14:28 24 Oktobris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
KNAB logo

Mediji: specdienestu loks Baltijas valstīs sekmē pret Krieviju vērsto histēriju

пресс-фото
Baltijā
Saņemt īso saiti
56

Baltijas valstīs augošās pret Krieviju vērstās histērijas fonā tiek ignorēti cilvēktiesību pārkāpumi, ziņo tiesībsargi.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Rietumu spiediena iespaidā Baltijā pastiprinās pret Krieviju vērstā histērija, un tai pat laikā Eiropas Savienības varasiestādes aizver acis uz pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā, avīzei "Izvestija" paziņoja Starptautiskās Krievijas tautiešu padomes loceklis Georgijs Muradovs.

Pēc Muradova teiktā, vispirms šie centieni tiek vērsti pret krievvalodīgajiem Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem.

"Notiek agresīva pretošanās izglītībai krievu valodā. Krievvalodīgie mediji tiek pilnībā bloķēti vai pastiprināti kontrolēti. Tas viss tiek darīts, lai ietekmētu krievvalodīgos iedzīvotāju apziņu valdības aprindām vajadzīgajā veidā," – saka Muradovs.

Asimilēt krievvalodīgos iedzīvotājus, likt tiem zaudēt savu identitāti un saiknes ar Krieviju, ieaudzināt viņos bailes uzturēt ierastās ģimenes, kultūras un garīgās saites ar savu vēsturisko dzimteni – tādi, pēc Muradova domām, ir Krievijai naidīgās Baltijas valstu valdību politikas mērķi.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas status. Taču aptuveni 40% valsts iedzīvotāju par savu dzimto uzskata krievu valodu.

Liels skaits nepilsoņu, bijušo PSRS pilsoņi un viņu pēcteču, kuriem nav dzīves vietas valsts vai kādas citas valsts pilsonības, lielākoties ir krievvalodīgie. 2016.gadā nepilsoņu skaits Latvijā pārsniedza 250 tūkstošus un 80 tūkstošus – Igaunijā.

Savukārt igauņu tiesībsargs, Apvienotās kreisās partijas loceklis, Sergejs Seredenko atgādināja izdevumam, ka Rietumi ignorē lavīnveidīgi augošos cilvēktiesību pārkāpumus.

"Runa ir par "uzkrāšanās efektu" – neatrisinātiem konfliktiem gulstas virsū jauni," – pastāstīja Seredenko.

Tiesībsargs atzīmēja, ka reģionā izveidojies savdabīgs "specdienestu kooperatīvs".

Tatjanas Ždanokas un Miroslava Mitrofanova grāmata
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Valstīs papildinās persona non grata melnie saraksti un notiek "atsevišķas pārbaudes uz robežas", kas var ilgt pat vairākas stundas. Notiek masveida un sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi, taču Rietumi aizver acis uz visu. Situācija tikai pasliktinās," – teica Seredenko.

Pēc tiesībsargu informācijas, Baltijas valstu specdienesti ir noskaņoti pretoties krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Oficiālie Igaunijas valdības dati liecina, ka tēriņi iekšējās nacionālās valsts drošības vajadzībām ir auguši līdz 98,28 miljoniem eiro no 74,03 miljoniem eiro pērn. Pēc Latvijas IeM informācijas, Drošības policijas uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 3 miljoniem eiro.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja uz šādas Baltijas valstu valdību uzvedības iemesliem. "Mēs jau nu labi saprotam šo apgalvojumu politisko konjunktūru – acīmredzot, tādējādi cenšas atrisināt iekšējās problēmas, mobilizēt vēlētājus, audzējot ārējā ienaidnieka tēlu," – skaidroja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, "novecojušie" kairinātāji, kas saistīti ar nelabvēlīgo humanitāro situāciju un šo krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju, joprojām darbojas.

Politiķis atgādināja, ka Krievija nevar neatbildēt šādos gadījumos, taču nesaskata nepārvaramus šķēršļus attiecību attīstībai ar Baltijas valstīm labu kaimiņattiecību garā un savstarpēji izdevīgai sadarbībai.

Pēc temata

Krievi Latvijā: dzimtene, nevis viesnīca ar skatu uz jūru
Lietuvas ārlietu ministrs: krievi prot diskutēt un vienoties
Urbanovičs: latviešiem jāsaprot - krievi vienmēr paliks krievi

Galvenie temati