https://sputniknewslv.com/20220228/cik-maksa-solidaritate-sankciju-sekas-latvijas-ekonomikai-20663984.html
Cik maksā solidaritāte? Sankciju sekas Latvijas ekonomikai
Cik maksā solidaritāte? Sankciju sekas Latvijas ekonomikai
Sputnik Latvija
Atteikšanās no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju liks augt cenām un bezdarbam. 28.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-28T15:28+0200
2022-02-28T15:28+0200
2022-02-28T21:32+0200
latvijā
latvija
ekonomika
sankcijas
krievija
baltkrievija
cenas
bezdarbs
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/991/95/9919576_0:31:1920:1111_1920x0_80_0_0_7bf44114af1d8cf62c1f9a6e81f94b67.jpg
RĪGA, 28. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ar notikumiem Ukrainā saistītā propagandas kampaņa sasniegusi biznesu: vairākas kompānijas nolēmušas pieteikt sankcijas Krievijas un Baltkrievijas precēm. Eksperti pūlas aplēst aptuvenos gaidāmos zaudējumus.Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja biznesu nelolot ilūzijas par nākotni. Viņa ieskatā, Krievijas tirgu var izmest no prāta, ekonomiskie sakari būs minimāli.Viedokli par to, ka preču apgrozījums ar Krieviju un Baltkrieviju jāaptur, pauda politiķi – premjerministrs, ārlietu ministrs un ekonomikas ministrs."Rimi" veikalu tīkls viens no pirmajiem paziņoja, ka pārtrauks Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību – tīkla vadība paziņoja, ka 300 veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiks izņemtas visas Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces."Rimi" pēdās nelielu pašreklāmu nolēma atļauties arī "Maxima" un izņemt no veikaliem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces. Veikals solīja, ka pārmaiņas preču sortimentu neietekmēs.Dienu vēlāk līdzīgus paziņojumus publiskoja tirdzniecības tīkli "Elvi", "top!", "Citro", "Mego" un "Aibe". "Elvi Latvija" ziņoja, ka preces neizmetīs nekavējoties, tās izpārdos. Bet jaunu iepirkumu nebūs.Tirdzniecības tīkliem sekoja arī citi, kas ļoti vēlējās iekļūt oficiāli atzītajā gultnē. Viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā – "220.lv" paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību.Aptieku tīkls "Apotheka" un zāļu vairumtirgotājs "Magnum Medical" paziņoja, ka nepārdos Krievijā un Baltkrievijā ražotus medikamentus. Pat kinoteātris "Citadele" nāca klajā ar savu "artavu" – tas atsakās demonstrēt Krievijā izlaistās filmas.Pašreklāma gatava, bonusi saņemti, komentāros viņus sauc par malačiem un patriotiem. Tikai laikam steigā pavisam piemirsuši "Rīgas balzāma" produkciju – uzņēmuma īpašnieks ir Krievijas oligarhs Andrejs Bezhmeļņickis, kā arī "Valmieras pienu", kas pieder Jevgēņijam Varovam. Būtu tikai godīgi izņemt no plauktiem arī šo produkciju.Toties jo skumjākas ir ideoloģijas ietekmes sekas. It īpaši valstīs, kas ir paradoksālā situācijā – ģeogrāfiski tās ir kaimiņos Krievijai un Baltkrievijai, bet politiski pūlas no tām attālināties.Lauksaimniecība paliks bez darba rokām – lielākā daļa viesstrādnieku bija no Ukrainas. Liela daļa minerālmēslu arī nāk no Krievijas un Baltkrievijas. Šogad Latvija nodrošināta ar minerālmēsliem par 70-75%, taču situāciju izmantos ražotāji no rietumvalstīm, kuru produkcija ir dārgāka. Tātad augs lauksaimniecības produktu cenas.Cenu pieaugums gaidāms arī citās lauksaimniecības nozarēs: no Ukrainas uz Latviju tiek importēts liels daudzums dzīvnieku barības, no Baltkrievijas – traktoru rezerves daļas. Putnu barība nāk no Krievijas.Putnu ražotāji paziņoja, ka ir gatavi solidarizēties, tomēr cenas augs.Sankcijas nesīs savas sekas arī to ieviesējiem. Swedbank galvenā ekonomiste Agnese Buceniece paziņoja, ka nesenie notikumu var skart valsts ekonomiku tieši – caur investīcijām un tirdzniecības sakariem ar Krieviju, kā arī caur globālajām cenām un konflikta sekām citās Eiropas valstīs. Jau tagad globālajos tirgos aug naftas, gāzes, metālu un labības cenas, un pagaidām nav iespējams prognozēt notikumu ietekmi Latvijā, ņemot vērā to straujo attīstību.Pērn Latvijas preču eksports uz Krieviju sastādīja 1,19 miljardus eiro – 7,3% no kopējā apjoma. Preču eksports uz Baltkrieviju pērn sasniedza 186 miljonus eiro, jeb 1,1% no kopējā eksporta apjoma. Pēdējā gada laikā būtiski audzis arī investīciju apjoms no Krievijas – tās sasniedza 1,9 miljardus eiro, 10,7% no kopējā tiešo ārvalstu investīciju apjoma Latvijā.Protams, apdraudēts ir arī tranzīts – liela daļa dzelzceļa kravu Latvijā joprojām nāk no Krievijas (neskatoties uz Kariņa valdības centieniem apkarot tranzītu). Tīrīšana banku nozarē novedusi tiktāl, ka ieguldījumi no Krievijas veido 1,1% no kopējā apjoma Latvijā.Latvijas banku pārstāvji ir vienisprātis – sankciju sekas jutīs arī ES valstis. Jau tagad redzams, kā uz notiekošo reaģējušas energoresursu cenas – tās strauji aug. Tātad augs gāzes, elektroenerģijas un degvielas cenas. Līdz ar tām pieaugs citu preču un pakalpojumu cenas.Pagājušajā nedēļā Brent markas nafta uzstādīja rekordu pēdējo 7 gadu laikā – cena sasniedza 100 dolārus par barelu. SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola ir pārliecināta, ka gāzes cenas atgriezīsies pie decembrī fiksētā rekordaugstā līmeņa.Valdība apņēmusies iesūknēt papildu gāzes apjomu Inčukalna PGK, uzņēmumam "Latvenergo" uzdots veidot sašķidrinātās gāzes rezerves. Tagad, stāsta amatpersonas, 90% gāzes Latvija saņem no Krievijas.Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons atzīmēja, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var nopietni ietekmēt būvmateriālu importu, it īpaši metālu – 50% visa apjoma nāk no Krievijas.Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds atzīmē, ka sankcijas var ietekmēt nozares produkcijas eksportu uz Krieviju, kā arī tērauda izejvielu importu. Šajā nozarē Krievija ir galvenais piegādātājs Latvijā.Nobažījusies arī kokapstrādes nozare. Zāģmateriālu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju sasniedz apmēram 0,5 miljardus eiro. Nozares pārstāvji atzīmēja, ka jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tirgu ar vietējiem zāģmateriāliem.Tātad tālāka attiecību saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju nodarīs nopietnu kaitējumu vairākām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – samazināsies apgrozījums, tiks slēgta virkne uzņēmumu, vietējo produkciju aizvietos imports, sāksies kārtējais bezdarba vilnis.Tas viss notiks tālāka cenu pieauguma fonā, tātad pie trūkumcietēju skaita pieauguma. Starp nabadzībā kritušajām cilvēku masām augs radikāls noskaņojums. Politiskā situācija valstī joprojām destabilizēsies. Un tas viss – lai ideoloģiski (pat ne praktiski!) atbalstītu pašreizējo Ukrainas režīmu. Vai tas patiešām ir vajadzīgs?
https://sputniknewslv.com/20220226/maxima-un-rimi-atsakas-no-krievijas-un-baltkrievijas-precem-20644211.html
https://sputniknewslv.com/20220219/ep-nevelas-ne-dzirdet-par-donbasa-bernu-slepkavosanu-aprauts-tatjanas-zdanokas-zinojums-20526134.html
https://sputniknewslv.com/20220225/eiropa-atzina-ka-nevar-iztikt-bez-krievijas-gazes-20620044.html
https://sputniknewslv.com/20220224/kapec-somija-neblaustas-par-sankcijam-pret-krieviju-ka-latvija-apsprieda-donbasu-20594055.html
https://sputniknewslv.com/20220222/ep-priekssedetajs-pret-krieviju-verstas-sankcijas-nesis-nopietnas-sekas-es-20539946.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, ekonomika, sankcijas, krievija, baltkrievija, cenas, bezdarbs, politika
latvija, ekonomika, sankcijas, krievija, baltkrievija, cenas, bezdarbs, politika
Cik maksā solidaritāte? Sankciju sekas Latvijas ekonomikai
15:28 28.02.2022 (atjaunots: 21:32 28.02.2022) Atteikšanās no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju liks augt cenām un bezdarbam.
RĪGA, 28. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ar notikumiem Ukrainā saistītā propagandas kampaņa sasniegusi biznesu: vairākas kompānijas nolēmušas pieteikt sankcijas Krievijas un Baltkrievijas precēm. Eksperti pūlas aplēst aptuvenos gaidāmos zaudējumus.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja biznesu nelolot ilūzijas par nākotni. Viņa ieskatā, Krievijas tirgu var izmest no prāta, ekonomiskie sakari būs minimāli.
Viedokli par to, ka preču apgrozījums ar Krieviju un Baltkrieviju jāaptur, pauda politiķi – premjerministrs, ārlietu ministrs un ekonomikas ministrs.
"Rimi" veikalu tīkls viens no pirmajiem paziņoja, ka pārtrauks Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību – tīkla vadība paziņoja, ka 300 veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiks izņemtas visas Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces.
"Rimi" pēdās nelielu pašreklāmu nolēma atļauties arī "Maxima" un izņemt no veikaliem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces. Veikals solīja, ka pārmaiņas preču sortimentu neietekmēs.
Dienu vēlāk līdzīgus paziņojumus publiskoja tirdzniecības tīkli "Elvi", "top!", "Citro", "Mego" un "Aibe". "Elvi Latvija" ziņoja, ka preces neizmetīs nekavējoties, tās izpārdos. Bet jaunu iepirkumu nebūs.
Tirdzniecības tīkliem sekoja arī citi, kas ļoti vēlējās iekļūt oficiāli atzītajā gultnē. Viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā – "220.lv" paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību.
Aptieku tīkls "Apotheka" un zāļu vairumtirgotājs "Magnum Medical" paziņoja, ka nepārdos Krievijā un Baltkrievijā ražotus medikamentus. Pat kinoteātris "Citadele" nāca klajā ar savu "artavu" – tas atsakās demonstrēt Krievijā izlaistās filmas.
Pašreklāma gatava, bonusi saņemti, komentāros viņus sauc par malačiem un patriotiem. Tikai laikam steigā pavisam piemirsuši "Rīgas balzāma" produkciju – uzņēmuma īpašnieks ir Krievijas oligarhs Andrejs Bezhmeļņickis, kā arī "Valmieras pienu", kas pieder Jevgēņijam Varovam. Būtu tikai godīgi izņemt no plauktiem arī šo produkciju.
Toties jo skumjākas ir ideoloģijas ietekmes sekas. It īpaši valstīs, kas ir paradoksālā situācijā – ģeogrāfiski tās ir kaimiņos Krievijai un Baltkrievijai, bet politiski pūlas no tām attālināties.
Lauksaimniecība paliks bez darba rokām – lielākā daļa viesstrādnieku bija no Ukrainas. Liela daļa minerālmēslu arī nāk no Krievijas un Baltkrievijas. Šogad Latvija nodrošināta ar minerālmēsliem par 70-75%, taču situāciju izmantos ražotāji no rietumvalstīm, kuru produkcija ir dārgāka. Tātad augs lauksaimniecības produktu cenas.
Cenu pieaugums gaidāms arī citās lauksaimniecības nozarēs: no Ukrainas uz Latviju tiek importēts liels daudzums dzīvnieku barības, no Baltkrievijas – traktoru rezerves daļas. Putnu barība nāk no Krievijas.
Putnu ražotāji paziņoja, ka ir gatavi solidarizēties, tomēr cenas augs.
Sankcijas nesīs savas sekas arī to ieviesējiem. Swedbank galvenā ekonomiste Agnese Buceniece paziņoja, ka nesenie notikumu var skart valsts ekonomiku tieši – caur investīcijām un tirdzniecības sakariem ar Krieviju, kā arī caur globālajām cenām un konflikta sekām citās Eiropas valstīs. Jau tagad globālajos tirgos aug naftas, gāzes, metālu un labības cenas, un pagaidām nav iespējams prognozēt notikumu ietekmi Latvijā, ņemot vērā to straujo attīstību.
Pērn Latvijas preču eksports uz Krieviju sastādīja 1,19 miljardus eiro – 7,3% no kopējā apjoma. Preču eksports uz Baltkrieviju pērn sasniedza 186 miljonus eiro, jeb 1,1% no kopējā eksporta apjoma. Pēdējā gada laikā būtiski audzis arī investīciju apjoms no Krievijas – tās sasniedza 1,9 miljardus eiro, 10,7% no kopējā tiešo ārvalstu investīciju apjoma Latvijā.
Protams, apdraudēts ir arī tranzīts – liela daļa dzelzceļa kravu Latvijā joprojām nāk no Krievijas (neskatoties uz Kariņa valdības centieniem apkarot tranzītu). Tīrīšana banku nozarē novedusi tiktāl, ka ieguldījumi no Krievijas veido 1,1% no kopējā apjoma Latvijā.
Latvijas banku pārstāvji ir vienisprātis – sankciju sekas jutīs arī ES valstis. Jau tagad redzams, kā uz notiekošo reaģējušas energoresursu cenas – tās strauji aug. Tātad augs gāzes, elektroenerģijas un degvielas cenas. Līdz ar tām pieaugs citu preču un pakalpojumu cenas.
Pagājušajā nedēļā Brent markas nafta uzstādīja rekordu pēdējo 7 gadu laikā – cena sasniedza 100 dolārus par barelu. SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola ir pārliecināta, ka gāzes cenas atgriezīsies pie decembrī fiksētā rekordaugstā līmeņa.
Valdība apņēmusies iesūknēt papildu gāzes apjomu Inčukalna PGK, uzņēmumam "Latvenergo" uzdots veidot sašķidrinātās gāzes rezerves. Tagad, stāsta amatpersonas, 90% gāzes Latvija saņem no Krievijas.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons atzīmēja, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var nopietni ietekmēt būvmateriālu importu, it īpaši metālu – 50% visa apjoma nāk no Krievijas.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds atzīmē, ka sankcijas var ietekmēt nozares produkcijas eksportu uz Krieviju, kā arī tērauda izejvielu importu. Šajā nozarē Krievija ir galvenais piegādātājs Latvijā.
Nobažījusies arī kokapstrādes nozare. Zāģmateriālu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju sasniedz apmēram 0,5 miljardus eiro. Nozares pārstāvji atzīmēja, ka jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tirgu ar vietējiem zāģmateriāliem.
Tātad tālāka attiecību saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju nodarīs nopietnu kaitējumu vairākām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – samazināsies apgrozījums, tiks slēgta virkne uzņēmumu, vietējo produkciju aizvietos imports, sāksies kārtējais bezdarba vilnis.
Tas viss notiks tālāka cenu pieauguma fonā, tātad pie trūkumcietēju skaita pieauguma. Starp nabadzībā kritušajām cilvēku masām augs radikāls noskaņojums. Politiskā situācija valstī joprojām destabilizēsies. Un tas viss – lai ideoloģiski (pat ne praktiski!) atbalstītu pašreizējo Ukrainas režīmu. Vai tas patiešām ir vajadzīgs?
