23:19 17 Oktobris 2017
Rīga+ 15°C
Tiešraide
Lielais Latvijas mūris

Lielais Latvijas mūris: no kā sargājamies

© Sputnik / Oksana Dzadan
Latvijā
Saņemt īso saiti
349

Iespējams, jau šogad parādīsies 90 kilometrus garais žogs uz Latvijas un Krievijas robežas. Tā izmaksas ir šokējošas – 17 miljoni eiro. Vladimira Dorofejeva reportāžas turpinājums.

Par to, cik maksā 90 kilometrus garš žogs, kā robežsargi atšķir godīgus sēņu vācējus no apķērīgiem kontrabandistiem un par to, vai robežas šķērsošana ir kriminālnoziegums, Sputnik stāsta šeit >>>

Kontrabandisti uz robežas vairs nerādās, toties ir sarosījušies "dzīvās preces" pavadoņi. Nelegāļi nāk simtiem, stāsta robežsargs Juris Dmitrijevs. Tikai vienā iecirknī aizturēti 104 cilvēki: 80 no tiem bijuši nelegālie imigranti, bet 24 — viņu pavadoņi. 2015. gadā uz robežas tika aizturēti vairāk nekā 300 cilvēki – trīskārt vairāk nekā 2014. gadā.

Lielākā daļa aizturēto ir vjetnamieši, taču gadās arī afgāņi, Irākas un Sīrijas iedzīvotāji. Šo cilvēku mērķis nav Latvija, viņi dodas uz citām Eiropas valstīm, taču, ja viņi bez dokumentiem pieķerti Latvijā, tā jau ir Latvijas iestāžu problēma.

– Labi, ja pārkāpēju izdodas noķert pie robežas, un var pierādīt, ka viņš šķērsojis robežu no Krievijas puses, – paskaidro Juris. – Tādā gadījumā pēc dokumentu sastadīšanas varam viņu nogādāt atpakaļ. Ja nekādu pierādījumu nav, mēs viņu nevaram sūtīt atpakaļ pāri robežai. Nav pamata. Izrādās, ka vjetnamietis ir Latvijā nokritis no gaisa. Tādā gadījumā mēs viņu varam tikai sūtīt atpakaļ uz dzimteni.

Tādi nelegālie robežpārkāpēji Latvijai izmaksā no viena līdz trim tūkstošiem eiro. Lielākoties līdzekļi nepieciešami lidmašīnas biļetei līdz mājām. Taču robežas pārkāpēji ir kaut kur jāizmitina un jābaro. Mēs esam Eiropas valsts un cenšamies radīt cilvēcīgus apstākļus. Daži imigranti vēlas palikt Latvijā, lūdz patvērumu, taču cilvēkiem, kuri nepārvalda latviešu valodu un nav apguvuši profesiju, mūsu valsts uzturēšanās atļauju izsniedz nelabprāt. Aptuveni 95% robežpārkāpēju no patvēruma meklētāju centra tiek sūtīti uz mājām.

— Kam tērējam naudu?

— Žogs tiks celts "bēgļu" dēļ? – mēs jautājam.

— Gan bēgļu, gan kontrabandistu dēļ, – atzīst Juris. – Tagad "bēgļus" ir ļoti grūti noķert. Vjetnamiešus ieved līdz 10 cilvēkus lielās grupās, viņi šķērso robežu nomaļās vietās, iet kājām 3-5 kilometrus, un dažus kilometrus no robežas viņus iesēdina mašīnās – tur, kur pat speciāla pierobežas caurlaide nav nepieciešama.

Neoficiāla informācija liecina, ka nelegālais tranzīts no Vjetnamas caur Krieviju un Poliju līdz Baltijas valstīm izmaksā 8000 eiro. Juris stāsta, ka sīriešu un irākiešu tranzīts ir labāk organizēts: viņus ved mazās grupās pa 2-3 cilvēkiem. Protams, tas izmaksā vēl dārgāk.

— Jūs teicāt, ka pagājušajā gadā tika pieķerti 24 pavadoņi. Kas viņi tādi ir?

— Tā ir starptautiska mafija, – atbild Dmitrijevs. – Tranzīts notiek caur Krieviju, tāpēc ķēdītē ir krievi. Šajā „biznesā” iesaistīti daudzie vietējie noziedznieki, arī igauņi ved cilvēkus pāri robežai. Starp tiem ir liels skaits čigānu, latviešu, krievu un igauņu. Gadās arī cilvēki ar kriminālu pagātni.

— Tātad 17 miljonus vērtais žogs domāts aizsardzībai no viņiem?

— Ne tikai žogs – gremžas robežsargs.

— Žogs būs tikai 90 km garš, taču tiks iekārtota arī pārējā robežas daļa.

Pats žogs naudas izteiksmē nav dārgs. Kas tad īsti jāpaveic? Jāizveido 2 metrus plata robežjosla gar visu robežu, pa kuru drīkst staigāt tikai robežsargi. Bez tam veidosim 5 metrus platu pēdu kontroles joslu: mēs no savas puses, krievi – no savējās, stāsta viņš.

Labākajā gadījumā tā ir sausa, smiltīm nokaisīta josla. Robežpārkāpējs uz tās atstāj precīzus pēdu nospiedumus. Taču, kā redzat, nekādu bulvāru pie mums nav: gravas, purvi un upītes. Gar visu robežu pāri šiem dabiskajiem šķēršļiem ir jāceļ tilti, jāuzstāda meliorācijas caurules, pietiekami izturīgas sistēmas, pāri kurām var braukt pusotru tonnu smags traktors. Purvus ir jāapiet vai jāveic to atūdeņošana. Mitrie iecirkņi jānokaisa ar skaidām, sausajos – jāseko, lai tie neapaugtu ar kokiem un krūmiem. Jādara viss iespējamais, lai robežsargi varētu gar robežu pārvietoties ātri, nevis tā, kā pašlaik. Robežas pārkāpuma faktu ideālā gadījumā varētu konstatēt jebkurš robežsargs, ne tikai pieredzējis "mednieks" ar suni. Teritorijas labiekārtošana jāveic tādos brikšņos, ka ne vienmēr mašīna var piebraukt, tāpēc visi darbi izmaksā dārgi.

Krievu zemes latviešu saimniekiTurpinot apgaitu, 10 metru attālumā no robežas uzdūrāmies koka būdiņai. Tā izskatās pamesta, taču gan pati būda, gan zeme kādam pieder.

— Tīrā ķēpa ar šiem pierobežas īpašumiem, — robežsargs sūdzas.

– Dažkārt stiga ved pāri privātai teritorijai. Lūdzam valsti atdalīt šo zemes iecirkni. Valsts to pārņem sev un piešķir līdzvērtīgu iecirkni no otras puses. Taču saskaņā ar likumu mērniekiem ir jāizmēra ne tikai atsavināmais zemes gabals, bet arī visi cietušā īpašumi. Dažkārt to platība sastāda vairākus desmitus hektāru. No juridiskā viedokļa vēl nav pabeigti apmēram 190 iecirkņi. Tas ir, faktiski mēs jau iekārtojam stigu, taču juridiski tā vēl ir privāta zeme.

Kāda sieviete reiz sagādāja milzu galvas sāpes, — stāsta Juris.

– Īpašumu taču atdevām pirms robežu demarkācijas, tāpēc zemes iecirknis, ko Latvija atdeva šai pilsonei, pēkšņi izrādījās… Krievijas teritorijā. Sieviete par savu zemi cīnījās kā lauva, pa tiesām staigāja un nokļuva līdz Saeimai. Ar Ministru kabineta atļauju viņai tika piespriesta zeme Latvijas teritorijā. Paši saprotat, visas tās tiesu lietas mums, robežsargiem sagādā tikai rūpes.

Juris pats stāsta, kad beigsies robežas ierīkošana: šogad darbu beigs demarkācijas komisija, robeža būs apstiprināta un iezīmēta kartē ar mērogu 1:10 000. Tiks atrisināti visi juridiskie jautājumi un jautājumi par privātīpašuma atsavināšanu. Tur, kur zeme ir līdzena, šogad tiks būvēts žogs un iekārtota pēdu kontroles josla. Pa purvu akačiem tranzīta mafija neklaiņo – šie cilvēki dod priekšroku pamestiem meža iecirkņiem. Taču drīz vien tādu vairs nebūs. Visur būs žogs vai dabiski šķēršļi – upes un purvi.

Pēc temata

Pieklājīgi un zaļi: latvieši robežas sardzē
Gaisa desantnieku mācības pie Latvijas un Krievijas robežas
Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks
Divarpus tūkstoši desantnieku piedalīsies mācībās pie Latvijas robežām

Galvenie temati