RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Latvija plāno ieguldīt 50 miljonus eiro gadā militārās infrastruktūras attīstībai vismaz līdz 2022. gadam. Daļu līdzekļu šiem mērķiem piešķirs NATO un ASV.
Lielākās investīcijas ieplānotas NATO militārās bāzes infrastruktūrā Ādažos. Ieplānots veikt arī vairāku armijas poligonu paplašināšanu, uzbūvēt noliktavas un nodrošināt militāro vienību ēku siltināšanu.
"Militārās infrastruktūras attīstībā joprojām būtisku ieguldījumu sniedz gan NATO, gan ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris," – vēsta Latvijas Aizsardzības ministrijas vietne.
Eksperts ģeopolitikas jautājumos, Krievijas Dabas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantīns Sokolovs pastāstīja Sputnik Igaunija, ka, ieguldot līdzekļus nacionālās militārās infrastruktūras attīstībā, Latvijas valdība cer uz partneru finansiālo atbalstu.
"Tas tiek panākts, spekulējot uz "Krievijas draudu" rēķina. Saviem spēkiem Latvija nespēj apdraudēt Krieviju un karot patstāvīgi. Tā var pildīt tikai provokatora lomu sadursmē ar NATO spēkiem," – viņš konstatēja.
Viņš piebilda, ka rietumvalstis iegulda līdzekļus Latvijā ar mērķi izmantot tās teritoriju nākotnes karadarbībai, un precizēja: to pašu rietumvalstis dara arī Ukrainā.
Iepriekš vēstīts, ka līdera vietu aizsardzībai atvēlēto līdzekļu ziņā starp Baltijas valstīm ieņem Lietuva – 2018. gadā tie sasniedza aptuveni 770 milj. eiro (valsts IKP – 39 miljardi eiro). Latvijas militārais budžets 2018. gadā bija 576 milj. eiro, kas par 126 miljoniem pārsniedz rādītāju gadu iepriekš (valsts IKP – aptuveni 40 miljoni eiro).
Igaunijas aizsardzības budžets 2018. gadā – aptuveni 418 milj. eiro (IKP pārsniedz 20 miljardus eiro).
Līdztekus ASV un Baltijas valstīm 2% no IKP aizsardzībā ieguldīt atļaujas tikai Grieķija, Lielbritānija, Rumānija un Polija.
