05:12 28 Februāris 2017
Rīga+ 5°C
Tiešraide
Irina Koņajeva, Krievu kultūras dienu organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāja

Krievu kultūras dienas Latvijā: saglabāt sevi

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
22

Sputnik apmeklēja Krievu kultūras dienu noslēguma pasākumu un uzzināja, kāpēc Kultūras dienu organizatori un dalībnieki bez maksas organizē ekskursijas, rīko izstādes un lasa lekcijas.

RĪGA, 7. novembris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Krievu kultūras dienu Latvijā rudens sezona noslēdzās ar dokumentālās filmas "Krievu dienas" darba versijas demonstrāciju. Filmas autori — topošā dokumentālā kino režisore Natālija Šitikova un operators Vladimirs Novikovs apmeklēja lielāko daļu Krievu kultūras dienu pasākumu, lai noskaidrotu šī kultūras pasākuma noslēpumu.

Turēties pie saknēm

"Visus pasākumus apmeklēt neizdevās, to bija ļoti daudz: koncerti, ekskursijas, lekcijas, izstādes, un daudzi no tiem notika vienlaikus. Ja apmeklējām koncertu, nākamreiz uzņēmām ekskursiju, pēc tam — izstādi. Sākumā domājām, ka nedēļu ātri pafilmēsim, samontēsim un gatavs. Taču tagad jau sācies otrais filmēšanas un montāžas gads," — autori pastāstīja Sputnik.

Natālija piebilda, ka katrs pasākums dāvājis lielu iedvesmu.

"Viss taču notiek bez maksas. Uzreiz jūtams, ka cilvēki, kuri ar to nodarbojas, nepārdod savas zināšanas, viņi ar to dzīvo. Tas atstāj iespaidu," — viņa uzsvēra.

Авторы фильма Русские дни: оператор Владимир Новиков, режиссер Наталья Шитикова и Владимир Дорофеев, корреспондент Sputnik (слева направо)
© Sputnik / Sergey Melkonov
Filmas "Krievu dienas" autori: operators Vladimirs Novikovs (no kreisās), režisore Natālija Šitikova un Sputnik korespondents Vladimirs Dorofejevs

Pēc viņas domām, krievu cilvēki Latvijā pret savu kultūru izturas daudz saudzīgāk nekā Krievijā.

Puse pilsētas — brīvprātīgie

Filma vēl nav pabeigta, un darba versiju demonstrēja tiem, par ko tā stāsta, — entuziastiem, bezmaksas pasākumu organizatoriem.

"Tradīcija aizsākās 1921. gadā, bet mūsdienās turpinājās no 2011. gada, — Sputnik pastāstīja Vlads Bogovs, Krievu kultūras dienu organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs. — Mēs sapulcējām iniciatīvas grupu, sagatavojām anketu un nosūtījām visām sabiedriskajām organizācijām. Atsaucās lielākā daļa. Viņi piekrita organizēt publiskos pasākumus Krievu kultūras dienu ietvaros, turklāt ļoti daudzi — bez maksas."

Влад Богов, сопредседатель оргкомитета Дней русской культуры
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vlads Bogovs, Krievu kultūras dienu organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs

Bogovs pavēstīja, ka desmitiem sabiedrisko organizāciju atbalstīja akciju ne vien Rīgā, bet arī Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā. Pie tam ļoti negaidīts bija atbalsts no varas iestāžu puses.

"Tolaik mūs atbalstīja Latvijas prezidents Valdis Zatlers, — atceras Bogovs. — Un, protams, tie, no kā atbalstu gaidījām: Pareizticīgā baznīca, vecticībnieki, Krievijas vēstniecība un Rīgas pašvaldība."

Organizators piebilda, ka būtu grūti saskaitīt, cik cilvēki bez maksas strādājuši Krievu kultūras dienu pasākumos — dažbrīd šķiet, ka tajos piedalījusies puse pilsētas. Brīvprātīgo bijis simtiem.

Nesaraujama saikne

Filmas "Krievu dienas" varoņus apvienojusi mīlestība pret divām valstīm — Latviju un Krieviju. Sputnik pajautāja vēsturniekam Igoram Gusevam, cik lielā mērā krievu kultūra patlaban organiski iekļaujas Latvijas telpā.

"Krievu kultūra ir latviešu kultūras neatņemama daļa, — uzskata Gusevs. — Tās saista simtiem pavedienu — garīgās, vēsturiskās un dzīves saites. Bez saiknes ar krievu kultūru neizdosies izdzīvot arī latviešu kultūrai. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka latviešu kultūrai draud deģenerācija bez krievu kultūras. Mūs pārāk daudz kas vieno."

Krievu kultūras dienu līdzpriekšsēdētāja Irina Koņajeva pastāstīja, ka līdz ar pasākumu programmas paplašināšanos organizatori cenšas ne vien saglabāt, bet arī uzlabot to kvalitāti.

"Tas, ka mēs jau sešus gadus rīkojam simtiem bezmaksas pasākumu, jau pats par sevi ir sasniegums. Programma pastāvīgi paplašinās, taču pašlaik galvenais ir saglabāt sasniegto. Šogad mēs sarīkojām aptuveni 200 pasākumus — ne mazāk kā pērn. Tagad mēs vēlamies, lai programmā parādītos jauni elementi, taču vēl vairāk — lai izdotos saglabāt sasniegto," — Koņajeva stāstīja Sputnik.

Saglabāt saknes

Vienam no Krievu kultūras dienu dalībniekiem, filologam Aleksandram Filejam, ļoti pieprasītam ekskursiju vadītājam, kurš vadīja bezmaksas ekskursijas un lasīja lekcijas, Sputnik pajautāja, kāpēc viņš tērē savu brīvo laiku tam, kas viņam nenes naudu.

"Pirmkārt, es netērēju laiku, es to pavadu lietderīgi, — labsirdīgi pasmaidīja Aleksandrs. — Cilvēkiem mūsu pilsētā nepieciešama kultūras bagātība. Man ir interesanti stāstīt par to, ko esmu pats uzzinājis, aprunāties ar auditoriju, padalīties zināšanām."

Гид, участник дней русской культуры Александр Филей
© Sputnik / Sergey Melkonov
Gids, Krievu kultūras dienu dalībnieks Aleksandrs Filejs

Filejs ir pārliecināts, ka valstij trūkst atmiņu par savām saknēm, par savu pagātni.

"Mēs būsim saliedētāki, ja atgādināsim par vēstures lielākajiem notikumiem. Tas ir interesants process,un es esmu apņēmies to turpināt," — noslēgumā piebilda filologs.

 

Pēc temata

"Nākotnes melnraksti" Baltijas forumā: vēsture atkārtojas
Izgudrojumu izstāde Rīgā: savā tēvzemē pravieši netiek atzīti
Baltijas vienotības diena – izdomāti svētki
Septiņi infantilitātes simptomi pilsoņu un nepilsoņu vidū