https://sputniknewslv.com/20220423/konfrontacija-ar-rietumiem-krievijai-ir-daudz-briesmigaks-ierocis-neka-raketes-21539456.html
Konfrontācijā ar Rietumiem Krievijai ir daudz briesmīgāks ierocis nekā raķetes
Konfrontācijā ar Rietumiem Krievijai ir daudz briesmīgāks ierocis nekā raķetes
Sputnik Latvija
Rietumu izmisīgie mēģinājumi atteikties no Krievijas enerģētiskajiem resursiem pie ziņu debessjuma aizēnojuši citu fronti, kuras nozīme ir daudzkārt lielāka... 23.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-23T12:37+0300
2022-04-23T12:37+0300
2022-04-23T12:37+0300
viedoklis
pasaulē
ekonomika
eiropas savienība
ukraina
krievija
pārtika
produkti
cenas
lauksaimniecība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/555/19/5551962_0:0:2048:1152_1920x0_80_0_0_e242e505303a2ade810d3cfae60c92c4.jpg
Ārvalstu prese sausi konstatēja, ka četri pasaulē vadošie agrorūpniecības holdingi – "Archer Daniels Midland" (ADM), "Bunge", "Cargill" un "Louis Dreyfus", tirgū plašāk pazīstami ar kolektīvo abreviatūru ABCD, atsakās slēgt savus uzņēmumus Krievijā un nav jēgas cerēt, ka tie valsti pametīs. Par jaunumiem agrorūpniecībā portāls RIA Novosti publicēja Sergeja Savčuka sagatavoto materiālu.Īpaši vērā ņemams ir mediju tonis. Paralēli ziņām par enerģētiskajām kompānijām un pat valstīm, piemēram, Vāciju, kuras par nepietiekamu rosību centienos saraut ilggadējās attiecības ar Maskavu, kolektīvi spārda kolektīvā nosodījuma kaltie zābaki, agrorūpnieku izlēcienu nepārprotami cenšas noklusēt un slēpt aiz citiem notikumiem. Un nav nekādas nozīmes tam, ka visi lauksaimniecības smagsvarnieki marta sākumā paziņoja, ka sakarā ar ES sankcijām aiziešot no Krievijas, - pavisam nesen viņi viedokli mainīja un lakoniski paziņoja - paliekam.Viss kļūs saprotams, ka mazliet ieskatīsimies tirgus dinamikas un statistikas rādītājos.Tā nu ir sanācis, ka ziņās, runājot par Krievijas lomu planētas dzīvē, visbiežāk dominē enerģētikas, it īpaši dabasgāzes tēma. Protams, gāze ir svarīgs stratēģiskais mūsdienu ekonomikas resurss, taču ir daudzkārt svarīgāki resursi, turklāt arī tai pasaules daļai, kam šausmīgi gribas sodīt Krieviju. Runa ir par lauksaimniecības produkciju – labību, eļļu, putna gaļu un daudziem citiem produktiem.Mēs ierasti lepojamies ar savām kosmiskajām raķetēm, militāri rūpnieciskā kompleksa jaunumiem un panākumiem atomenerģētikā. Mēs pasmejamies par veco joku, ka Krievija esot degvielas uzpildes valsts. Tikai nav pieminēts, ka tā vēl ir arī labības valsts un eļļas uzpildes valsts. Toties mūsu partneri Rietumos to ļoti labi saprot, tāpēc nesteidz pārmest saviem lauksaimniekiem. Galu galā, politika jau ir laba lieta, tomēr ēst gribas katru dienu un vēlams – ne vienu reizi dienā vien.Aizvadītajos gados mūsu valsts ir kļuvusi par vadošo spēles dalībnieku pasaules lauksaimniecības produkcijas tirgū. Atsevišķu rādītāju ziņā Krievijas daļa ir tik liela, ka centieni (tāpat kā ar gāzi un naftu) likvidēt sakartotos piegādes kanālus var izraisīt ne tikai krīzi – pat īstu badu veselā reģionā.Rietumu analītiķi drūmi konstatē – Krievija ir svarīgs kviešu, eļļas, kukurūzas, miežu, liellopa gaļas, putnu gaļas un šokolādes konditorejas izstrādājumu ražotājs. Protams, šis ceļš ilga ne vienu vien gadu. Šajā laikā Rietumu holdingi ar savu intuitīvo izpratni par izmaiņām tirgus konjunktūrā un iespējamo peļņu, sāka aktīvu darbu Krievijas tirgū. Maskava neiebilda, ārvalstu korporācijas ieguva piekļuvi milzīgiem stratēģiskajiem pārtikas krājumiem, bet mūsu lauksaimnieki saņēma atvieglotus kredītus, mūsdienīgu tehniku un tehnoloģijas, sēklas materiālu pētījumiem un selekcijai, kā arī daudz ko citu. Gadiem ilgās sadarbības laikā Maskava ar nesaskatāmām ķēdēm piekala sev gan atsevišķas kompānijas, gan veselas valstis. Vēl nesen tas nevienam raizes nesagādāja.Pēc speciālās militārās operācijas sākuma Ukrainā Rietumi sajuka prātā un histēriski pieprasa lielajam biznesam par katru cenu nekavējoties saraut jebkādas attiecības ar Krieviju. Turklāt, tāpat kā ar ogļūdeņražiem, ultimāti izskanēja pandēmijas pēdējā viļņa radītā cenu apogeja periodā.Enerģētiki liec muguras un demonstratīvi pūlas izdomāt perpetuum mobile, kas strādās bez degvielas. Toties lauksaimnieki atklāti atgādina visiem sapņotājiem, ka Krievija – tā ir puse saulespuķu eļļas tirgus pasaulē un 24% kviešu tirdzniecības. Tā nav nekāda Krievijas propaganda, tie ir jaunākie oficiālie Eiropas komisijas dati. Ierēdņi tiem vēl pievieno Ukrainu, kur lauksaimniecības sezonu galvenajās teritorijās garantēti var izsvītrot. Ja aizvākt no tirgus Krieviju un pieskaitīt tai Ukrainas datus, aina būs pavisam skumja. Maskava un Kijeva kopā piegādā uz ārzemēm trīs no četrām eļļas pudelēļm, katrs trešais kviešu graudu izstrādājums arī nāk no šejienes. Ja Vašingtona, Londona un Brisele iespītēsies savā rusofobijā pārtikas resursu tirgus kritīsies tieši par minēto apjomu. No tā izriet visas pārējās sekas – pārtikas cenu pieaugums, deficīts un inflācija.Paskatīsimies uz tirgus dinamiku piecu gadu garumā.Šajā periodā Krievija saražojusi un pasaules tirgū piegādājusi 19% kviešu. ASV un Kanāda ieņem vien otro un trešo vietu ar 13% un 12% rādītājiem. Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības ministrijas datiem, mūsu valsts piecu gadu laikā okupējusi pusi saulespuķu eļļas tirdzniecības apjoma pasaulē. Salīdzinājumam: neskaitot Ukrainu, visa pārējā pasaule saražojusi tikai 17% eļļas, bez kuras ēdiena pagatavošanu nespēj iedomāties desmitiem, ja ne simtiem miljonu cilvēku no Deli līdz Buenosairesai. Kukurūzas nišā Krievijas rādītāji ir ļoti pieticīgi – tikai 2% tirgus, tomēr šajā jomā mūs "atbalsta" Ukraina – šogad tā garantēti nepiegādās 15% kukurūzas.Peļu danči ap Krievijas iespējamo lauksaimniecības blokādi noveduši tiktāl, ka minēto preču grupās cenas pacēlušās līdz mākoņiem. Aprīļa vidū tonna kviešu (piegādes sistēmā free on board) maksāja 405 dolārus – par 68% vairāk nekā gadu iepriekš. Saulespuļu eļļa maksāja vismaz 1860 dolārus par tonnu, tātad +24%. Par kukurūzu prasīja 334 dolārus, - cena pieaugusi par 28%.Ja kādam šķiet, ka mēs sabiezinām krāsas, palasiet ANO neseno atskaiti. Organizācija vērtē, ka stāvoklis globālajā pārtikas produktu tirgū ir katastrofāls. Deivids Bislijs, Globālās pārtikas programmas vadītājs vērtēja, ka tirdzniecisko attiecību saraušana ar Krieviju novedīs pie tā, ka, piemēram, tikai Jemenā vien apmēram 8 miljoni cilvēku būs spiesti divkārt samazināt savu ikdienas pārtiku.Viņam piebalsoja Vendija Šērmane, ASV valsts sekretāra vietniece. Viņa apliecina, ka starptautiskās situācijas tālāka attīstība pašreizējā gultnē var likt badoties vairāk nekā 13 miljoniem cilvēku. Tiesa, Šērmanes kundze apgalvo, ka pie tā esot novedis "Putina iebrukums Ukrainā", un kaunīgi nepiemin, ka Krievija necenšas pāriet pie brīvprātīgas pārtikas izolācijas – valsti tajā centīgi iedzen Rietumi.Aiz skaistajām vārdu spēlēm slēpjas personīgas intereses. Ātrās ēdināšanas restorānu īpašnieki Vācijā jau cep kartupeļus un citus ēdienus gatavo ar eļļu maisījumu, kurā saulespuķu eļļa veido vien trešo daļu – pārējo aizvieto rapšu eļļa. ASV tikai martā vien gaļa, putna gaļa un zivis augušas cenā vairāk nekā par 13%, vēl vairāk pazeminot prezidenta reitingu.Tāpēc, manuprāt, nav nekāds brīnums, ka neviens nebļauj un neprasa sist krustā amerikāņu agroholdingus, kuri nolēmuši saglabāt biznesu Krievijā. Varbūt kaut kā izdosies izdzīvot bez tālruņiem un interneta, bet maizes riecienu gribas katru dienu. Lai arī klaips būtu cepts no totalitārajiem krievu kviešiem.
https://sputniknewslv.com/20220420/eiropiesus-var-atkal-pacienat-ar-palmu-ellu-21485765.html
https://sputniknewslv.com/20220409/loti-smagi-nujorkiesus-soke-cenas-partikas-veikalos-21333012.html
https://sputniknewslv.com/20220405/cirks-ir-liels-tikai-maizites-var-pietrukt-vai-pasaulei-draud-bada-dumpji-21250649.html
https://sputniknewslv.com/20220329/eiropa-gatavojas-badam-21138388.html
https://sputniknewslv.com/20220329/vaciesi-lugti-attureties-no-diskusijam-pie-tuksiem-plauktiem-21138685.html
https://sputniknewslv.com/20220323/veimara-vai-zimbabve-amerika-parego-savu-nakotni-21048342.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
pasaulē, ekonomika, eiropas savienība, ukraina, krievija, pārtika, produkti, cenas, lauksaimniecība
pasaulē, ekonomika, eiropas savienība, ukraina, krievija, pārtika, produkti, cenas, lauksaimniecība
Konfrontācijā ar Rietumiem Krievijai ir daudz briesmīgāks ierocis nekā raķetes
Rietumu izmisīgie mēģinājumi atteikties no Krievijas enerģētiskajiem resursiem pie ziņu debessjuma aizēnojuši citu fronti, kuras nozīme ir daudzkārt lielāka par visiem ogļūdeņražiem.
Ārvalstu prese sausi konstatēja, ka četri pasaulē vadošie agrorūpniecības holdingi – "Archer Daniels Midland" (ADM), "Bunge", "Cargill" un "Louis Dreyfus", tirgū plašāk pazīstami ar kolektīvo abreviatūru ABCD, atsakās slēgt savus uzņēmumus Krievijā un nav jēgas cerēt, ka tie valsti pametīs. Par jaunumiem agrorūpniecībā portāls RIA Novosti publicēja Sergeja Savčuka sagatavoto materiālu. Īpaši vērā ņemams ir mediju tonis. Paralēli ziņām par enerģētiskajām kompānijām un pat valstīm, piemēram, Vāciju, kuras par nepietiekamu rosību centienos saraut ilggadējās attiecības ar Maskavu, kolektīvi spārda kolektīvā nosodījuma kaltie zābaki, agrorūpnieku izlēcienu nepārprotami cenšas noklusēt un slēpt aiz citiem notikumiem. Un nav nekādas nozīmes tam, ka visi lauksaimniecības smagsvarnieki marta sākumā paziņoja, ka sakarā ar ES sankcijām aiziešot no Krievijas, - pavisam nesen viņi viedokli mainīja un lakoniski paziņoja - paliekam.
Viss kļūs saprotams, ka mazliet ieskatīsimies tirgus dinamikas un statistikas rādītājos.
Tā nu ir sanācis, ka ziņās, runājot par Krievijas lomu planētas dzīvē, visbiežāk dominē enerģētikas, it īpaši dabasgāzes tēma. Protams, gāze ir svarīgs stratēģiskais mūsdienu ekonomikas resurss, taču ir daudzkārt svarīgāki resursi, turklāt arī tai pasaules daļai, kam šausmīgi gribas sodīt Krieviju. Runa ir par lauksaimniecības produkciju – labību, eļļu, putna gaļu un daudziem citiem produktiem.
Mēs ierasti lepojamies ar savām kosmiskajām raķetēm, militāri rūpnieciskā kompleksa jaunumiem un panākumiem atomenerģētikā. Mēs pasmejamies par veco joku, ka Krievija esot degvielas uzpildes valsts. Tikai nav pieminēts, ka tā vēl ir arī labības valsts un eļļas uzpildes valsts. Toties mūsu partneri Rietumos to ļoti labi saprot, tāpēc nesteidz pārmest saviem lauksaimniekiem. Galu galā, politika jau ir laba lieta, tomēr ēst gribas katru dienu un vēlams – ne vienu reizi dienā vien.
Aizvadītajos gados mūsu valsts ir kļuvusi par vadošo spēles dalībnieku pasaules lauksaimniecības produkcijas tirgū. Atsevišķu rādītāju ziņā Krievijas daļa ir tik liela, ka centieni (tāpat kā ar gāzi un naftu) likvidēt sakartotos piegādes kanālus var izraisīt ne tikai krīzi – pat īstu badu veselā reģionā.
Rietumu analītiķi drūmi konstatē – Krievija ir svarīgs kviešu, eļļas, kukurūzas, miežu, liellopa gaļas, putnu gaļas un šokolādes konditorejas izstrādājumu ražotājs. Protams, šis ceļš ilga ne vienu vien gadu. Šajā laikā Rietumu holdingi ar savu intuitīvo izpratni par izmaiņām tirgus konjunktūrā un iespējamo peļņu, sāka aktīvu darbu Krievijas tirgū. Maskava neiebilda, ārvalstu korporācijas ieguva piekļuvi milzīgiem stratēģiskajiem pārtikas krājumiem, bet mūsu lauksaimnieki saņēma atvieglotus kredītus, mūsdienīgu tehniku un tehnoloģijas, sēklas materiālu pētījumiem un selekcijai, kā arī daudz ko citu. Gadiem ilgās sadarbības laikā Maskava ar nesaskatāmām ķēdēm piekala sev gan atsevišķas kompānijas, gan veselas valstis. Vēl nesen tas nevienam raizes nesagādāja.
Pēc speciālās militārās operācijas sākuma Ukrainā Rietumi sajuka prātā un histēriski pieprasa lielajam biznesam par katru cenu nekavējoties saraut jebkādas attiecības ar Krieviju. Turklāt, tāpat kā ar ogļūdeņražiem, ultimāti izskanēja pandēmijas pēdējā viļņa radītā cenu apogeja periodā.
Enerģētiki liec muguras un demonstratīvi pūlas izdomāt perpetuum mobile, kas strādās bez degvielas. Toties lauksaimnieki atklāti atgādina visiem sapņotājiem, ka Krievija – tā ir puse saulespuķu eļļas tirgus pasaulē un 24% kviešu tirdzniecības. Tā nav nekāda Krievijas propaganda, tie ir jaunākie oficiālie Eiropas komisijas dati. Ierēdņi tiem vēl pievieno Ukrainu, kur lauksaimniecības sezonu galvenajās teritorijās garantēti var izsvītrot. Ja aizvākt no tirgus Krieviju un pieskaitīt tai Ukrainas datus, aina būs pavisam skumja. Maskava un Kijeva kopā piegādā uz ārzemēm trīs no četrām eļļas pudelēļm, katrs trešais kviešu graudu izstrādājums arī nāk no šejienes. Ja Vašingtona, Londona un Brisele iespītēsies savā rusofobijā pārtikas resursu tirgus kritīsies tieši par minēto apjomu. No tā izriet visas pārējās sekas – pārtikas cenu pieaugums, deficīts un inflācija.
Paskatīsimies uz tirgus dinamiku piecu gadu garumā.
Šajā periodā Krievija saražojusi un pasaules tirgū piegādājusi 19% kviešu. ASV un Kanāda ieņem vien otro un trešo vietu ar 13% un 12% rādītājiem. Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības ministrijas datiem, mūsu valsts piecu gadu laikā okupējusi pusi saulespuķu eļļas tirdzniecības apjoma pasaulē. Salīdzinājumam: neskaitot Ukrainu, visa pārējā pasaule saražojusi tikai 17% eļļas, bez kuras ēdiena pagatavošanu nespēj iedomāties desmitiem, ja ne simtiem miljonu cilvēku no Deli līdz Buenosairesai. Kukurūzas nišā Krievijas rādītāji ir ļoti pieticīgi – tikai 2% tirgus, tomēr šajā jomā mūs "atbalsta" Ukraina – šogad tā garantēti nepiegādās 15% kukurūzas.
Peļu danči ap Krievijas iespējamo lauksaimniecības blokādi noveduši tiktāl, ka minēto preču grupās cenas pacēlušās līdz mākoņiem. Aprīļa vidū tonna kviešu (piegādes sistēmā free on board) maksāja 405 dolārus – par 68% vairāk nekā gadu iepriekš. Saulespuļu eļļa maksāja vismaz 1860 dolārus par tonnu, tātad +24%. Par kukurūzu prasīja 334 dolārus, - cena pieaugusi par 28%.
Ja kādam šķiet, ka mēs sabiezinām krāsas, palasiet ANO neseno
atskaiti. Organizācija vērtē, ka stāvoklis globālajā pārtikas produktu tirgū ir katastrofāls. Deivids Bislijs, Globālās pārtikas programmas vadītājs vērtēja, ka tirdzniecisko attiecību saraušana ar Krieviju novedīs pie tā, ka, piemēram, tikai Jemenā vien apmēram 8 miljoni cilvēku būs spiesti divkārt samazināt savu ikdienas pārtiku.
Viņam piebalsoja Vendija Šērmane, ASV valsts sekretāra vietniece. Viņa apliecina, ka starptautiskās situācijas tālāka attīstība pašreizējā gultnē var likt badoties vairāk nekā 13 miljoniem cilvēku. Tiesa, Šērmanes kundze apgalvo, ka pie tā esot novedis "Putina iebrukums Ukrainā", un kaunīgi nepiemin, ka Krievija necenšas pāriet pie brīvprātīgas pārtikas izolācijas – valsti tajā centīgi iedzen Rietumi.
Aiz skaistajām vārdu spēlēm slēpjas personīgas intereses. Ātrās ēdināšanas restorānu īpašnieki Vācijā jau cep kartupeļus un citus ēdienus gatavo ar eļļu maisījumu, kurā saulespuķu eļļa veido vien trešo daļu – pārējo aizvieto rapšu eļļa. ASV tikai martā vien gaļa, putna gaļa un zivis augušas cenā vairāk nekā par 13%, vēl vairāk pazeminot prezidenta reitingu.
Tāpēc, manuprāt, nav nekāds brīnums, ka neviens nebļauj un neprasa sist krustā amerikāņu agroholdingus, kuri nolēmuši saglabāt biznesu Krievijā. Varbūt kaut kā izdosies izdzīvot bez tālruņiem un interneta, bet maizes riecienu gribas katru dienu. Lai arī klaips būtu cepts no totalitārajiem krievu kviešiem.
