https://sputniknewslv.com/20220207/pasi-savos-vartos-poli-palikusi-bez-letas-gazes-20319612.html
Paši savos vārtos: poļi palikuši bez lētas gāzes
Paši savos vārtos: poļi palikuši bez lētas gāzes
Sputnik Latvija
"Gazprom" ar starptautiskās šķīrējtiesas starpniecību pieprasa palielināt cenu poļu PGNiG. To paredz līguma noteikumi. 07.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-07T10:02+0200
2022-02-07T10:02+0200
2022-03-11T10:51+0200
viedoklis
krievija
polija
gazprom
gāze
gāzesvads
ekonomika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/0b/20861048_0:26:2518:1442_1920x0_80_0_0_1f4a0d18d01524ec6551fef61138cc13.jpg
Poļi, kas iepriekš panāca savstarpējo norēķinu formulas grozījumus, atkal nav apmierināti: izejvielas cena augusi, un nāksies maksāt vairākkārt dārgāk. Kāpēc Varšava nevēlas spēlēt saskaņā ar saviem noteikumiem? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.Pieprasa nauduJanvārī kompānijas "Gazprom eksport" un "Gazprom" vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā ar prasību pārskatīt piegādes cenas 2017.-2020. gados un ar atpakaļejošu datumu palielināt līguma cenu, vēsta PGNiG.Nekā neparasta: 1996. gadā poļu operators noslēdza ilgtermiņa līgumu par gāzes pārsūknēšanu cauruļvadā "Jamala-Eiropa". Tas paredz, ka ik pēc trim gadiem abas puses var pretendēt uz cenu korekciju.2020. gadā retroaktīvas pārskatīšanas tiesības izmantoja poļi. Pēc Stokholmas šķīrējtiesas lēmuma "Gazprom eksport" samaksāja PGNiG 1,5 miljardus dolāru par 2014.-2017. gadu. Tik, cik, tiesas ieskatā, Varšava pārmaksājusi.Šķīrējtiesa atzina, ka gāzes cena līgumā ir pārlieku augsta un neatbilst tirgus situācijai. Galu galā tika pieņemta jauna savstarpējo norēķinu formula. Poļi panāca, ko gribēja: tagad par 83% cena veidojas atkarīgi tūlītējo darījumu tirgum, par 17% ņem vērā naftas grozu.Divpusēja spēleTomēr gāzes cenas strauji pieauga, pat līdz tūkstoš dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Ja cenas būtu piesaistītas naftai, tās saglabātos 300 dolāru līmenī.Ar savu atbildes prasību "Gazprom" demonstrē: šo spēlīti var spēlēt abas puses. Varšava tiesā panāca ne tikai apmaksas formulas grozījumus, bet arī mainīja ilgtermiņa cenu pārskatīšanas termiņus: tagad tas notiek reizi ceturksnī, nevis deviņos mēnešos. Tātad poļi sekmīgi iesituši bumbu paši savos vārtos.Tikai Varšava nemaz negrib spēlēt pēc noteikumiem. PGNiG valdes priekšsēdētājs Pāvels Majevskis uzskata, ka "Gazprom" prasības esot nepamatotas.Ir grūti prognozēt Stokholmas šķīrējtiesas lēmumu, tomēr, domājams, vajadzēs maksāt."Šodien Polija spiesta ik ceturksni pārrēķināt cenas par ļaunu sev. Pērn tūlītējo darījumu cenas pieauga vairākkārt. Tātad PGNiG prasība novedusi tiktāl, ka poļi par tiešajām piegādēm maksā vairāk nekā agrāk," konstatēja finanšu eksperts Nikolajs Nepļujevs, Neatkarīgo direktoru asociācijas loceklis.Dārgi niķi"Jamalas līgums" ir spēkā līdz 2022. gada novembrim. Poļi ne vienu vien reizi jau paziņojuši, ka neplāno to pagarināt.Varšava cer uz cauruļvadu "Baltic Pipe" no Norvēģijas. Tikai nav skaidrs, ko tajā iesūknēt: pietiekami resursi nav atrasti. Polijai vajadzīgi 20-21 miljards kubikmetru gadā. Apmēram 5 miljardus viņi iegūst savā valstī. Tikpat var nodrošināt SDG terminālis Svinoujscē (pagaidām to izmanto tikai par 20%).Pašreizējais līgums ar "Gazprom" garantē 9,8 miljardus maršrutā "Jamala-Eiropa". Pēc ieceres, "Baltic Pipe" vajadzētu pilnībā aizvietot Krievijas gāzesvadu. Taču tā nodrošināta tikai par 33% - par 3,5 miljardiem kubikmetru gadā."Lai arī "Baltic Pipe" projektētā caurlaides spēja – desmit miljardi kubikmetru – atbilst datiem "Gazprom" līgumā, Baltijas caurules jauda diezin vai pārsniegs 50%, - uzskata neatkarīgais rūpniecības eksperts Leonīds Hazanovs. – Rezultātā PGNiG nāksies pirkt sašķidrināto dabas gāzi, kas ir dārgāka, vai slēgt īstermiņa darījumus ar "Gazprom", un arī tie nebūs lēti."Palikuši bez tranzītaLīdz decembra vidum Krievijas kompānija ik dienas pasūtīja maģistrāles "Jamala-Eiropa" transporta jaudas. Taču kopš 17. decembra strauji ierobežoja Polijas iecirkņa izmantošanu un dažkārt rezervēja to papildu izsolēs. No 20. decembra "Gazprom" pat neizmanto šo maršrutu, un cauruļvads strādā reversā no Vācijas uz Poliju.Avīze "Myśl Polska" apraksta Polijas valdības shēmu: daļa Krievijas gāzes, kas tiek pārsūknēta uz Vāciju, faktiski tika Varšavai. Pie tam degviela oficiāli šķērsoja robežu un atgriezās kā Vācijas produkcija, bet PGNiG tādējādi "samazināja" importa daļu no Maskavas."Varētu piešķirt sev medaļu, taču izejviela tik un tā nāca no Krievijas. Kad tranzīts apstājās, vairs nebija, ap ko burties," atzīmēja "Myśl Polska". Galu galā, izdevums konstatēja, vairs nedarbojas "Krievijas vienīgā un lielākā investīcija Polijas teritorijā". Tomēr Varšava nav atkratījusies no nemīlētās gāzes.
https://sputniknewslv.com/20220202/dombrovskis-ziemelu-straume-2-neatbilst-es-orientieriem-20249239.html
https://sputniknewslv.com/20220201/gazes-ukrainai-pietiks-lidz-salam-20211090.html
https://sputniknewslv.com/20220129/latvija-grib-buvet-mazas-aes-20205589.html
https://sputniknewslv.com/20220129/eiropa-atradusi-negaiditu-alternativu-krievijas-gazei-20204841.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
krievija, polija, gazprom, gāze, gāzesvads, ekonomika
krievija, polija, gazprom, gāze, gāzesvads, ekonomika
Paši savos vārtos: poļi palikuši bez lētas gāzes
10:02 07.02.2022 (atjaunots: 10:51 11.03.2022) "Gazprom" ar starptautiskās šķīrējtiesas starpniecību pieprasa palielināt cenu poļu PGNiG. To paredz līguma noteikumi.
Poļi, kas iepriekš panāca savstarpējo norēķinu formulas grozījumus, atkal nav apmierināti: izejvielas cena augusi, un nāksies maksāt vairākkārt dārgāk. Kāpēc Varšava nevēlas spēlēt saskaņā ar saviem noteikumiem? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska. Janvārī kompānijas "Gazprom eksport" un "Gazprom" vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā ar prasību pārskatīt piegādes cenas 2017.-2020. gados un ar atpakaļejošu datumu palielināt līguma cenu, vēsta PGNiG.
Nekā neparasta: 1996. gadā poļu operators noslēdza ilgtermiņa līgumu par gāzes pārsūknēšanu cauruļvadā "Jamala-Eiropa". Tas paredz, ka ik pēc trim gadiem abas puses var pretendēt uz cenu korekciju.
2020. gadā retroaktīvas pārskatīšanas tiesības izmantoja poļi. Pēc Stokholmas šķīrējtiesas lēmuma "Gazprom eksport" samaksāja PGNiG 1,5 miljardus dolāru par 2014.-2017. gadu. Tik, cik, tiesas ieskatā, Varšava pārmaksājusi.
Šķīrējtiesa atzina, ka gāzes cena līgumā ir pārlieku augsta un neatbilst tirgus situācijai. Galu galā tika pieņemta jauna savstarpējo norēķinu formula. Poļi panāca, ko gribēja: tagad par 83% cena veidojas atkarīgi tūlītējo darījumu tirgum, par 17% ņem vērā naftas grozu.
Tomēr gāzes cenas strauji pieauga, pat līdz tūkstoš dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Ja cenas būtu piesaistītas naftai, tās saglabātos 300 dolāru līmenī.
Ar savu atbildes prasību "Gazprom" demonstrē: šo spēlīti var spēlēt abas puses. Varšava tiesā panāca ne tikai apmaksas formulas grozījumus, bet arī mainīja ilgtermiņa cenu pārskatīšanas termiņus: tagad tas notiek reizi ceturksnī, nevis deviņos mēnešos. Tātad poļi sekmīgi iesituši bumbu paši savos vārtos.
Tikai Varšava nemaz negrib spēlēt pēc noteikumiem. PGNiG valdes priekšsēdētājs Pāvels Majevskis uzskata, ka "Gazprom" prasības esot nepamatotas.
Ir grūti prognozēt Stokholmas šķīrējtiesas lēmumu, tomēr, domājams, vajadzēs maksāt.
"Šodien Polija spiesta ik ceturksni pārrēķināt cenas par ļaunu sev. Pērn tūlītējo darījumu cenas pieauga vairākkārt. Tātad PGNiG prasība novedusi tiktāl, ka poļi par tiešajām piegādēm maksā vairāk nekā agrāk," konstatēja finanšu eksperts Nikolajs Nepļujevs, Neatkarīgo direktoru asociācijas loceklis.
"Jamalas līgums" ir spēkā līdz 2022. gada novembrim. Poļi ne vienu vien reizi jau paziņojuši, ka neplāno to pagarināt.
Varšava cer uz cauruļvadu "Baltic Pipe" no Norvēģijas. Tikai nav skaidrs, ko tajā iesūknēt: pietiekami resursi nav atrasti. Polijai vajadzīgi 20-21 miljards kubikmetru gadā. Apmēram 5 miljardus viņi iegūst savā valstī. Tikpat var nodrošināt SDG terminālis Svinoujscē (pagaidām to izmanto tikai par 20%).
Pašreizējais līgums ar "Gazprom" garantē 9,8 miljardus maršrutā "Jamala-Eiropa". Pēc ieceres, "Baltic Pipe" vajadzētu pilnībā aizvietot Krievijas gāzesvadu. Taču tā nodrošināta tikai par 33% - par 3,5 miljardiem kubikmetru gadā.
"Lai arī "Baltic Pipe" projektētā caurlaides spēja – desmit miljardi kubikmetru – atbilst datiem "Gazprom" līgumā, Baltijas caurules jauda diezin vai pārsniegs 50%, - uzskata neatkarīgais rūpniecības eksperts Leonīds Hazanovs. – Rezultātā PGNiG nāksies pirkt sašķidrināto dabas gāzi, kas ir dārgāka, vai slēgt īstermiņa darījumus ar "Gazprom", un arī tie nebūs lēti."
Līdz decembra vidum Krievijas kompānija ik dienas pasūtīja maģistrāles "Jamala-Eiropa" transporta jaudas. Taču kopš 17. decembra strauji ierobežoja Polijas iecirkņa izmantošanu un dažkārt rezervēja to papildu izsolēs. No 20. decembra "Gazprom" pat neizmanto šo maršrutu, un cauruļvads strādā reversā no Vācijas uz Poliju.
Avīze "Myśl Polska" apraksta Polijas valdības shēmu: daļa Krievijas gāzes, kas tiek pārsūknēta uz Vāciju, faktiski tika Varšavai. Pie tam degviela oficiāli šķērsoja robežu un atgriezās kā Vācijas produkcija, bet PGNiG tādējādi "samazināja" importa daļu no Maskavas.
"Varētu piešķirt sev medaļu, taču izejviela tik un tā nāca no Krievijas. Kad tranzīts apstājās, vairs nebija, ap ko burties," atzīmēja "Myśl Polska". Galu galā, izdevums konstatēja, vairs nedarbojas "Krievijas vienīgā un lielākā investīcija Polijas teritorijā". Tomēr Varšava nav atkratījusies no nemīlētās gāzes.
