https://sputniknewslv.com/20220516/dzives-sadardzinasanas-rezultata-iespejams-socialais-spradziens-stasta-latviesu-mediji-21831712.html
Dzīves sadārdzināšanās rezultātā iespējams sociālais sprādziens. Stāsta latviešu mediji
Dzīves sadārdzināšanās rezultātā iespējams sociālais sprādziens. Stāsta latviešu mediji
Sputnik Latvija
Ziema būs izdzīvošanas eksāmens, un patlaban ir īstais brīdis kaut ko uzsākt. 16.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-16T17:34+0300
2022-05-16T17:34+0300
2022-05-16T17:34+0300
latvijā
latvija
ekonomika
iedzīvotāji
cenas
pabalsts
valdība
budžets
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/447/21/4472111_0:0:1920:1080_1920x0_80_0_0_ad2b07d2d0d0acb0a68971c3c36d712b.jpg
RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Vienistabas dzīvokļa apkures izmaksas ziemā var sasniegt 250 eiro, valstij draud sociālais sprādziens. Ar ko nodarbojas Kariņš? – lauzīja galvu Dienas Bizness slejas autors.Gaidāms sociālais sprādziensLietišķā izdevuma galvenais redaktors Romāns Meļņiks stāsta, ka diskusijās tīmeklī cilvēki jau rēķina, kādas būs komunālās izmaksas par divu un trīs istabu dzīvokļiem un cik naudas paliks (un vai paliks) pārējām vajadzībām, īpaši, ja ģimenē ir maz pelnītāju, bet daudz apgādājamo. Tas nozīmē, ka visai droši sagaidāms sociālais sprādziens, uzskata Meļņiks.Daudzi nespēs apmaksāt komunālos rēķinus, augs parādi, tātad cietīs pakalpojumu sniedzēji. Apkuri atslēgt atsevišķam dzīvoklim daudzdzīvokļu namos nevar, ūdens apgādi un kanalizāciju principā arī nevar, vien var uzsūtīt parādu piedzinējus. Valdība sola, ka to nepieļaušot, nabadzīgajiem dzīves sadārdzināšanos kompensēšot ar pabalstiem. Ja problēma skartu kādu nelielu cilvēku loku, varbūt tā varētu, taču pie tik strauja itin visa sadārdzināšanās tempa drīz pabalstu prasītājos var nonākt lielākā daļa sabiedrības. Pie tam trūcīgajiem var pievienoties arī nelielā vidusklase."Kas sagaidāms? – vaicāja Meļņiks. – Būs pieprasījums vien pēc sirds un nervu zālēm. Varbūt arī pēc lētā alkohola, jo atslēgties no šīm problēmām cilvēki gribēs, bet tukšais maciņš un bankas konts liegs ko vairāk atļauties. Un tas savukārt nozīmē, ka radikāli samazināsies patēriņa tirgus, sagaidāmi bankroti jau ļoti daudzās biznesa jomās. Ilgtermiņā tas nozīmē vēl lielāku slogu budžetam caur tiem pašiem pabalstiem, ielaistu slimību ārstēšanu, mazāku apgrozījumu, mazāku nodokļu maksātāju skaitu utt.Proti, ir beidzot arī valdībā jāsaprot, ka sadārdzinājuma problēma skar ne jau tikai nabadzīgos. Tā skar pilnīgi visu ekonomiku. Slēpties aiz datiem, ka šobrīd vēl pieaug ceļojumu uz ārzemēm skaits, pieaug klientu skaits sabiedriskajā ēdināšanā vai lielāki ir nodokļu ieņēmumi, nozīmē melot pašiem sev.Pēc pandēmijas ir tāds kā atslābums, cilvēki grib atpūtu, atļaujas nedaudz vairāk. Bet izmaksu lavīna jau veļas, tā saskatāma, tūlīt nāks mums pāri."Sabiedriskā ēdināšana jau "spļauj asinis""Īpaši smaga būs nākamā ziema, - brīdināja Meļņiks. – Arī tā pati sabiedriskā ēdināšana vēl ir dzīva, bet jau, tā teikt, spļauj asinis – Dienas Biznesa portāls jau vēstīja, ka pēc Latvijas Restorānu biedrības veiktās aptaujas datiem Latvijas ēdināšanas uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju, gāzi, apkuri un degvielu ir pieaugušas no 50 līdz 100%. Turklāt 75% no uzņēmumiem vairs nesaņem nekādas telpu nomas atlaides, bet 90% cīnās ar hronisku darbinieku trūkumu. Jā, viņi ceļ cenas, lai mazinātu zaudējumus, maksā lielākus nodokļus, jo ir lielākas izmaksas, bet bizness kā tāds jau ir apdraudēts. Cerības, kas pavīdēja līdz ar pandēmijas noplakšanu, nu ir iznīcinājis cenu pieaugums un valdības nekā nedarīšana, lai to mazinātu.Valstiski atbildīgi būtu reaģēt uz to jau tūlīt. Un ne vien ar pabalstu solījumiem, bet daudz efektīvākām metodēm, tostarp PVN energoresursiem un pārtikai samazināšanu, kā to dara Polija un daudzas citas valstis. Ja koalīcija negrib atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, lai iesaka savus, bet itin visa sadārdzināšanās ir jāsāk bremzēt. Polija ir apliecinājusi, ka tas ir ne tikai iespējams, bet arī stiprina ekonomiku.No kā mēs mācāmies, ja ne no labākajiem piemēriem? Jā, pašreiz pie varas esošie līdz vēlēšanām varbūt kaut kā var aizvilkt, bet vismaz premjera pārstāvētajai partijai, kas noteikti vēlas pretendēt uz vietu pie valdības galda arī nākotnē, būtu taču jādomā ilgtermiņā. Ja gribi palikt pie varas, tad nevari vadīties pēc principa "pēc mums kaut vai ūdens plūdi", tev jādomā, vai un kādā Latvijā dzīvos tavi bērni un mazbērni," rezumēja Romāns Meļņiks.
https://sputniknewslv.com/20220429/apmeram-250-eiro-par-vienistabas-dzivokli-riga-augs-apkures-izmaksas-21633141.html
https://sputniknewslv.com/20220514/depopulacijas-aina-12-gimenu-ar-berniem-nevar-atlauties-galas-produktus-pat-pardienam-21821712.html
https://sputniknewslv.com/20220511/daudzi-nevares-apmaksat-rekinus-pat-ar-pabalstu-rigas-mers-atradis-izeju-21758787.html
https://sputniknewslv.com/20220502/mediji-letu-produktu-un-degvielas-eiropas-savieniba-vairs-nebus-21660703.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, ekonomika, iedzīvotāji, cenas, pabalsts, valdība, budžets
latvija, ekonomika, iedzīvotāji, cenas, pabalsts, valdība, budžets
Dzīves sadārdzināšanās rezultātā iespējams sociālais sprādziens. Stāsta latviešu mediji
Ziema būs izdzīvošanas eksāmens, un patlaban ir īstais brīdis kaut ko uzsākt.
RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Vienistabas dzīvokļa apkures izmaksas ziemā var sasniegt 250 eiro, valstij draud sociālais sprādziens. Ar ko nodarbojas Kariņš? – lauzīja galvu
Dienas Bizness slejas autors.
Gaidāms sociālais sprādziens
Lietišķā izdevuma galvenais redaktors Romāns Meļņiks stāsta, ka diskusijās tīmeklī cilvēki jau rēķina, kādas būs komunālās izmaksas par divu un trīs istabu dzīvokļiem un cik naudas paliks (un vai paliks) pārējām vajadzībām, īpaši, ja ģimenē ir maz pelnītāju, bet daudz apgādājamo. Tas nozīmē, ka visai droši sagaidāms sociālais sprādziens, uzskata Meļņiks.
Daudzi nespēs apmaksāt komunālos rēķinus, augs parādi, tātad cietīs pakalpojumu sniedzēji. Apkuri atslēgt atsevišķam dzīvoklim daudzdzīvokļu namos nevar, ūdens apgādi un kanalizāciju principā arī nevar, vien var uzsūtīt parādu piedzinējus. Valdība sola, ka to nepieļaušot, nabadzīgajiem dzīves sadārdzināšanos kompensēšot ar pabalstiem. Ja problēma skartu kādu nelielu cilvēku loku, varbūt tā varētu, taču pie tik strauja itin visa sadārdzināšanās tempa drīz pabalstu prasītājos var nonākt lielākā daļa sabiedrības. Pie tam trūcīgajiem var pievienoties arī nelielā vidusklase.
"Kas sagaidāms? – vaicāja Meļņiks. – Būs pieprasījums vien pēc sirds un nervu zālēm. Varbūt arī pēc lētā alkohola, jo atslēgties no šīm problēmām cilvēki gribēs, bet tukšais maciņš un bankas konts liegs ko vairāk atļauties. Un tas savukārt nozīmē, ka radikāli samazināsies patēriņa tirgus, sagaidāmi bankroti jau ļoti daudzās biznesa jomās. Ilgtermiņā tas nozīmē vēl lielāku slogu budžetam caur tiem pašiem pabalstiem, ielaistu slimību ārstēšanu, mazāku apgrozījumu, mazāku nodokļu maksātāju skaitu utt.
Proti, ir beidzot arī valdībā jāsaprot, ka sadārdzinājuma problēma skar ne jau tikai nabadzīgos. Tā skar pilnīgi visu ekonomiku. Slēpties aiz datiem, ka šobrīd vēl pieaug ceļojumu uz ārzemēm skaits, pieaug klientu skaits sabiedriskajā ēdināšanā vai lielāki ir nodokļu ieņēmumi, nozīmē melot pašiem sev.
Pēc pandēmijas ir tāds kā atslābums, cilvēki grib atpūtu, atļaujas nedaudz vairāk. Bet izmaksu lavīna jau veļas, tā saskatāma, tūlīt nāks mums pāri."
Sabiedriskā ēdināšana jau "spļauj asinis"
"Īpaši smaga būs nākamā ziema, - brīdināja Meļņiks. – Arī tā pati sabiedriskā ēdināšana vēl ir dzīva, bet jau, tā teikt, spļauj asinis – Dienas Biznesa portāls jau vēstīja, ka pēc Latvijas Restorānu biedrības veiktās aptaujas datiem Latvijas ēdināšanas uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju, gāzi, apkuri un degvielu ir pieaugušas no 50 līdz 100%. Turklāt 75% no uzņēmumiem vairs nesaņem nekādas telpu nomas atlaides, bet 90% cīnās ar hronisku darbinieku trūkumu. Jā, viņi ceļ cenas, lai mazinātu zaudējumus, maksā lielākus nodokļus, jo ir lielākas izmaksas, bet bizness kā tāds jau ir apdraudēts. Cerības, kas pavīdēja līdz ar pandēmijas noplakšanu, nu ir iznīcinājis cenu pieaugums un valdības nekā nedarīšana, lai to mazinātu.
Valstiski atbildīgi būtu reaģēt uz to jau tūlīt. Un ne vien ar pabalstu solījumiem, bet daudz efektīvākām metodēm, tostarp PVN energoresursiem un pārtikai samazināšanu, kā to dara Polija un daudzas citas valstis. Ja koalīcija negrib atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, lai iesaka savus, bet itin visa sadārdzināšanās ir jāsāk bremzēt. Polija ir apliecinājusi, ka tas ir ne tikai iespējams, bet arī stiprina ekonomiku.
No kā mēs mācāmies, ja ne no labākajiem piemēriem? Jā, pašreiz pie varas esošie līdz vēlēšanām varbūt kaut kā var aizvilkt, bet vismaz premjera pārstāvētajai partijai, kas noteikti vēlas pretendēt uz vietu pie valdības galda arī nākotnē, būtu taču jādomā ilgtermiņā. Ja gribi palikt pie varas, tad nevari vadīties pēc principa "pēc mums kaut vai ūdens plūdi", tev jādomā, vai un kādā Latvijā dzīvos tavi bērni un mazbērni," rezumēja Romāns Meļņiks.
