https://sputniknewslv.com/20220324/vasingtona-saputrojusi-g7-ar-g20-21085233.html
Vašingtona saputrojusi "G7" ar "G20"
Vašingtona saputrojusi "G7" ar "G20"
Sputnik Latvija
Jaunā pasaule jau iestājusies, tikai ne Amerikas vadībai, kas vēl aizvien paliek vecās pasaules kārtības gūstā. 24.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-24T18:07+0200
2022-03-24T18:07+0200
2022-03-25T07:01+0200
pasaulē
pasaulē
krievija
samits
eiropa
asv
ķīna
ekonomika
politika
ģeopolitika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1020/07/10200725_0:174:3020:1873_1920x0_80_0_0_90bc18023f8fb81e89d0486190d158d7.jpg
Pirms Džo Baidena brauciena uz Eiropu viņa palīgs nacionālās drošības jautājumos Džeiks Sallivans paziņoja, ka ASV vēloties izslēgt Krieviju no "Lielā divdesmitnieka" – lielāko pasaules ekonomiku kluba, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs."Jautājumā par G20 teikšu vienkārši: mēs uzskatām, ka Krievija vairs nevar, kā parasti, strādāt starptautiskajos institūtos un starptautiskajā sabiedrībā," paziņoja Sallivans un precizēja: Vašingtona pagaidām izvērtē jautājumu, un ASV vēlētos konsultēties ar sabiedrotajiem, "pirms nākt klajā ar kaut kādiem tālākiem paziņojumiem". Jautājumu par Krievijas dalību klubā plānots izskatīt ES un "Lielā septītnieka" samitā.Ziņa ideāli demonstrē, kā amerikāņu administrācija atrāvusies no realitātes – vienkārši tāpēc, ka nevar nevienu izslēgt no G20. 20 lielāko (no IKP viedokļa) pasaules valstu līderi pulcējas reizi gadā, lai apspriestu dažādus pasaules ekonomikas jautājumus. Protams, tiek izvērtēti arī politiskie jautājumi, pārsvarā – kuluāros un divpusēju tikšanos laikā.Jā, formāli G20 ir izaudzis no G8, proti, vadošo rietumvalstu apvienības, kam pievienojās Krievija. Pēc 2014. gada apvienība atgriezās pie "septītnieka" formāta, taču jau sen to pāraugusi un kļuvusi par patstāvīgu – "galveno pasaule klubu". G20 tikšanās augstākajā līmenī sākās 2008. gadā, pēc tam, kad pasaules finansiālā krīze atainoja Rietumu izveidotās finansiālās sistēmas trūkumus un kaitīgo ietekmi pasaules ekonomikā. Pēc būtības, tobrīd Rietumu dominances ēra beidzās, un paši anglosakši bija spiesti aicināt galvenas pasaules valstis veikt kopīgus pasākumus pasaules ekonomikas glābšanai. G20 apvieno Rietumus un Austrumus, Ziemeļus un Dienvidus, dāvājot iespēju ne tikai meklēt kopīgu risinājumu, bet arī sarunāties.Jāpiebilst, ka dialogs ir pat svarīgāka iespēja, jo anglosakšu globalizācijas modeļa izgāšanās (finanšu sistēma veido tās daļu) ar katru gadu saskatāma aizvien skaidrāk. Tātad pasaules līderiem saglabājās vismaz iespēja sapulcēties reizi gadā, līdz koronavīruss šo iespēju atņēma. G20 pēdējo reizi satikās 2019. gada jūnijā Osakā. Nākamie divi samiti notika videoformātā, tātad tā bija tīrā formalitāte. Tomēr šī gada oktobrī G20 tiksies Bali. Tā būs svarīgākā gada tikšanās, jo tās nav notikušas trīs gadus, un pasaule ir nopietni mainījusies.Starp citu, Indonēzija jau reiz uzņēma lielu starptautisku samitu – Āzijas un Klusā okeāna ekonomisko sadarbību, kas līdz ar citiem apvieno Ķīnu, Krieviju un ASV. 2013. gadā samits notika 7. oktobrī, un no rīta Vladimiru Putinu dzimšanas dienā apsveica arī Sji Dziņpins, kurš tikai nesen bija ieņēmis ĶTR priekšsēdētāja vietu (vēlāk noskaidrojās, ka vakarpusē viņi pat kopā pasēdēja ar glāzīti vodkas).Burtiski mēnesi pirms tam Putins pats uzņēma ciemiņus – G20 samitu Sanktpēterburgā. Tur bija gan Sji, gan Obama, taču jau toreiz izrādījās, ka Krievija pārvarējusi Rubikonu attiecībās ar ASV. Vēl nebija notikusi Ukrainas pievēršanās Krievijai (pēc Janukoviča atteikšanās parakstīt vienošanos par eirointegrāciju), taču jau bija Putina un Obamas vienošanās par ķīmisko ieroču izvešanu no Sīrijas – tā novērsa jau gandrīz izlemto ASV uzbrukumu Sīrijai. Atsakoties no uzbrukuma, ASV zaudēja pēdējās reputācijas paliekas Tuvajos Austrumos (Saūda Arābijai tas ļoti nepatika), un Vašingtona nepiedeva Putinam.Vēl svarīgāk bija tas, ka 2013. gada vasarā Krievija dāvāja patvērumu Eduardam Snoudenam – aizmukušajam NDA darbiniekam, kura izdošanu pieprasīja amerikāņu valdība. Tobrīd ASV un Krievijas attiecībās tika pārvarēta neatgiezeniska robeža, un visi tālākie notikumi, ieskaitot Maidanu Ukrainā, bija vien Vašingtonas reakcijas sekas uz Putina "kaitinošo izturēšanos" 2013. gada vasarā.Nākamajā gadā G20 sapulcējās Brisbenē, un 2014. gada novembrī ASV pūlējās sarīkot Putina izolāciju šajā samitā. Nekas neiznāca, lai arī mūsu prezidents pameta pasākumu agrāk nekā bija plānots.G20 izveidošana pati par sevi apliecina atlantiskā projekta neveiksmes simbolu, bet tagad 2022. gadā Rietumu mēģinājumi manipulēt ar to ir gluži smieklīgi. Kas atbalstīs Rietumu vēlmi izslēgt Krieviju?G20 dalās divās daļās – Rietumu pasaule un nerietumi. Pie Rietumiem pieder ASV, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Kanāda, Austrālija, Japāna, Dienvidkoreja un Eiropas Savienība. Tātad tas pats G7 līdz ar anglosakšu Austrāliju un no ASV atkarīgo Dienvidkoreju.G20 otro pusi veido Ķīna, Krievija, Indija, islāma valstis (Saūda Arābija, Turcija, Indonēzija), latīņamerikāņi (Meksika, Argentīna un Brazīlija) un DĀR. Tā pati "nerietumu" cilvēces daļa, kas jau tagad nav pievienojusies Rietumu mēģinājumiem sodīt Krieviju un "izzāģēt" mūsu valsti no pasaules ekonomikas. Viņi ļoti labi saprot, ka Krievija ir pasaules kārtības pārbūves līderis un apstākļos, ja Maskavu neatbalstīs, rīt Rietumi mēģinās izrēķināties ar pārējiem pasaules kārtības pārbūves piekritējiem, ar tiem, ko neapmierina atlantistu hegemoniskās ambīcijas.Neviens no G20 "nerietumu puses" neplāno izdabāt ASV un izolēt Krieviju – gluži otrādi, viņi redz, ka ar savām darbībām Rietumi nodara milzu kaitējumu visai pasaules ekonomikai un izsit pamatus zem pasaules finanšu sistēmas kājām.Vēl vairāk, arī pašā Rietumu nometnē stāvoklis nemaz nav tik vienkāršs. Anglosakšu valstis savos plānos ir vienotas (pareizāk sakot, Kanāda un Austrālija paklausīgi seko ASV un Lielbritānijai), bet ar pārējiem ir problēmas. Eiropas kontinentālās lielvalstis (Vācija, Francija un Itālija) jau tagad nonākušas ģeopolitiskā atkarībā no ASV un visiem spēkiem pretosies anglosakšu mēģinājumiem galīgi nolaist dzelzs priekškaru starp Eiropu un Krieviju. Arī Japāna un Dienvidkoreja nebūt nevēlas, lai tās izolētu no Krievijas – tās saprot, ka atkarība no amerikāņiem nav mūžīga. Atšķirībā no kaimiņattiecībām ar mūsu valsti.Kāpēc tad ASV, saprotot to visu, mēģina apspriest jautājumu par Krievijas izslēgšanu no G20? Lai celtu cīņas sparu, proti, lai parādītu, ka nekas tās neaizkavēs centienos sodīt Krieviju? Lai nomainītu tēmu, saprotot, ka pret Krieviju vērsto reālo sankciju komplekss jau faktiski izsmelts, tāpēc vēlas pievērst uzmanību neiedomājamai, tomēr skaļi apspriestai izslēgšanai no G20?Patiesībā situācija ir daudz sliktāka: amerikāņi patiešām tic, ka viņiem ir izredzes "izslēgt" Krieviju. Tas rāda, ka Vašingtona slikti aptver notiekošo un domā, ka spēj ietekmēt to, ko patiesībā ietekmēt vairs nevar.G20 ir tikai nākotnes daudzpolārās pasaules prototips. Tā būs sarežģītāka, tajā lielāka loma būs reģionālajām integrācijas apvienībām (piemēram, ASEAN), taču tā nav atkarīga no atlantistu gribas un ietekmes. Tikai pašu safantazētajā pasaulē viņi var "izslēgt" Krieviju – reālajā pasaulē tādi mēģinājumi galu galā kaitēs viņu pašu pozīcijām, mazinās to ietekmi.Radīsies arī šaubas par viņu – gan anglosakšu, gan arī viņu aktīvāko līdzgaitnieku veselo saprātu. Piemēram, Polija jau piedāvājusies aizvietot Krieviju "Lielajā divdesmitniekā", taču tam ir tāda pati saikne ar reālo dzīvi, kā Ukrainas ierosinājumam ieņemt Krievijas vietu ANO Drošības padomē.Tomēr, ja jau anglosakši grib arī turpmāk dzīvo virtuālajā pasaulē, tā ir viņu problēma. Mums tas dāvā tikai priekšrocības, - jo sāpīgāka būs viņu sadursme ar realitāti. Jauno realitāti jaunajā pasaulē, kas iestāsies arī pašās Savienotajās Valstīs.
https://sputniknewslv.com/20220324/finansistus-asv-satrauc-sauda-arabijas-nedraudzigie-soli-21065564.html
https://sputniknewslv.com/20220324/krievija-ieviesis-norekinus-rublos-par-gazes-piegadi-eiropai--21065063.html
https://sputniknewslv.com/20220323/veimara-vai-zimbabve-amerika-parego-savu-nakotni-21048342.html
https://sputniknewslv.com/20220322/ko-eiropa-gaida-atteiksanas-gadijuma-no-krievijas-energonesejiem-21026302.html
https://sputniknewslv.com/20220321/le-monde-prognoze-globalas-ukrainas-specoperacijas-sekas--21006656.html
eiropa
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
pasaulē, krievija, samits, eiropa, asv, ķīna, ekonomika, politika, ģeopolitika
pasaulē, krievija, samits, eiropa, asv, ķīna, ekonomika, politika, ģeopolitika
Pirms Džo Baidena brauciena uz Eiropu viņa palīgs nacionālās drošības jautājumos Džeiks Sallivans paziņoja, ka ASV vēloties izslēgt Krieviju no "Lielā divdesmitnieka" – lielāko pasaules ekonomiku kluba, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs. "Jautājumā par G20 teikšu vienkārši: mēs uzskatām, ka Krievija vairs nevar, kā parasti, strādāt starptautiskajos institūtos un starptautiskajā sabiedrībā," paziņoja Sallivans un precizēja: Vašingtona pagaidām izvērtē jautājumu, un ASV vēlētos konsultēties ar sabiedrotajiem, "pirms nākt klajā ar kaut kādiem tālākiem paziņojumiem". Jautājumu par Krievijas dalību klubā plānots izskatīt ES un "Lielā septītnieka" samitā.
Ziņa ideāli demonstrē, kā amerikāņu administrācija atrāvusies no realitātes – vienkārši tāpēc, ka nevar nevienu izslēgt no G20. 20 lielāko (no IKP viedokļa) pasaules valstu līderi pulcējas reizi gadā, lai apspriestu dažādus pasaules ekonomikas jautājumus. Protams, tiek izvērtēti arī politiskie jautājumi, pārsvarā – kuluāros un divpusēju tikšanos laikā.
Jā, formāli G20 ir izaudzis no G8, proti, vadošo rietumvalstu apvienības, kam pievienojās Krievija. Pēc 2014. gada apvienība atgriezās pie "septītnieka" formāta, taču jau sen to pāraugusi un kļuvusi par patstāvīgu – "galveno pasaule klubu". G20 tikšanās augstākajā līmenī sākās 2008. gadā, pēc tam, kad pasaules finansiālā krīze atainoja Rietumu izveidotās finansiālās sistēmas trūkumus un kaitīgo ietekmi pasaules ekonomikā. Pēc būtības, tobrīd Rietumu dominances ēra beidzās, un paši anglosakši bija spiesti aicināt galvenas pasaules valstis veikt kopīgus pasākumus pasaules ekonomikas glābšanai. G20 apvieno Rietumus un Austrumus, Ziemeļus un Dienvidus, dāvājot iespēju ne tikai meklēt kopīgu risinājumu, bet arī sarunāties.
Jāpiebilst, ka dialogs ir pat svarīgāka iespēja, jo anglosakšu globalizācijas modeļa izgāšanās (finanšu sistēma veido tās daļu) ar katru gadu saskatāma aizvien skaidrāk. Tātad pasaules līderiem saglabājās vismaz iespēja sapulcēties reizi gadā, līdz koronavīruss šo iespēju atņēma. G20 pēdējo reizi satikās 2019. gada jūnijā Osakā. Nākamie divi samiti notika videoformātā, tātad tā bija tīrā formalitāte. Tomēr šī gada oktobrī G20 tiksies Bali. Tā būs svarīgākā gada tikšanās, jo tās nav notikušas trīs gadus, un pasaule ir nopietni mainījusies.
Starp citu, Indonēzija jau reiz uzņēma lielu starptautisku samitu – Āzijas un Klusā okeāna ekonomisko sadarbību, kas līdz ar citiem apvieno Ķīnu, Krieviju un ASV. 2013. gadā samits notika 7. oktobrī, un no rīta Vladimiru Putinu dzimšanas dienā apsveica arī Sji Dziņpins, kurš tikai nesen bija ieņēmis ĶTR priekšsēdētāja vietu (vēlāk noskaidrojās, ka vakarpusē viņi pat kopā pasēdēja ar glāzīti vodkas).
Burtiski mēnesi pirms tam Putins pats uzņēma ciemiņus – G20 samitu Sanktpēterburgā. Tur bija gan Sji, gan Obama, taču jau toreiz izrādījās, ka Krievija pārvarējusi Rubikonu attiecībās ar ASV. Vēl nebija notikusi Ukrainas pievēršanās Krievijai (pēc Janukoviča atteikšanās parakstīt vienošanos par eirointegrāciju), taču jau bija Putina un Obamas vienošanās par ķīmisko ieroču izvešanu no Sīrijas – tā novērsa jau gandrīz izlemto ASV uzbrukumu Sīrijai. Atsakoties no uzbrukuma, ASV zaudēja pēdējās reputācijas paliekas Tuvajos Austrumos (Saūda Arābijai tas ļoti nepatika), un Vašingtona nepiedeva Putinam.
Vēl svarīgāk bija tas, ka 2013. gada vasarā Krievija dāvāja patvērumu Eduardam Snoudenam – aizmukušajam NDA darbiniekam, kura izdošanu pieprasīja amerikāņu valdība. Tobrīd ASV un Krievijas attiecībās tika pārvarēta neatgiezeniska robeža, un visi tālākie notikumi, ieskaitot Maidanu Ukrainā, bija vien Vašingtonas reakcijas sekas uz Putina "kaitinošo izturēšanos" 2013. gada vasarā.
Nākamajā gadā G20 sapulcējās Brisbenē, un 2014. gada novembrī ASV pūlējās sarīkot Putina izolāciju šajā samitā. Nekas neiznāca, lai arī mūsu prezidents pameta pasākumu agrāk nekā bija plānots.
G20 izveidošana pati par sevi apliecina atlantiskā projekta neveiksmes simbolu, bet tagad 2022. gadā Rietumu mēģinājumi manipulēt ar to ir gluži smieklīgi. Kas atbalstīs Rietumu vēlmi izslēgt Krieviju?
G20 dalās divās daļās – Rietumu pasaule un nerietumi. Pie Rietumiem pieder ASV, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Kanāda, Austrālija, Japāna, Dienvidkoreja un Eiropas Savienība. Tātad tas pats G7 līdz ar anglosakšu Austrāliju un no ASV atkarīgo Dienvidkoreju.
G20 otro pusi veido Ķīna, Krievija, Indija, islāma valstis (Saūda Arābija, Turcija, Indonēzija), latīņamerikāņi (Meksika, Argentīna un Brazīlija) un DĀR. Tā pati "nerietumu" cilvēces daļa, kas jau tagad nav pievienojusies Rietumu mēģinājumiem sodīt Krieviju un "izzāģēt" mūsu valsti no pasaules ekonomikas. Viņi ļoti labi saprot, ka Krievija ir pasaules kārtības pārbūves līderis un apstākļos, ja Maskavu neatbalstīs, rīt Rietumi mēģinās izrēķināties ar pārējiem pasaules kārtības pārbūves piekritējiem, ar tiem, ko neapmierina atlantistu hegemoniskās ambīcijas.
Neviens no G20 "nerietumu puses" neplāno izdabāt ASV un izolēt Krieviju – gluži otrādi, viņi redz, ka ar savām darbībām Rietumi nodara milzu kaitējumu visai pasaules ekonomikai un izsit pamatus zem pasaules finanšu sistēmas kājām.
Vēl vairāk, arī pašā Rietumu nometnē stāvoklis nemaz nav tik vienkāršs. Anglosakšu valstis savos plānos ir vienotas (pareizāk sakot, Kanāda un Austrālija paklausīgi seko ASV un Lielbritānijai), bet ar pārējiem ir problēmas. Eiropas kontinentālās lielvalstis (Vācija, Francija un Itālija) jau tagad nonākušas ģeopolitiskā atkarībā no ASV un visiem spēkiem pretosies anglosakšu mēģinājumiem galīgi nolaist dzelzs priekškaru starp Eiropu un Krieviju. Arī Japāna un Dienvidkoreja nebūt nevēlas, lai tās izolētu no Krievijas – tās saprot, ka atkarība no amerikāņiem nav mūžīga. Atšķirībā no kaimiņattiecībām ar mūsu valsti.
Kāpēc tad ASV, saprotot to visu, mēģina apspriest jautājumu par Krievijas izslēgšanu no G20? Lai celtu cīņas sparu, proti, lai parādītu, ka nekas tās neaizkavēs centienos sodīt Krieviju? Lai nomainītu tēmu, saprotot, ka pret Krieviju vērsto reālo sankciju komplekss jau faktiski izsmelts, tāpēc vēlas pievērst uzmanību neiedomājamai, tomēr skaļi apspriestai izslēgšanai no G20?
Patiesībā situācija ir daudz sliktāka: amerikāņi patiešām tic, ka viņiem ir izredzes "izslēgt" Krieviju. Tas rāda, ka Vašingtona slikti aptver notiekošo un domā, ka spēj ietekmēt to, ko patiesībā ietekmēt vairs nevar.
G20 ir tikai nākotnes daudzpolārās pasaules prototips. Tā būs sarežģītāka, tajā lielāka loma būs reģionālajām integrācijas apvienībām (piemēram, ASEAN), taču tā nav atkarīga no atlantistu gribas un ietekmes. Tikai pašu safantazētajā pasaulē viņi var "izslēgt" Krieviju – reālajā pasaulē tādi mēģinājumi galu galā kaitēs viņu pašu pozīcijām, mazinās to ietekmi.
Radīsies arī šaubas par viņu – gan anglosakšu, gan arī viņu aktīvāko līdzgaitnieku veselo saprātu. Piemēram, Polija jau piedāvājusies aizvietot Krieviju "Lielajā divdesmitniekā", taču tam ir tāda pati saikne ar reālo dzīvi, kā Ukrainas ierosinājumam ieņemt Krievijas vietu ANO Drošības padomē.
Tomēr, ja jau anglosakši grib arī turpmāk dzīvo virtuālajā pasaulē, tā ir viņu problēma. Mums tas dāvā tikai priekšrocības, - jo sāpīgāka būs viņu sadursme ar realitāti. Jauno realitāti jaunajā pasaulē, kas iestāsies arī pašās Savienotajās Valstīs.
