Latvijā

Sociālie tīkli neatbalsta Levita ideju izspiest krievu valodu no skolām

© Sputnik / Дмитрий Виноградов / Pāriet pie mediju bankasУчебник русского языка, архивное фото
Учебник русского языка, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 08.02.2022
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ziņa par to, ka Latvijas prezidents piedāvā izslēgt krievu valodu no skolas programmas, satricināja ne tikai krievvalodīgo kopienu, bet arī latviešu publiku; sociālo tīklu lietotāji, šķiet, nav sajūsmā par prezidenta iniciatīvu.
RĪGA, 8. februāris - Sputnik. Par otro svešvalodu Latvijas skolās jākļūst kādai no ES oficiālajām valodām, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci.
Latviešu skolās krievu valodai nav vietas pat svešvalodas veidā, labākajā gadījumā tas varētu būt brīvās izvēles fakultatīvs. Tiek uzskatīts, ka krievu valodu varētu aizstāt ar kādu citu Eiropas Savienības valodu.
Taču prezidenta ideja, kurš sen jau sapņo iznīcināt krievu valodu, šķiet, netiek atbalstīta pat latviešu vidū. Sociālo mediju lietotāji ar sarkasmu uztvēra Levita iniciatīvu.
"Varbūt kā otru valodu varētu mācīt lībiešu valodu, kā nekā pamattautas valoda," ironiski piedāvāja alternatīvu krievu valodai vēsturnieks Kaspars Zellis.
Komentāri atbalstīja vēsturnieku un sāka saukt savus variantus. Piemēram, latgaliešu valoda.
"Latgaliešu, kā Francis Trasuns reiz Saeimā teica - visiem latviešiem jāprot runāt gan latviski, gan latgaliski," atzīmēja Cherry_pie.
"Muļķības. Otra valoda būs sengrieķu valoda, un ja tā nebūs, tad pensijas, un sociālos pabalstus neviens nedabūs, un vispār otru valsts valodu mums vajag. Tāpēc būs jāizvēlas starp Latgaļu un sengrieķu. Obligātā svešvalodā būs ķīniešu. Esam runājuši..." raksta tautaslabklajibailv.
"Vispār jau brīvība nozīmē arī brīvību izvēlēties, kādu valodu papildus skolā apgūt," precizēja vēsturnieks Kaspars Zellis.
"Valsts prezidents ir vienisprātis ar izglītības un zinātnes ministri A.Muižnieci, ka tuvā nākotnē jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas! Krievu valodas nezināšana neietekmējot konkurenci darba tirgū," pauž izbrīnu par valsts ierēdņu nostāju personāla vadības eksperte, biznesa trenere Elita Kazaine.
"Kā nu neietekmē. Lai palasa CV online utt. Visas ārvalstu kompānijas un arī vietējie uzņēmumi, kas strādā ar klientiem, min arī krievu valodu. Latviešu, angļu un krievu. Kāds kā obligātu, kāds tā drusku smalkāk," klāsta žurnāliste Inga Gorbunova.
"Arī nesaprotu, kāpēc jāmāna bērni. Kā 40-gadniece daudzreiz nožēloju, ka neiemācījos krievu. Vienkārši emocionālas nepatikas dēļ. Ultra latviska vidē bija," norāda Ilze Jaunberga.
"Mūsu ģimenē bija nikna cīņa starp krievu vai vācu, to pašu emoc. aizspriedumu dēļ. Mamma ar mani gadu nerunāja, kad nepiekāpos. Tagad cilvēkam tā ir ikdiena - visas trīs valodas vienlaikus, jo klienti ir no abām pusēm," pārliecināta Elita Kazaine.
"Savu viedokli varu pamatot. Kā jau minēju - krievu vai jaukto ģimeņu jauniešiem šobrīd darba tirgū ir lielākas priekšrocības kā latviešu, kas savu dzimto vairs īsti nemāk - tolete, ģemperis, pujka, iztaba, gūlta.. par sintaksi nerunājot," piebilst personāla vadības eksperte.
Citi sociālā tīkla lietotāji atzīmē, ka neizprot tik karsta strīda iemeslu, jo izglītības sistēma Latvijā diez vai var lepoties ar rezultātiem.
"Es nesaprotu, ko var ņemties par to krievu valodu skolās. Nav vispār nekādas atšķirības, ko atstāt kā otro svešvalodu, jo SKOLĀ NEKO NEMĀCA. Neviens, ko pazīstu, nav iemācījies ne vācu, ne krievu valodas stundās NEKO. Tās stundas un tie skolotāji ir FIKCIJA," skarbi atzīmēja Roberts Rambāns.
Skumji gan taču daudzi komentētāji piekrita tik zemam Latvijas izglītības vērtējumam un dalījās savā pieredzē valodu apgūšanā. Kā izrādījās, daži apguva valodu no filmām un multenēm.
"Mums 12 gadus mācija angleni 50. vidusskolā un neko neiemācija," sūrojas Edmunds Priede.
"Yaaas. Skola ieliek valodas pamatus, iemāca galvenās likumsakarības. Angļu valodu es apguvu no filmām, vācu valodu es aizmirsu (varu varbūt hotdogu kioskā pasūtīt), bet latviski esmu karaliene tāpēc, ka man savulaik iepatikās latviešu čalis," raksta Ksenija.
"Meita krievu valoda bija otrā svešvaloda no 5. klases. 10. klasē pati nomainīja uz vācu valodu, jo neko nebija iemācījusies. Pēc vidusskolas viņa nerunā nevienā no abām valodām. Toties angļu- perfekta!" dalās savā pieredzē Santa Vegere.
"Rīgas Franču licejā mācījusi 12 gadus franču valodu, un 99 procenti absolventu nevar atbalstīt normālu sarunu ar reālo franču valodu," stāsta Zanda.
"Krievu valodu iemācījos krievu bērnudārzā, angļu valodu no multenēm un filmām. Vācu valodā saprotu pašu minimumu - tas gan ir no skolotājas ieurbts, bet nu tik daudz gadu laikā, ka kauns," pauž nožēlu Kaiva Uplaja.
Atzīmēsim, kā pirmo svešvalodu skolās māca angļu valodu, turklāt daudzi skolēni kā otro svešvalodu izvēlas krievu valodu.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece atbalstīja prezidenta priekšlikumu par krievu valodas izslēgšanu no skolas programmas, taču uzsvēra, ka problēma ir ES valodu skolotāju trūkums.
97,2% skolēnu Latvijā apgūst angļu valodu, 59,4% kā svešvalodu mācās krievu valodu. Igaunijā krievu valodu apgūst lielāks skaits skolēnu: 64,1% skolēnu, angļu valodu – 96,6%. Lietuvā 97,6% skolēnu apgūst angļu valodu, 65,3% - krievu.
Ziņu lente
0