RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Maskava aicina Tallinu publiski paskaidrot uz kāda pamata aģentūrai Sputnik Igaunija atteikts tiesībās saukt sevi par masu mediju, paziņoja brīfinga laikā KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
"Uzskatām par samērā uztraucošu signālu EDSO mediju brīvības lietu pārstāvja Arlema Dezīra rekomendāciju attiecībā uz informācijas aģentūru Sputnik Igaunijā nepieņemšanu Igaunijas vadībā. Uzskatām par nepieņemamu un absolūti nepamatotu aģentūras biroja nodēvēšanu par "infooperācijas apakšvienību"," uzsvēra Zaharova.
Diplomāte atzīmēja, ka Igaunija atsaka informācijas aģentūrai, kura ir akreditēta valstī atbilstoši noteiktajiem noteikumiem un kura veic savu darbību atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas standartiem, tiesībās saukt sevi par mediju.
"Rodas jautājums – uz kāda pamata? Ja oficiālajai Tallinai ir fakti, kuri pierāda Sputnik pārstāvniecības darbības neatbilstību uzstādītajiem mērķiem, lai tā prezentē tos publiski, ja šādu faktu, kā vienmēr, nebūs, tad par neslavas celšanu ir jāatvainojas," paziņoja Zaharova.
Pēc KF ĀM pārstāves sacītā, Igaunija rosina plānveidīgu provokatīvu darbu pret Krieivjas medijiem, iedragājot esošās starptautiski-tiesiskās žurnālistikas darbības garantijas ar mērķi izskalot masu medija statusu un pārvērst to tieša politiskā spiediena objektā.
Igaunijas ĀM vadītājs Urmass Reinsalu iepriekš paziņoja, ka nesaprot, kādēļ tiek saņemtas sūdzības par Igaunijas varasiestāžu rīcību saistībā ar Sputnik, jo aģentūra taču "nav brīvs medijs, bet gan infooperācijas apakšvienība", savukārt Tallina vienkārši "atbildīgi" īsteno ES sankcijas.
Iepriekš EDSO mediju brīvības lietu pārstāvis Arlems Dezīrs aicināja Igaunijas varasiestādes atturēties no nevajadzīgas ārzemju žurnālistu darbības ierobežošanas, jo tas var negatīvi ietekmēt vārda brīvību kopumā.
Nesen starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" informēja, ka Sputnik Igaunija darbinieki saņēmuši Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Savu lēmumu Tallina pamatoja ar sankcijām, ko ES ieviesa 2014. gada martā pret vairākām fiziskām un juridiskām personām pēc notikumiem Ukrainā, tostarp pret Dmitriju Kiseļovu (mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru).
Starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" uzsvēra, ka nav iekļauta nekādos ES sankciju sarakstos un pieder Krievijas Federācijas valstij. Pats Kiseļovs uzsvēra, ka personificētās sankcijas kategoriski nedrīkst traktēt plašāk, nekā tās ir. Pēc viņa teiktā, tikai Igaunija no visām Eiropas Savienības valstīm traktē sankcijas tik dīvainā veidā.
Savukārt Krievijas ĀM atzīmēja, ka Igaunijas varasiestādes "savā Krievijas informācijas aģentūras vajāšanā pārgājuši pie tādām totalitārām metodēm, kā rupja tās darbinieku un partneru iebiedēšana ar sodīšanas pasākumiem". KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Maskava izdarīs visu iespējamo, lai atbalstītu savus žurnālistus.
