Baltijas debesu aizsardzības jubilejas misiju vadīs Ungārija

© Фото Eesti KaitsevägiОдин из истребителей JAS-39 Gripen на военном аэродроме Эмари
Один из истребителей  JAS-39 Gripen на военном аэродроме Эмари - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ungārija ar Spānijas un Lielbritānijas GKS atbalstu vadīs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpas 50. NATO aizsardzības misiju, nomainot Poliju šajā postenī.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Ungārijas Gaisa karaspēku kontingents uzsāks četru mēnešu dežūru debesīs virs Baltijas valstīm 1. maijā, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz Lietuvas Aizsardzības ministriju.

"Ungārijas GKS sūta komandējumā uz Lietuvu Zokņu bāzē netālu no Šauļiem kontingentu ar četriem zviedru ražojuma iznīcinātājiem JAS-39 Gripen," teikts paziņojumā. Kā norāda iestāde, Ungārijas GKS jau otro reizi pēc 2015. gada vadīs misiju Baltic Air Policing NATO ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.

Корвет Стойкий во время выхода кораблей Балтийского флота в море - Sputnik Latvija
Tā ir tikai aisberga virsotne: National Interest stāsta par KF Baltijas flotes spēku

Kopā ar Ungāriju Šauļos bāzēsies pieci Spānijas GKS iznīcinātāji F-18, kuriem gaisa telpas aizsardzības misija kļūs jau par sesto.

Ungāri nomainīs Polijas GKS pārstāvjus, kuri uzsāka dežūru janvāra sākumā ar četriem F-16 Fighting Falcon.

Turklāt, misijas pastiprināšanai Igaunijā aviācijas bāzē Emari jau piekto reizi ieradīsies Lielbritānijas Karalisko GKS iznīcinātāji Eurofighter. Britu lidotāji nomainīs vācu pilotus, kuri arī lido ar Eurofighter.

Esošā NATO misija būs jubilejas misija: Ziemeļatlantijas alianses lidmašīnas 50. reizi stāsies Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībā.

Kā jau stāstīts, Baltijas valstīm nav savas aviācijas savas gaisa telpas kontrolei. Kopš 2004. gada, pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanās NATO, šādu patrulēšanu īsteno to alianses partneri.

ASV GKS stratēģiskais bumbvedējs B-52 - Sputnik Latvija
Gaisa patruļas aizsegā NATO virs Baltijas atvērusi "atomlietussargu"

Kopš 2005. gada NATO iznīcinātāji bāzējās tikai Lietuvas Zokņu bāzē, kopš 2014. gada aprīļa daļu misijas izvietoja aviācijas bāzē Emari, Igaunijā.

Militāro spēku klātbūtni Baltijas valstu teritorijā un to aktīvo palielināšanu Krievijas robežu tuvumā NATO bloks skaidro ar "Kremļa agresīvajiem plāniem".

Maskava vairākkārt norādījusi uz Baltijas jūras reģiona militarizācijas bīstamību un uz paziņojumu par tās "militārajiem draudiem" Baltijas valstīm nepamatotību – nekādu gatavošanos uzbrukumam Krievijas Federācija neveic, savukārt tās militārajai doktrīnai ir tikai un vienīgi aizsardzības nozīme.

Ziņu lente
0