RĪGA, 27. decembris – Sputnik. dzelzceļa satiksmes atklāšanu pa Krimas tiltu Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu nosauca par "Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības skandalozu pārkāpumu no Krievijas puses". Pēc būtības, viņš atkārtoja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izteikumus un Lietuvas kolēģa Lina Linkēviča vārdus.
Tamlīdzīgos izteikumos vīd Baltijas bailes no "krievu draudiem", ar ko pašas sevi biedē Latvija, Lietuva un Igaunija, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs.
"Baltijas valstis uzskata, ka Krima pieder Ukrainai un demonstrē bezierunu atbalstu Savienotajām Valstīm, un (tamlīdzīgi izteikumi – red.) ir zināmas histērijas pazīme. Viņi paši sevi ir nobiedējuši ar briesmīgajiem "krievu draudiem", un, no viņu viedokļa, Krievijas Krima šos draudus apstiprina. Tādos paziņojumos viņu bailes līst pāri malām," paskaidroja Žuravļovs.
Politologs atzīmēja, ka pie tam Igaunija aktīvi pūlas saglabāt labas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, un atgādināja daudziem labi zināmo anekdoti par ebreju, kurš ieradies sabiedriskajā pirtī ar kaklā uzkārtu krustiņu un izģērbies savas ticības brāļu klātienē.
"Prātā nāk frāze: vai nu apakšbikses novelciet, vai krustiņu noņemiet. Neatceros, ka Igaunijas prezidentes vizītes laikā Krievijā būtu apspriests jautājums par "krievu" Krimu. Iznāk, kad jūs pagriežaties pret Rietumiem, jums ir viena pozīcija – par Ukrainas suverenitāti, kad pret Austrumiem – cita, par sadarbību ar Krieviju," atzīmēja Žuravļovs.
Eksperts paskaidroja, ka tamlīdzīga situācija rada vilšanos, jo Igaunija ir jauka valsts un Krievija atrastu lielu skaitu saskarsmes un sadarbības punktu ar to. "Diemžēl politiskā histērija un tieksme būt lielākiem amerikāņiem nekā paši amerikāņi, noved pie tādām kļūmēm," secināja Žuravļovs.
Dzelzceļa satiksmi pa Krimas tiltu pirmdien, 23.decembrī atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Krievijas līderis pirmais šķērsoja Kerčas šaurumu pa tiltu sliežu autobusa mašīnista kabīnē, bet pēc tam deva izbraukšanas komandu pasažieru vilcienam Sanktpēterburga-Sevastopole. Otrdien uz Simferopoli devās pirmais pasažieru vilciens no Maskavas. Tiek izstrādāti vēl septiņi dzelzceļa maršruti no dažādām Krievijas pilsētām uz Krimas pussalu.
19 kilometrus garais Krimas tilts ir visgarākais Eiropā. Tas savienojis divus Krievijas reģionos – Krasnodaras novadu un Krimas pussalu. Automašīnu satiksme tika atklāta pērnā gada maijā, bet kravu dzelzceļa satiksmi plānots sākt 2020.gada 1.jūlijā.
