Kā Latvijai cauri plūst 1% visas pasaules dolāru darījumu

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
ASV spiediena rezultātā Latvija pastiprina no NVS valstīm plūstošās naudas kontroli. To kavē spēcīgais finanšu lobijs valstī, kur trīspadsmit bankas no 17 valstī esošajām pelna naudu, apkalpojot nerezidentus.

RĪGA, 21. marts — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Soda nauda 1,1 milj. eiro apmērā, ko saskaņā ar Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu nāksies apmaksāt International bank, varēja būt daudz lielāka, taču kontroles orgāns, iespējams, nevēlējās novest līdz bankrotam vēl vienu nelielu banku Latvijā pēc tam, kad 3. martā Eiropas Centrālā banka  pēc FKTK ierosinājuma anulēja AS "Trasta komercbanka" licenci.

Купюра 500 евро - Sputnik Latvija
Latvijas bankai nāksies samaksāt naudas sodu – 1 miljonu eiro

Abas mazās bankas tika vainotas par klientu darījumu nepietiekamu kontroli, kas radījuši aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Baltic International Bank (BIB) steigšus paziņoja, ka visas nepilnības ir likvidētas un darījumu monitoringa speciālistu skaits pieaudzis līdz 22 darbiniekiem (2012. gadā šos pienākumus veica 8 cilvēki).
FKTK darbība rosināja arī "Moldovas miljarda" lietas izmeklēšanu par  Eiropas subsīdiju pazušanu no Moldovas bankām laikā no 2012. līdz 2014. gadam. Toreiz sarežģītu operāciju rezultātā ārzonas kontos "pazuda" nepilns miljards eiro.

2015. gada 11. decembrī šajā lietā FKTK uzmanības lokā nonāca Latvijas PrivatBank. Finanšu iestādei tika piemērots naudas sods 2 milj. eiro apmērā, amatu zaudēja valdes priekšsēdētājs Oleksandrs Trubakovs un valdes locekle Iveta Ķerpe. Naudas sodi tika piemēroti visiem valdes locekļiem: Oleksandram Trubakovam tika piemērots 96 449 eiro liels naudas sods, Ivetai Ķerpei – 25 869 eiro naudas sods, Rolandam Pētersonam – 15 411 eiro naudas sods, bet Oleksandram Mekekečko – 7607 eiro sods.

FKTK vadītājs Kristaps Zakulis savā komentārā atgādināja visai banku nozarei: "Atbilstoši 2014.gada maijā pieņemtajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas definēja jaunas prasības naudas sodu apmēru noteikšanai, FKTK ir tiesības par šādiem pārkāpumiem ikvienai bankai piemērot soda naudu līdz pat 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada kopējo neto ienākumu summas, kas lielāko banku gadījumā var sasniegt pat vairākus desmitus miljonus eiro." Viņš aicināja banku atbildīgās amatpersonas padomāt par to, ka viņu darbs tiks vērtēts individuāli un par savu pienākumu nepildīšanu tām var tikt piemērots naudas sods līdz pat pieciem miljoniem eiro vai atstādināšana no amata, kas būtiski ietekmēs speciālista reputāciju.

Tātad BIB var uzskatīt, ka tikusi cauri sveikā. Bankas tuvākais konkurents konfidenciālajā darbā ar nerezidentu privātajiem līdzekļiem – Trasta Komercbanka līdzīgos apstākļos pārtrauca savu darbību.

No Latvijas Ieguldījumu fonda tās klientiem tiks izmaksāti 60 miljoni eiro – aptuveni 97% ieguldījumu, taču visbagātākie TKB klienti savus ieguldījumus zaudēs. Jau 15 gadus banka aktīvi strādāja Ukrainā un apkalpoja vairākus lielus darījumus, kas, starp citu, bija saistīti arī ar valsts iepirkumiem.

Veļas mazgātava tiek slēgta

90. gadus Latvija nodzīvoja ar saukli "Mēs esam tuvāk nekā Šveice!", ko izdomāja pēcpadomju valstīs plaši pazīstamā banka Parex.
To atmiņā palīdzēja saglabāt reklāma Centrālajā televīzijā: nabaga ganiņš atnesa uz banku naudiņu un, pastiepjot to pa lodziņu, vaicāja: "Vai mammai neteiksiet?"
Banku uzplauksmi sekmēja banku likumdošana, kas bija liberālākā visā bijušajā PSRS – licence bija lēta, valūtas operācijas – neierobežotas, "pasaules tirgus" bija vaļā.
Latvijas baņķieru pusē bija svešvalodu zināšanas un brīva krievu valodas prasme. Pēcpadomju valstīs, kur pirmā viļņa uzņēmēji nebija nekādi profesori, šīs zināšanas atviegloja tirdzniecību ar Rietumiem.

Latviešu finansisti nekaunējās apkalpot arī NVS valstu "mīkstās valūtas" – apmaiņai tika pieņemti gan rubļi, gan arī sumi un tenge. Lielu darbu Latvija veica, piegādājot dolārus skaidrā naudā bijušajās Padomju Savienības republikās: bezbailīgie kurjeri vadāja naudu čemodāniem. Protams, ne jau par velti.
Uzņēmēji NVS valstīs acumirklī izbaudīja priekšrocības, ko sniedza darbs ārzonā, un ieguva iespēju ne tikai slēgt tirdznieciskos darījumus ar Latvijas starpniecību, bet arī uzkrāt šeit nopelnīto. Tā nu mazās Baltijas valstiņas banku kapitāla lielāko daļu veidoja nerezidentu ieguldījumi.

Latvija. Viens procents

Pagājušā gada rudenī Vašingtonā ASV finanšu ministra vietnieks terorisma finansēšanas apkarošanas jautājumos Deniels Glasers kritizēja Latvijas Saeimas drošības komisijas vadītājus naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos.

"Jūsu valsts nav liela, taču apgroza 1% visas pasaules dolāru darījumu, kas mērojami simtos miljonu dolāru," — viņš uzsvēra.

Pēc nepatīkamās sarunas Latvija no jauna, gandrīz pēc desmit gadus ilga pārtraukuma "sakratīja" bankas jautājumā par naudas atmazgāšanu. Agrākais ASV "uzbrauciens" 2005. gadā beidzās ar to, ka likvidēta tika VEF banka, citas saskārās ar nopietnām grūtībām. Tolaik kļuva stingrāka likumdošana, un premjerministrs Aigars Kalvītis pat izveidoja Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas Padomi.

Купюра 500 евро - Sputnik Latvija
Slēgtās Trasta Komercbankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksai nepieciešami 64 miljoni eiro

Taču kaisme ātri apsīka, un līdz 2014. gada maijam maksimālais sods par "atmazgāšanu" sastādīja tikai 142 tūkstošus eiro. Banku uzraudzības iestādē – Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar  "atmazgāšanu" cīnījās 3-5 cilvēki no simt piecdesmit darbiniekiem. Kontrole un likumdošana visus apmierināja, taču pagājušajā gadā situācija krasi mainījās.

Latvija tiecas iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas tiek uzskatīta par "attīstīto valstu klubu". Taču organizācijas eksperti visai skarbi izvērtēja Latvijas darbu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.

OECD analītiķi secināja, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu atmazgāšanas līmenis ir ļoti augsts, liela ir arī nerezidentu līdzekļu daļa banku sfērā. Viņi atgādināja, ka Latvijas bankas ir palīdzējušas nogādāt kādas kanādiešu kompānijas kukuļus bijušajam Kirgīzijas prezidentam Bakijevam un citām šīs valsts amatpersonām, kā arī kukuļus Hewlett-Packard Krievijā.

"OECD ir pārliecināta, ka pašreizējā kontroles sistēma nenodrošina aizdomīgu darījumu izsekošanu: soda naudas ir nesamērojami mazas, pārbaudes – retas un banku kontrole – vāja," – ziņoja pētījumu aģentūra Re:Baltica.

OECD ekspertu slēdziens un nepatīkamā tikšanās Vašingtonā lika Latvijas politiskajai elitei sarosīties. FKTK atskaite tika iekļauta Saeimas Budžeta komisijas dienas kārtībā. Lai ziņojumā būtu redzami vismaz kādi panākumi, komisija paziņoja, ka Privatbank tiks piemērotas drakoniskas sankcijas par piedalīšanos tā saucamā "Moldāvijas miljarda" atmazgāšanā (soda nauda 2,2 miljonu eiro apmērā pašai bankai un ievērojamas soda naudas valdes locekļiem, kas turklāt tika atstādināti no amata).
Pēc pāris dienām Valsts policija pēc FKTK ierosinājuma arestēja divus Trasta Komercbanka darbiniekus. Tika sperts pirmais solis šīs bankas darbības apturēšanai.
Baltic International bank sods, par ko informācija parādījās 8. martā, liecina, ka turpinās 2015. gadā aizsāktais. Lēmums par Latvijas pieņemšanu OECD tiks izskatīts pavasarī, taču diezin vai banku sfēra šajā laikā paspēs pievērsties citam tirgum.

Komjaunatnes cilvēks

"Izbaudiet dzīvi – mēs uzņemamies Jūsu ikdienas rūpes" – šāds ir lozungs Baltic International bank vietnes galvenajā lapā. BIB ir pirmā banka Latvijā, kas piedāvāja turīgu klientu un viņu ģimenes locekļu privātu kompleksu apkalpošanu.

BIB pozicionē sevi kā ģimenes banka. Protams: 99,9% bankas akciju pieder brāļiem Valērijam un Vilorijam Belokoņiem (atbilstoši – 69,89% un 30,01%).
Baltic International Bank (BIB) galvenais akcionārs un dibinātājs Valērijs Belokoņs savas darba gaitas sāka žurnālistikā – avīzē "Padomju Jaunatne". Vēlāk viņš kļuva par Latvijas komjaunatnes CK instruktoru. 1986. gadā veidojās pirmie kooperatīvi, un komjaunatnes paspārnē šis process izvērsās īpaši vētraini.

Sakari tālaika elitē ļāva saņemt, piemēram, licences valūtas tirdzniecībai. Komjaunatnē karjeru sāka arī Valērijs Kargins, kurš nesen izveidotajā Latvijas bankā saņēma licenci Nr. 1. Valērijam Belokoņam tika licence Nr.3. Kargins dibināja Parex banku, Belokoņs – BIB (1993. gada 3. maijā). Tolaik mazajā Latvijā radās aptuveni 50 bankas – tās atvēršanai bija vajadzīgi tikai 25 tūkstoši latu (apmēram 45 tūkstoši dolāru).

Денежные купюры - Sputnik Latvija
Garantētās atlīdzības nav pieteikuši visi Trasta komercbankas klienti

BIB sākotnēji orientējās uz privāto sfēru un trasta operācijām nerezidentu vajadzībām. Banka sekmīgi pārcieta divas banku krīzes – 1995. gada vētru, kad licences zaudēja 19 kredītiestādes, un 1998. gada satricinājumus, kad smagus zaudējumus cieta bankas, kas pelnīja uz Krievijas valsts obligāciju rēķina.

BIB ar klientu aktīviem apgājās saprātīgāk: jau 1991.-1993. gg. Valērijs Belokoņs guva darba pieredzi fondu tirgū – viņš izveidoja pirmo fondu biržu bijušajā PSRS. Baltic Stock Excange tirgojās ar IBM, Boeing utt. akcijām. Krievijā tas bija aizliegts, tāpēc par Belokoņa klientiem kļuva turīgi Krievijas un Kazahstānas pilsoņi, kuri vēlāk izveidoja viņa bankas klientu kodolu.

Baltic International Bank centās atvieglot saviem klientiem piekļuvi līdzekļiem, tāpēc 2004. gadā durvis vēra bankas pārstāvniecība Maskavā, 2006. gadā – Londonā. 2010. gadā banka saņēma Krievijas Banku asociācijas balvu kā labākā privātā bankinga iestāde bijušās PSRS teritorijā.

2007. gadā pēc Kirgīzijas prezidenta Maksima Bakijeva ierosinājuma Belokoņs izveidoja šajā valstī pirmo banku ar Eiropas kapitālu – MANAS un ieguldīja tajā 3,5 miljonus eiro. līdz šim Belokoņam Kirgīzijā bija neliels bizness zelta ieguves nozarē. BALTIC GOLD īpašu peļņu nenesa, toties palīdzēja sapazīties ar biznesa eliti.

2010. gadā pēc politiskās varas maiņas Kirgizstānā Valērijam Belokoņam piederošā Manas Bank tika ekspropriēta, un pret tās valdes locekļiem – Anitu Lāci, Jevgēņiju Verbicki un Juriju Kačnovu, kā arī pašu kredītiestādes īpašnieku tika ierosinātas krimināllietas. Viņus turēja aizdomās par finansiālām mahinācijām un līdzdalību finanšu līdzekļu zādzībā. Valdes locekļi tika izsludināti starptautiskā meklēšanā, tomēr Kirgīzija nevērsās pie Latvijas ar lūgumu sniegt atbalstu šajā lietā.

Tiesa, Kirgīzija nereaģēja arī uz Latvijas protestu jautājumā par tās pilsoņa Valērija Belokoņa īpašuma ekspropriāciju. Rezultātā Latvija iesniedza prasību pret Kirgīzijas valdību Starptautiskajā Šķīrējtiesā. Lietas izskatīšanā ņēma vērā 2008. gadā parakstīto Latvijas un Kirgīzijas līgumu par investīciju aizsardzību, tāpēc 2014. gada 24. oktobrī prasība tika apmierināta. Centrālās Āzijas valsts valdībai nācās izmaksāt Belokoņam 16,5 miljonus ASV dolāru. Šo spriedumu Kirgīzija neizpildīja, tāpēc par labu prasītājam tika arestētas Kirgīzijai piederošās kompānijas Centerra Gold (Kanāda) akcijas.

Ziņu lente
0