RĪGA, 3. marts – Sputnik. Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite parakstīja deklarāciju, kurā teikts, ka Krievija izmanto Krimas tiltu ģeopolitiskos nolūkos, vēsta Sputnik Lietuva.
Dokumenta citātus publicējusi Rumānijas ziņu aģentūra Actmedia.
Šonedēļ "Bukarestes devītnieka" valstu līderi – Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas un Čehijas prezidents, kā arī alianses ģenerālsekretārs piedalījās plenārsēdē Košicē.
Valstu līderi parakstīja savstarpēju deklarāciju, kura iekļauj 11 punktus, tostarp par "Krievijas agresijas" savaldīšanu.
Gala dokumentā tiek atzīmēts, ka saspringtā situācija Azovas jūras reģionā prasa pakāpeniskāku un stratēģiskāku NATO pieeju. Pēc samita dalībnieku domām, Krievijas neievēro starptautisko likumdošanu, demonstrē "konfrontējošas uzvedības" modeļus un izmanto Krimas tiltu "savos ģeopolitiskos nolūkos".
Deviņi Eiropas līderi uzsvēra "raizes" saistībā ar konfliktu Ukrainas austrumos un neseno spriedzi Azovā un Melnajā jūrā.
"Tā ir vēl viena Krievijas starptautiskās likumdošanas neievērošanas, tās konfrontējošās uzvedības un militāru un nemilitāru darbību izpausme, tādas kā tilta celtniecība pāri Kerčas šaurumam savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai," rakstīts deklarācijā.
Turklāt, dokumentā tiek atbalstīta konsolidēta ASV un Kanādas militārā klātbūtne Eiropā, sevišķi NATO austrumu flangā. Tostarp valstis atbalstīja "NATO stratēģisko, mērķtiecīgo un pakāpenisko virzīšanos uz dienvidiem".
"Bukarestes devītnieks" tāpat uzsvēra obligātu NATO prasību izpildi par aizsardzības izdevumiem 2% apmērā no IKP, pamatojot to ar tiekšanos nostiprināt aliansi.
Iepriekš Gribauskaite paziņoja par gatavību piedāvāt Eiropas Savienībai ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar incidentu Kerčas šaurumā. Pēc Lietuvas līderes apgalvotā, Eiropas Savienības ir kā "jau ir sasniegusi politisku vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju".
Pērnā gada novembrī Ukrainas JKS kuģi sarīkoja provokāciju Kerčas šaurumā. Viņi iegāja šauruma slēgtajā akvatorijā, kur veica bīstamus manevrus un nereaģēja uz robežsargu prasībām, neskatoties uz to, ka akvatorijā atradās daudzi citi kuģi. Beigās Krievijai nācās viņus aizturēt.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca incidentu par izplānotu Ukrainas līdera Petro Porošenko provokāciju saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām, kura reitings jau tobrīd bija zems.
Pēc tam Lietuva decembra sākumā kļuva par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kura ieviesa sankcijas pret Krieviju bez vienota citu ES valstu viedokļa šajā sakarā. Lietuvas prezidentes padomnieks Nerijuss Aleksejuns salīdzināja Viļņas rīcību ar "malārijas oda kodienu", no kura var būt nepatikšanas, un paziņoja, ka Lietuva var kļūt par "sava veida iedvesmotāju citām valstīm".
Daži eksperti un politiķi uzskata, ka "Krievijas draudu" mīta uzturēšana ir nepieciešama NATO kontingentu pulcēšanai pie Krievijas robežas. Tā, piemēram, politologs Dmitrijs Soloņņikovs apgalvoja, ka oficiālā Viļņa pastāvīgi runā par viņu pašu izdomātajiem "Maskavas uzbrukuma plāniem" Baltijai vai citām valstīm, lai "Krievijas agresijas" temats pastāvīgi būtu mediju redzeslokā.
Savukārt Krievijas varasiestādes vairākkārt uzsvērušas, ka Maskava nevienam negrasās uzbrukt, savukārt Ziemeļatlantijas alianse izmanto Rietumu histēriju militārā kontingenta un tehnikas daudzuma palielināšanai pie KF robežām.
