RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Krievijas Centrālās Bankas lēmums laist klajā monētas ar padomju karavīriem veltītajiem pieminekļiem, kas uzstādīti no fašisma atbrīvoto Eiropas valstu galvaspilsētās, ātri vien ieguva politisku nokrāsu, un Baltijas valstu pārstāvji turpina komentēt "vēstures falsifikāciju", ko pieļaujot Krievija.
Šī gada 1. augustā emisijas programmas ietvaros Krievijas Centrālā banka laida apgrozībā monētu sēriju ar nosaukumu "Valstu galvaspilsētas, ko padomju karaspēks atbrīvojis no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Uz katras monētas atainoti pieminekļi, memoriāli un skulptūras, kas uzstādītas Kijevā, Minskā, Viļņā, Kišiņevā, Buharestē, Tallinā, Rīgā, Belgradā, Varšavā, Budapeštā, Bratislavā, Vīnē, Berlīnē un Prāgā.
Par šo tēmu izteikties nolēmis arī igauņu eirodeputāts Urmass Paets, vēsta BNS. Politiķis uzskata, ka Krievijā izlaistā monēta ar Bronzas kareivi piešķir pretrunīgajam piemineklim arī grotesku vērtējumu. Pēc Paeta domām, fakts, ka piemineklis attēlots uz piecu rubļu monētas, kuras vērtība ir tikai seši eirocenti, piešķir tam grotesku vērtējumu. "Ņemot vērā Krievijas ekonomikas pašreizējo stavokli un inflāciju, varam pieņemt, ka drīz vien šī monēta tiks izņemta no apgrozījuma vērtības zuduma dēļ," – savā lapā Facebook raksta Urmass Paets.
"Piecu rubļu monētas kalšana ar Bronzas karavīra attēlu ir atklāta provokācija valsts līmenī, jo Krievijas varas iestādes ļoti labi zina, cik pretrunīgs ir šis piemineklis, ņemot vērā Igaunijas vēsturi, — atzīmēja Paets. – Diemžēl tas ir kārtējais piemērs tam, ka Krieviju ne mazākajā mērā neinteresē tās mazo kaimiņvalstu jūtas. No otras puses, ar šo lēmumu Krievijas varas iestādes deklarē, ka pašā Krievijā nav nekādu vērības cienīgu vietu, ko būtu vērts kalt monētās."
Pēc Paeta domām, "daudzi cilvēki Krievijā neapšaubāmi priecātos, ja monētās būtu iemūžinātas viņiem nozīmīgas dzimtās vietas, nevis ārvalstīs esoši objekti, kas likuši izcelties konfliktiem."
Iepriekš Latvijas Ārlietu ministrija, atbildot uz Krievijas Centrālās bankas lēmumu laist klajā piemiņas piecu rubļu monētu ar Rīgas attēlu, paziņoja, ka Krievija joprojām uzspiež savu Otrā pasaules kara un pēckara notikumu traktējumu.
Arī Lietuvas Ārlietu ministrijā sašutumu modināja Viļņai veltītā monēta. Pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas politiskā direktora Rolanda Kupčinska domām, uz monētas redzamais datums – 1944. gada 13. jūlijs, diena, kad Viļņa tika atbrīvota no fašistiskajiem iebrucējiem, esot diena, kad "valsts nacistisko okupāciju nomainījusi padomju okupācija. Turklāt padomju karavīriem veltītais piemineklis uz Zaļā tilta, tika demontēts pirms gada.
No visām Baltijas valstu galvaspilsētām, tikai Rīgā savā vietā ir palicis Atbrīvotājiem veltītais piemineklis, kas atainots uz monētas. Bronzas karavīrs Tallinā jau 2007. gadā no pilsētas centra tika pārnests uz karavīru kapiem nomalē. Pieminekļa pārvietošanas dēļ izcēlās masu nekārtības.
Krievijas Bankas preses dienests paziņoja, ka piemiņas monētu sērija ir veltīta uzvarai pār fašismu, un nekādas ģeopolitiskās izmaiņas nevar mazināt šīs uzvaras neapšaubāmo nozīmi visā Eiropā un pasaulē.
