Politika

Latgales ekonomiskā zona: mirāža vai glābiņš

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latgales ekonomiskās zonas izveides mērķis – glābt reģionu no sabrukuma un izmiršanas. Šurp aicina uzņēmējus no Krievijas, kas vēlas iziet Eiropas tirgū.

RĪGA, 27. feb — Sputnik, Marina Petrova. Apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumu par Latgales ekonomisko zonu Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 18. februārī.

Gaidāmi vēl divi lasījumi, darbs komisijās un citi politiskie pasākumi. Nu, bet pēc tam – plašas attīstības perspektīvas, ārvalstu investīcijas, darba vietas, ekonomikas uzplauksme. Vietējo pašvaldību vadība uzskata, ka atdzīvosies viss reģions.

Referenduma rezultāti

"Pēc mūsu domām, vietējiem iedzīvotājiem nepieciešama iespēja strādāt tepat, tāpēc arī radās doma izveidot speciālo ekonomisko zonu.
Protams, daudz vieglāk to būtu panākt Rīgas pievārtē, kur atrodas visi loģistikas centri. Tomēr mēs ceram, ka, pateicoties šim likumprojektam, potenciālie investori mūsu reģionā sāks aktīvu darbu. Iespējams, tas liks pamatus arī dažiem veiksmes stāstiem atsevišķās pašvaldībās," – intervijā Sputnik stāsta Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.

Заседание Сейма Латвии - Sputnik Latvija
Likums par Latgales speciālo ekonomisko zonu – Saeimas pirmajā lasījumā
Viņa norāda, ka jau 2012. gadā sākti centieni uzlabot ekonomisko situāciju.

"Latgales pašvaldības centās uzlabot infrastruktūru reģionā: 2012 gadā tika apstiprināta Latgales attīstības programma, kas deva iespējas uzlabot ceļus, skolas un bērnudārzus. Nākamais solis ir speciālās ekonomiskās zonas izveide," – turpina pašvaldības vadītāja.

Atgādināsim, ka tieši 2012. gadā notika tā saucamais "valodu" referendums – 273 tūkstoši cilvēku nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Šo iniciatīvu īpaši atbalstīja Latgalē (78 tūkstoši cilvēku, balsu skaita ziņā reģions atpalika tikai no Rīgas).

Toreiz eksperti izteica pieņēmumu par to, ka šāda "pretvalstiska" skatījuma iemesls ir saistīts ar slikto ekonomisko situāciju reģionā. Rezultātā parādījās Latgales attīstības programma.

Visnabadzīgākais reģions

No ekonomisko parametru viedokļa Latgale atpaliek no visiem pārējiem Latvijas reģioniem.

"Ienākumi uz vienu reģiona iedzīvotāju ir trīsreiz mazāki nekā galvaspilsētā, šeit ir augstākais bezdarba līmenis. Ik gadus Latgales iedzīvotāju skaits sarūk par 5000 cilvēku. Cilvēki brauc prom, un, protams, algas šajā reģionā ir ļoti mazas," – Sputnik stāsta bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts no Latgales Anrijs Matīss.

Мэр Даугавпилса Янис Лачплесис - Sputnik Latvija
Daugavpils mēru uztrauc bezdarbs, nevis "zaļie cilvēciņi"

Viņš stāsta, ka Latvijā jau ir izveidotas vairākas speciālās ekonomiskās zonas: trīs ostās (Rīga, Ventspils un Liepāja), kā arī Rēzeknē.

Taču Latgales ekonomiskā zona būs īpaši vērienīga – tā aizņems 5% reģiona kopējās platības, un šajā zonā veidosies gan privātie, gan pašvaldību iecirkņi.
"Industriālajos centros uzņēmēji saņems nodokļu atvieglojumus – viņiem pienāksies nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma peļņas nodokļa atlaides. Nenāksies maksāt akcīzes nodokli, ja preces tiks izmantotas zonas teritorijā (degviela). Šādi centri veidosies ne tikai vienā pilsētā (kā pašlaik Rēzeknē), bet gan visā Latgalē: vietās, kur uzņēmēji saskata perspektīvu, kur ir darbaspēks un resursi, piemēram, mežs," – stāsta politiķis.

Neviens necer, ka jaunā ekonomiskā zona darīs brīnumus, taču visi saprot: ja nekas netiks darīts, nekas arī nemainīsies, un galu galā var gadīties tā, ka nebūs neviena, kam attīstīt reģionu, tāpat kā nebūs neviena, kam tas būtu vajadzīgs.

"Pašlaik lielākā nozīme ir darba vietām, uzņēmējdarbībai un darbam ar jaunatni – ir jāpanāk, lai jaunieši nebrauktu prom no reģiona. Ja tiks izveidotas jaunas darba vietas, pirmkārt, iespējams, atgriezīsies tie, kas pametuši valsti. Otrkārt, jaunieši, kas pašlaik mācās, varēs palikt reģionā," – cer Alīna Gendele.

Latgalē ir divas augstskolas – Rēzeknē un Daugavpilī. Ir arī celtniecības tehnikums un dzelzceļnieku tehnikums, viņa stāsta.

Būs darbs – rokas atradīsies

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ir pārliecināts: ja tiks izveidota vēl viena speciālā ekonomiskā zona un tās teritorijā radīsies jauni uzņēmumi, arī darba rokas šiem uzņēmumiem atradīsies. Viņš norāda, ka to spilgti apliecina Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona.

Мэр города Резекне Александр Барташевич. Архивное фото - Sputnik Latvija
Rēzeknes mērs: ne velti BBC izraudzījušies filmas darbības vietu Latgalē

Latgales ekonomiskās zonas izveidē tika izmantots Rēzeknes SEZ piemērs. Tas ir Rēzeknes novada un pilsētas pašvaldību kopējais pasākums.
Šeit uzņēmēji saņem ievērojamus atvieglojumus: peļņas nodoklis sastāda 3% (pārējā valsts teritorijā – 15%), uzņēmumiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
Liela nozīme ir arī attiecībām, kādas pašvaldībām izveidojušās ar investoriem: pašvaldības var piešķirt zemes gabalu vai izveidot rūpniecības infrastruktūru, piesaistot ES struktūrfondus.

"Pati zona tika izveidota 1996. gadā, taču tikai pašlaik ir vērojama izaugsme. Ir parādījusies cerība, ka situācija Latgalē uzlabosies. Pēdējo trīs gadu gadu laikā uzņēmumu skaits speciālajā ekonomiskajā zonā ir pieaudzis trīs reizes, pašlaik šeit strādā gandrīz 20 uzņēmumi," – stāsta Rēzeknes mērs.

Viņš uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā šeit izveidosies apmēram 500 darba vietas.

Cerība uz kaimiņiem

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka Latgales  speciālā ekonomiskā zona piesaistīs arī ārvalstu kapitālu – no citām Baltijas valstīm, Krievijas, Baltkrievijas un Eiropas.

Твердотопливная межконтинентальная баллистическая ракета - Sputnik Latvija
BBC šovs: Trešais pasaules karš sāksies Latgales dēļ

"Latvijai ļoti nepieciešamas tiešas investīcijas ar augstu pievienoto vērtību, kas būtu vērstas uz nākotnes ekonomiku. Pašlaik esam lielā mērā atkarīgi no Eiropas fondiem – tas ir slikts un īslaicīgs problēmas risinājums," – viņš stāsta Sputnik.

Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā tiks attīstīta rūpniecība. Piemēram, Rēzeknē vērojama kokapstrādes un metālapstrādes uzplauksme. Aleksandrs Bartaševičs norāda, ka rūpniecības izaugsme sekmēs arī pakalpojumu sfēras attīstību. Daudzsološa ir arī tūrisma nozare: vietējo pašvaldību vadītāji saskata iespējas veidot kultūras objektus un SPA centrus.

Uz jautājumu par to, no kurienes varētu nākt investīcijas, Aleksandrs Bartaševičs norāda, ka vispirms jāpievēršas tuvākajiem kaimiņiem.

"Pamatā strādājam ar investoriem no Krievijas, jo pašlaik bizness Krievijā vēršas plašumā. Tiem, kas meklē izeju uz Eiropas tirgu, būtu ērti iekārtoties Rēzeknē. Pirmkārt, šeit ir ļoti labvēlīgi apstākļi. Otrkārt, šeit jau ir Eiropas tirgus," – stāsta Rēzeknes mērs.

Apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrija jau ir izveidojusi aptuveno pašvaldību sarakstu, kurās varētu veidoties SEZ. Noteikta arī aptuvenā Latgales SEZ platība – tā nevar pārsniegt 5% Latgales reģiona teritorijas, tātad 727,45 kvadrātkilometrus.

Atgādināsim, ka tieši Latgales teritoriju izraudzījās BBC filmas "Trešais pasaules karš: komandpunktā" veidotāji – Latgale kļuva par strīdus ābolu Rietumu un Austrumu konfliktā. Filmas scenārijā simulēts NATO un Krievijas konflikts: nekārtības un separātisma izpausmes reģionā izvēršas karā, kurā iesaistītās puses liek lietā kodolieročus.
Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, komentējot britu kompānijas filmu, izteicās, ka Latgali apdraud augstais bezdarba līmenis, nevis iebrukums no Krievijas puses.

Ziņu lente
0