās, bet pēc kāda laika atkal sāka pieaugt. Piemēram, pieaugumu varēja novērot periodā no 2003. gada līdz 2008. gadam, kas nepārprotami liecināja par Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa augšanu.

Pēc pieciem gadiem, 2009. gadā strauji samazinājās to iedzīvotāju skaits, kuri atļāvās šādu dzīvesveidu. No 2010. gada līdz 2012. gadam tikai aptuveni 30% valsts iedzīvotāju varēja atļauties periodiski pusdienot ārpus mājas. Tomēr no 2013. gada šādu cilvēku īpatsvars kaut lēnām, bet neatlaidīgi pieaug.

Kā zināms, tēriņi kafejnīcām un restorāniem ir pirmie, uz kuru rēķina iedzīvotāji izvēlas ietaupīt, kad ieņēmumi sāk samazināties. 2008-2010. gada ekonomiskā krīze Latvijā nopietni mainīja valsts iedzīvotāju paradumus, kas pēdējo piecu gadu laikā pamazām sāk atgriezties pie pirmskrīzes laiku ieradumiem.

Vienlaikus aptauju rezultāti liecina, ka vēl ir tālu līdz 2007.-2008. gada rezultātiem, kad vairāk nekā puse respondentu varēja atļauties regulāri ēst pusdienas ārpus mājas. Latvija vēl nav sasniegusi iedzīvotāju labklājības pirmskrīzes rādītājus, tātad, lai arī iedzīvotāju dzīves līmenis ir pieaudzis, taču ne tik lielā mērā, lai tauta atgrieztos pie saviem kādreizējiem ieradumiem.

Pēc temata

Starbucks ierašanās Latvijā ir maz ticama
Tēju, kafiju vai tomēr padejosim

Galvenie temati