https://sputniknewslv.com/20220329/italijas-zurnalists-piekera-rietumus-melos--21120188.html
Itālijas žurnālists pieķēra Rietumus melos
Itālijas žurnālists pieķēra Rietumus melos
Sputnik Latvija
Pēc Mariupoles apmeklējuma Itālijas žurnālists Džordžio Bjanki asi kritizēja Rietumus, NATO un savus tautiešus, kuri labprāt pievērtu acis uz situāciju. 29.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-29T12:19+0300
2022-03-29T12:19+0300
2022-03-29T12:19+0300
pasaulē
pasaulē
nato
mediji
ukraina
donbass
speciālā operācija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/07/20807052_0:118:3221:1930_1920x0_80_0_0_79462307b7549b33bb29d433a4a288c8.jpg
RĪGA, 28. marts - Sputnik. Žurnālists no Itālijas Džordžio Bjanki, kurš strādāja Mariupolē, pastāstīja, ka televīzijas kanāli, kuri lūdz viņam interviju, apšņāpj divas stundas garu versiju līdz trīsdesmit sekundēm, turklāt vispār nerāda ekskluzīvos kadrus no Mariupoles, raksta RIA Novosti, atsaucoties uz RT.Bjanki pauda nesapratni par to, kāpēc Rietumi uzdrošinās apsūdzēt Krieviju spriedzes eskalācijā, taču nekādi nereaģēja, kad amerikāņi bombardēja Dienvidslāviju, kad NATO karaspēks iebruka Lībijā, Irākā, Sīrijā un Afganistānā. Rietumos par to ne tikai klusē, bet pat nevēlas atcerēties, norādīja žurnālists.Tāpat Bjanki atzīmēja, ka runājot par pašreizējo situāciju Ukrainā, cilvēki Rietumu un īpaši itāļu medijos lielākoties cenšas būt "atturīgi" un visbiežāk stāsta "par niekiem".Žurnālists aicināja izlemt pašiem — palikt ar NATO vai uzstāties pret NATO. Citu variantu nav, viņš paziņoja. Turklāt Bjanki uzsvēra, ka patiesība nebūt nav alianses pusē.Atgādinām, ka Doņeckas tautas republikā ieradusies aptuveni 50 ārvalstu žurnālistu grupa no 20 valstīm, lai savām acīm redzētu Ukrainas militārpersonu noziegumus.Preses pārstāvju vidū ir žurnālisti no Irānas, Francijas, Turcijas, Čīles, Melnkalnes, Serbijas, Maķedonijas, Islandes un Vācijas.Ārvalstu žurnālisti preses tūres sākumā tikās ar DTR vadītāju Denisu Pušiļinu pie republikas bankas durvīm, kur terorakta rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 20 civiliedzīvotāju."Mums ir visi pierādījumi, ka Donbasa jautājumu tā puse gribēja atrisināt spēka ceļā, mums tas bija kritiski, jo pie mums dzīvo vairāk nekā 4 miljoni cilvēku," paziņoja Pušiļins, piebilstot, ka šī informācija un astoņi Ukrainas īstenotā terora gadi piespieda Donbasa republikas vērsties pie Krievijas ar lūgumu par militāro aizsardzību.Tāpat Pušiļins pastāstīja Rietumu preses pārstāvjiem, kā sākās konflikts Ukrainā un kāpēc tautas republikas cīnās par neatkarību.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
https://sputniknewslv.com/20220326/krievijas-bs-generalstabs-pastastija-par-zaudejumiem-specoperacijas-laika-21105869.html
https://sputniknewslv.com/20220322/mariupoles-iedzivotaji-vietvara-neinforme-par-humanajiem-koridoriem-21026955.html
donbass
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, nato, mediji, ukraina, donbass, speciālā operācija
pasaulē, nato, mediji, ukraina, donbass, speciālā operācija
Itālijas žurnālists pieķēra Rietumus melos
Pēc Mariupoles apmeklējuma Itālijas žurnālists Džordžio Bjanki asi kritizēja Rietumus, NATO un savus tautiešus, kuri labprāt pievērtu acis uz situāciju.
RĪGA, 28. marts - Sputnik. Žurnālists no Itālijas Džordžio Bjanki, kurš strādāja Mariupolē, pastāstīja, ka televīzijas kanāli, kuri lūdz viņam interviju, apšņāpj divas stundas garu versiju līdz trīsdesmit sekundēm, turklāt vispār nerāda ekskluzīvos kadrus no Mariupoles, raksta
RIA Novosti, atsaucoties uz RT.
Bjanki pauda nesapratni par to, kāpēc Rietumi uzdrošinās apsūdzēt Krieviju spriedzes eskalācijā, taču nekādi nereaģēja, kad amerikāņi bombardēja Dienvidslāviju, kad NATO karaspēks iebruka Lībijā, Irākā, Sīrijā un Afganistānā. Rietumos par to ne tikai klusē, bet pat nevēlas atcerēties, norādīja žurnālists.
Tāpat Bjanki atzīmēja, ka runājot par pašreizējo situāciju Ukrainā, cilvēki Rietumu un īpaši itāļu medijos lielākoties cenšas būt "atturīgi" un visbiežāk stāsta "par niekiem".
Žurnālists aicināja izlemt pašiem — palikt ar NATO vai uzstāties pret NATO. Citu variantu nav, viņš paziņoja. Turklāt Bjanki uzsvēra, ka patiesība nebūt nav alianses pusē.
"Skaidrs, kur ir patiesība. Viņi iekodās Krievijā, bet tā viņiem nav pa zobiem. Viņi lauž sev zobus, un mēs izrādījāmies pa vidu," paziņoja žurnālists.
Atgādinām, ka Doņeckas tautas republikā ieradusies aptuveni 50 ārvalstu žurnālistu grupa no 20 valstīm, lai savām acīm redzētu Ukrainas militārpersonu noziegumus.
Preses pārstāvju vidū ir žurnālisti no Irānas, Francijas, Turcijas, Čīles, Melnkalnes, Serbijas, Maķedonijas, Islandes un Vācijas.
Ārvalstu žurnālisti preses tūres sākumā tikās ar DTR vadītāju Denisu Pušiļinu pie republikas bankas durvīm, kur terorakta rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 20 civiliedzīvotāju.
"Mums ir visi pierādījumi, ka Donbasa jautājumu tā puse gribēja atrisināt spēka ceļā, mums tas bija kritiski, jo pie mums dzīvo vairāk nekā 4 miljoni cilvēku," paziņoja Pušiļins, piebilstot, ka šī informācija un astoņi Ukrainas īstenotā terora gadi piespieda Donbasa republikas vērsties pie Krievijas ar lūgumu par militāro aizsardzību.
Tāpat Pušiļins pastāstīja Rietumu preses pārstāvjiem, kā sākās konflikts Ukrainā un kāpēc tautas republikas cīnās par neatkarību.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
