https://sputniknewslv.com/20220508/sakusies-laika-atskaite-zinatnieki-prognoze-specigu-uzliesmojumu-kosmosa-21738255.html
Sākusies laika atskaite. Zinātnieki prognozē spēcīgu uzliesmojumu kosmosā
Sākusies laika atskaite. Zinātnieki prognozē spēcīgu uzliesmojumu kosmosā
Sputnik Latvija
Tuvāko trīs gadu laikā cilvēce ieraudzīs uzliesmojumu pēc divu melno caurumu saplūšanas citā galaktikā. 08.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-08T17:32+0300
2022-05-08T17:32+0300
2022-05-08T17:32+0300
pasaulē
pasaulē
kosmoss
zinātnieki
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/05/06/21723632_0:76:1863:1124_1920x0_80_0_0_6c486aac9e5ceea68e2dbcdbb8759a48.jpg
Pie šāda slēdziena nonākuši zinātnieki no Ķīnas un Kanādas pēc notikuma modelēšanas. Par to, cik ticama ir viņu prognoze un kādas sekas var nest šis notikums, portālā RIA Novosti pastāstīja Tatjana Pičugina.Melno caurumu pārisViena no interesantākajām astronomu pētītajām parādībām ir galaktiku saplūšana. Process ilgst miljardiem gadu un būtiski ietekmē Visumu. Zinātnieki vēro šīs gravitācijas mijiedarbības dažādas stadijas, ieskaitot centrālo melno caurumu tuvināšanos, kuru masa desmitiem, simtiem reižu pārsniedz Sauli.Iespējams, tuvākajā laikā zinātniekiem izdosies pavērot supermasas melno caurumu (tos dēvē arī par galaktiku aktīvajiem kodoliem) saplūšanas procesu. Tas notiks, ja piepildīsies vairāku Ķīnas un Kanādas zinātnisko organizāciju speciālistu prognoze par galaktiku SDSSJ1430+2303.No pirmā acu uzmetiena, tā ir parasta eliptiskā galaktika, tās masa nesasniedz mūsu Piena Ceļa rādītājus. To novēro sarkanajā nobīdē 0,08105."Tā ir pietiekami tuva, ar aktīvu kodolu. Saskaņā ar mūsdienu priekšstatiem, katras pietiekami lielas galaktikas centrā ir supermasīvs melnais caurums. Ja tam apkārt ir liels starpzvaigžņu gāzes daudzums, no kritiena uz melnā cauruma rodas liels daudzums enerģijas. Autori izmērījuši šī izstarojuma spektrus no centrālās zonas, ieraudzījuši starjaudas izmaiņas laikā un izteica pieņēmumu, ka tur ir divi saplūduši, tuvu viens otram izvietoti melnie caurumi," stāsta fizikas un matemātikas zinātņu doktors Aleksejs Moisejevs, Krievijas zinātņu akadēmijas Speciālās astrofizikas observatorijas Ārpusgalaktikas objektu spektroskopijas un fotometrijas laboratorijas vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.Tādas galaktikas ar aktīvajiem kodoliem dēvē par Seiferta galaktikām – par godu astronomam Karlam Seifertam, kurš tās pirmo reizi aprakstīja gandrīz pirms 80 gadiem. Šie objekti atrodas daudz tuvāk mums nekā kvazāri, tāpēc tās ir ērtāk izpētīt..Kā būvēts modelisSpiežot pēc Sloana digitālā debesu pārskata, pēdējo trīs gadu laikā galaktikas SDSSJ1430+2303 optiskais spilgtums ir mainījies, turklāt periodi starp uzliemojumiem saīsinās. To apstiprināja novērojumi neregulāri mainīgu objektu (tranzientu) meklējumu pārskarā Zwicky Transient Facitity no 2019. gada sākuma līdz 2021. gada augustam. Pēc tam objekts kļuva nepieejams optiskajiem teleskopiem – tas atradās pārāk tuvu Saulei, un zinātnieki sāka izmantot orbitālās observatorijas Swift rentgena teleskopu. Šajā oscilācijas diapazonā izstarojums tāpat kļuvis biežāks. Trīs gadu laikā periodiskums sarucis no divpadsmit mēnešiem līdz vienam. Darba autori stāsta, ka tamlīdzīgu parādību galaktiku aktīvo kodolu dzīvē izdevies novērot pirmo reizi."Zinātnieki izanalizēja ilgstošu novērošanas datu virkni. Starjaudas mainīgums ir normāla parādība, ņemot vērā tempu, kādā viela nonāk kodolā. Svarīgi, ka galaktikas kodola spilgtums nemainās gluži periodiski. Turpinās uzliesmojumu virkne, turklāt periods starp tiem samazinās. To teicami apraksta hipotēze par diviem melnajiem caurumiem, starp kuriem saīsinās rotācijas laiks," turpināja astrofiziķis.Zinātnieki uzskata, ka viens melnais caurums ir liels, bet otrs nav tik masīvs, un tie pārvietojas pa izstieptu slīpu orbītu. Sloana pārskata dati no 2005. gada šo versiju apstiprina. Ja tā, iznāk, ka objekts SDSSJ1430+2303 izveidojies galaktiku-kompanjonu saplūšanas procesā vairāk nekā pirms miljarda gadu. Melno caurumu ciešais pāris centrā ir toreizējā tālā notikuma vienīgās novērojamās pēdas. Spriežot pēc to aktivitātes pēdējos gados, sadursme nav aiz kalniem. Modelis demonstrē, ka atlicis gaidīt 100-300 dienas, lielākais – trīs gadus."Vērtējumi ir visnotaļ drosmīgi. Domāju, šo objektu novēros arī citi zinātnieki. Notikums ir tuvs, tāpēc svarīgi būs savākt pēc iespējas lielāku apjomu datu. Mani pašu tas interesē. Patlaban sākas redzamības sezona, mēs mēģināsim saņemt jaunus spektrus KZA SAO sešmetrīgajā teleskopā. Domājams, to kvalitāte nebūs sliktāka kā rakstā publicētie dati no 2,5-metrīgajiem teleskopiem," atklāja Aleksejs Moisejevs.Uzliesmojums visā savā krāšņumāSupermasīvo melno caurumu sadursme SDSSJ1430+2303 radīs spēcīgu uzliesmojumu, ko pavadīs zemas frekvences gravitācijas viļņi. To pastāvēšanu 2015. gadā apstiprināja LIGO detektors, kas uztvēra divu relatīvi nelielu objektu – ar desmitiem Sauļu salīdzināmu masu – saplūšanas radīto signālu. Taču notikums, par ko ir runa (ja, protams, prognoze ir pareiza), ir ārpus šīs iekārtas jutīguma spektra.Gravitācijas signālu no galaktikas SDSSJ1430+2303 pie savu iespēju zemākās robežas varētu fiksēt kosmiskais interferometrs LISA, taču to plāno palaist ne ātrāk kā 2030. gadā. Atliek vienīgi pulsāru taimings (Pulsar Timing Array). Tā sniegto datu statistiku plānots apkopot apmēram piecus gadus.Un tomēr notikums nepaliks nepamanīts. Gaidāmi taču elektromagnētisko viļņu spēcīgi izmeši diapazonā no radio līdz rentgena starojumam, ko spēj iztvert virkne instrumentu orbītā un uz Zemes. To starpā ir arī nelieli teleskopi, piemēram, MVU Valsts astronomijas institūta tīklā "Master". Iespējams, izdosies fiksēt arī augsti enerģētisko neitrīno plūsmu lielākajos astrofizikas detektoros – "Baikal-GVD" Baikālā un "IceCube" Antarktīdā.
https://sputniknewslv.com/20210919/esmu-parliecinats-ka-ta-ir-zinatnieki-paradija-kur-atrodas-devita-planeta-18475055.html
https://sputniknewslv.com/20200101/Visuma-sirds-kas-kopigs-kvantu-datoriem-melnajiem-caurumiem-12991766.html
https://sputniknewslv.com/20220501/parkapj-fizikas-likumus-uz-saules-atklati-noslepumaini-vilni-21654258.html
https://sputniknewslv.com/20210912/tric-un-dreb-zeme-palielina-atrumu-miklaina-faktora-del-18400450.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, kosmoss, zinātnieki
pasaulē, kosmoss, zinātnieki
Sākusies laika atskaite. Zinātnieki prognozē spēcīgu uzliesmojumu kosmosā
Tuvāko trīs gadu laikā cilvēce ieraudzīs uzliesmojumu pēc divu melno caurumu saplūšanas citā galaktikā.
Pie šāda slēdziena nonākuši zinātnieki no Ķīnas un Kanādas pēc notikuma modelēšanas. Par to, cik ticama ir viņu prognoze un kādas sekas var nest šis notikums, portālā RIA Novosti pastāstīja Tatjana Pičugina. Viena no interesantākajām astronomu pētītajām parādībām ir galaktiku saplūšana. Process ilgst miljardiem gadu un būtiski ietekmē Visumu. Zinātnieki vēro šīs gravitācijas mijiedarbības dažādas stadijas, ieskaitot centrālo melno caurumu tuvināšanos, kuru masa desmitiem, simtiem reižu pārsniedz Sauli.
19 Septembris 2021, 15:01
Iespējams, tuvākajā laikā zinātniekiem izdosies pavērot supermasas melno caurumu (tos dēvē arī par galaktiku aktīvajiem kodoliem) saplūšanas procesu. Tas notiks, ja piepildīsies vairāku Ķīnas un Kanādas zinātnisko organizāciju speciālistu
prognoze par galaktiku SDSSJ1430+2303.
No pirmā acu uzmetiena, tā ir parasta eliptiskā galaktika, tās masa nesasniedz mūsu Piena Ceļa rādītājus. To novēro sarkanajā nobīdē 0,08105.
"Tā ir pietiekami tuva, ar aktīvu kodolu. Saskaņā ar mūsdienu priekšstatiem, katras pietiekami lielas galaktikas centrā ir supermasīvs melnais caurums. Ja tam apkārt ir liels starpzvaigžņu gāzes daudzums, no kritiena uz melnā cauruma rodas liels daudzums enerģijas. Autori izmērījuši šī izstarojuma spektrus no centrālās zonas, ieraudzījuši starjaudas izmaiņas laikā un izteica pieņēmumu, ka tur ir divi saplūduši, tuvu viens otram izvietoti melnie caurumi," stāsta fizikas un matemātikas zinātņu doktors Aleksejs Moisejevs, Krievijas zinātņu akadēmijas Speciālās astrofizikas observatorijas Ārpusgalaktikas objektu spektroskopijas un fotometrijas laboratorijas vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.
Tādas galaktikas ar aktīvajiem kodoliem dēvē par Seiferta galaktikām – par godu astronomam Karlam Seifertam, kurš tās pirmo reizi aprakstīja gandrīz pirms 80 gadiem. Šie objekti atrodas daudz tuvāk mums nekā kvazāri, tāpēc tās ir ērtāk izpētīt..
Spiežot pēc Sloana digitālā debesu pārskata, pēdējo trīs gadu laikā galaktikas SDSSJ1430+2303 optiskais spilgtums ir mainījies, turklāt periodi starp uzliemojumiem saīsinās. To apstiprināja novērojumi neregulāri mainīgu objektu (tranzientu) meklējumu pārskarā Zwicky Transient Facitity no 2019. gada sākuma līdz 2021. gada augustam. Pēc tam objekts kļuva nepieejams optiskajiem teleskopiem – tas atradās pārāk tuvu Saulei, un zinātnieki sāka izmantot orbitālās observatorijas Swift rentgena teleskopu. Šajā oscilācijas diapazonā izstarojums tāpat kļuvis biežāks. Trīs gadu laikā periodiskums sarucis no divpadsmit mēnešiem līdz vienam. Darba autori stāsta, ka tamlīdzīgu parādību galaktiku aktīvo kodolu dzīvē izdevies novērot pirmo reizi.
"Zinātnieki izanalizēja ilgstošu novērošanas datu virkni. Starjaudas mainīgums ir normāla parādība, ņemot vērā tempu, kādā viela nonāk kodolā. Svarīgi, ka galaktikas kodola spilgtums nemainās gluži periodiski. Turpinās uzliesmojumu virkne, turklāt periods starp tiem samazinās. To teicami apraksta hipotēze par diviem melnajiem caurumiem, starp kuriem saīsinās rotācijas laiks," turpināja astrofiziķis.
Zinātnieki uzskata, ka viens melnais caurums ir liels, bet otrs nav tik masīvs, un tie pārvietojas pa izstieptu slīpu orbītu. Sloana pārskata dati no 2005. gada šo versiju apstiprina. Ja tā, iznāk, ka objekts SDSSJ1430+2303 izveidojies galaktiku-kompanjonu saplūšanas procesā vairāk nekā pirms miljarda gadu. Melno caurumu ciešais pāris centrā ir toreizējā tālā notikuma vienīgās novērojamās pēdas. Spriežot pēc to aktivitātes pēdējos gados, sadursme nav aiz kalniem. Modelis demonstrē, ka atlicis gaidīt 100-300 dienas, lielākais – trīs gadus.
"Vērtējumi ir visnotaļ drosmīgi. Domāju, šo objektu novēros arī citi zinātnieki. Notikums ir tuvs, tāpēc svarīgi būs savākt pēc iespējas lielāku apjomu datu. Mani pašu tas interesē. Patlaban sākas redzamības sezona, mēs mēģināsim saņemt jaunus spektrus KZA SAO sešmetrīgajā teleskopā. Domājams, to kvalitāte nebūs sliktāka kā rakstā publicētie dati no 2,5-metrīgajiem teleskopiem," atklāja Aleksejs Moisejevs.
Uzliesmojums visā savā krāšņumā
Supermasīvo melno caurumu sadursme SDSSJ1430+2303 radīs spēcīgu uzliesmojumu, ko pavadīs zemas frekvences gravitācijas viļņi. To pastāvēšanu 2015. gadā apstiprināja LIGO detektors, kas uztvēra divu relatīvi nelielu objektu – ar desmitiem Sauļu salīdzināmu masu – saplūšanas radīto signālu. Taču notikums, par ko ir runa (ja, protams, prognoze ir pareiza), ir ārpus šīs iekārtas jutīguma spektra.
12 Septembris 2021, 20:18
Gravitācijas signālu no galaktikas SDSSJ1430+2303 pie savu iespēju zemākās robežas varētu fiksēt kosmiskais interferometrs LISA, taču to plāno palaist ne ātrāk kā 2030. gadā. Atliek vienīgi pulsāru taimings (Pulsar Timing Array). Tā sniegto datu statistiku plānots apkopot apmēram piecus gadus.
Un tomēr notikums nepaliks nepamanīts. Gaidāmi taču elektromagnētisko viļņu spēcīgi izmeši diapazonā no radio līdz rentgena starojumam, ko spēj iztvert virkne instrumentu orbītā un uz Zemes. To starpā ir arī nelieli teleskopi, piemēram, MVU Valsts astronomijas institūta tīklā "Master". Iespējams, izdosies fiksēt arī augsti enerģētisko neitrīno plūsmu lielākajos astrofizikas detektoros – "Baikal-GVD" Baikālā un "IceCube" Antarktīdā.
