RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Baltijas valstu nozīme Maskavai ir pārspīlēta, Krievijas militārās aktivitātes iespējas šajā reģionā ir niecīgas, raksta Baltnews.lt ar atsauci uz amerikāņu korporācijas RAND pētījumu.
Ziņojumā "Prasību izpēte efektīvai starptautiskas agresijas savaldīšanai" RAND eksperti izvērtēja militārā konflikta varbūtību Baltijas valstīs ar Krievijas dalību. Baltijas valstis pastāvīgi izjūt uztraukumu sakarā ar Krievijas nolūkiem, taču tas balstās tikai uz "vēstures atmiņām" – reālu draudu reģionā no Maskavas puses nav, teikts ziņojumā. Netika atrasts neviens apliecinājums, kurš apstiprinātu Krievijas bruņoto spēku skaita palielināšanu pie Baltijas valstu robežām, uzsver RAND.
"Krievija neuzskata Baltijas valstis par stratēģiski svarīgu reģionu tādā pašā mērā, kādā tā par tādām uzskata Gruziju vai Ukrainu," paziņoja analītiķi.
RAND paskaidroja, ka pēc NATO samita Varšavā, kur tika pieņemts lēmums par NATO spēku klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā, Maskava nostiprināja savas pozīcijas dienvidrietumu virzienā, bet nesāka to darīt pie Baltijas robežām. Neapšaubāmi, militārie spēki var tikt pārvietoti no viena rajona citā, taču šādas darbības prasa laiku un piesaista uzmanību, piebilst eksperti.
Krievija negatīvi vērtē NATO paplašināšanos uz austrumiem un tiecas izmainīt situāciju sev par labu, taču neizskata "agresīvās darbības Baltijā kā šo mērķu panākšanas līdzekli", uzsver analītiķi. Pēc viņu domām, nacionālo interešu virzībai Krievija izmanto citus līdzekļus, tostarp KDLO – lai pretotos NATO un Eirāzijas ekonomisko savienību – lai konkurētu ar ES.
Turklāt ziņojumā RAND eksperti pievērš uzmanību Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo minoritāšu stāvoklim. ASV ir jāmudina republiku varasiestādes īstenot papildus pasākumus, lai apmierinātu krievvalodīgo iedzīvotāju vajadzības, uzskata analītiķi.
Ar pieaugušās agresijas ieganstu no Krievijas puses NATO 2016. gadā pieņēma lēmumu par bezprecedenta kopš aukstā kara beigām klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropas valstīs. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietoti četri alianses starptautisko spēku bataljoni, kuru kopējais skaits pārsniedz četrus tūkstošus cilvēku.
Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta konfrontācijas kurināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz vēl kaut kur. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, alianses vadība ir informēta, ka Krievijai nav agresīvu plānu, taču tā turpina izmantot izdomātu ieganstu, lai Krievijas robežas tuvumā izvietotu vairāk militārās tehnikas un karavīru.
