https://sputniknewslv.com/20220205/levits-grib-aizliegt-krievu-valodu-skolas-macit-ka-otro-svesvalodu-20303535.html
Levits grib aizliegt krievu valodu skolās mācīt kā otro svešvalodu
Levits grib aizliegt krievu valodu skolās mācīt kā otro svešvalodu
Sputnik Latvija
Skandāls, kas izcēlās ap skolu reorganizāciju Daugavpilī, licis prezidentam atgriezties pie iemīļotās idejas – otrajai svešvalodai skolās jābūt kādai no ES... 05.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-05T09:43+0200
2022-02-05T09:43+0200
2022-02-05T09:43+0200
latvijā
latvijā
egils levits
rusofobija
krievu valoda
izglītība
anita muižniece
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/1e/19425126_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_8abfc1dda915be3b68c5872241fab2e2.jpg
RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Par otro svešvalodu Latvijas skolās jākļūst kādai no ES oficiālajām valodām, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, liecina informācija prezidenta kancelejas vietnē.Tagad kā pirmo svešvalodu skolās māca angļu valodu, turklāt daudzi skolēni kā otro svešvalodu izvēlas krievu valodu.Levits šo ideju jau lolo labu laiku – viņa ieskatā, Latvija vēsturiski un ģeopolitiski piederot pie Eiropas kultūrtelpas, un Eiropas valodu prasmes ļaušot Latvijas iedzīvotājiem tajā iesaistīties pilnvērtīgāk.Ministre prezidenta ierosinājumu atbalstīja, tomēr atzīmēja, ka problēmu rada pedagogu trūkums.97,2% skolēnu Latvijā apgūst angļu valodu, 59,4% kā svešvalodu mācās krievu valodu. Igaunijā krievu valodu apgūst lielāks skaits skolēnu: 64,1% skolēnu, angļu valodu – 96,6%. Lietuvā 97,6% skolēnu apgūst angļu valodu, 65,3% - krievu.Līdztekus Baltijas valstīm krievu valodu apgūst arī Slovākijā (20,5%), Bulgārijā (15,9%) un Čehijā (14,1%), Polijā (6,9%), Somijā (2,8%) un Kiprā (1%).Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kurās 90% pieaugušo pārvalda vismaz vienu svešvalodu. Šajā grupā ir arī Lietuva un Igaunija. Pie tam trešā daļa eiropiešu 25-64 gadu vecuma grupā nevienu svešvalodu nepārvalda.Nevis nostiprināt mazākumtautību skolas, bet gan integrētPrezidents un izglītības ministre apsprieda arī Daugavpilī sākto skolu reorganizāciju.Septiņas vidusskolas Daugavpilī nav savākušas pietiekamu skaitu vecāko klašu audzēkņu, un bija nolemts veikt skolu tīkla reorganizāciju. Piemēram, lemts 12. vidusskolu, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā, apvienot ar 10. vidusskolu, kurā ir programma krievu valodā.Taču pret skolu apvienošanu iebilda Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Tās vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka reorganizācija faktiski nozīmēs latviešu skolas likvidāciju, un to var uzskatīt par nekonstucionālu procesu.Prezidents uzsvēra, ka Daugavpilī jāstiprina latviskā vide, latviešu skolas un bērnudārzi to veicināšot.Izglītības un zinātnes ministre piekrita, ka Daugavpilī vairāk nekā jebkurā citā Latvijas pilsētā ir jādomā nevis par to, kā stiprināt mazākumtautību skolas, bet gan kā tās integrēt latviskajā vidē."Sagaidu, ka Daugavpils tuvākajās nedēļās sagatavos plānu ne tikai par izglītības iestāžu reorganizāciju, bet gan latviskās vides nostiprināšanu," apliecināja izglītības un zinātnes ministre.
https://sputniknewslv.com/20211214/krievu-bernus-spidzina-ar-latviesu-valodu-19611019.html
https://sputniknewslv.com/20210925/krievu-valodas-ierobezojumi-kaite-ekonomikai-uzskata-eksperti-18565566.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, egils levits, rusofobija, krievu valoda, izglītība, anita muižniece
latvijā, egils levits, rusofobija, krievu valoda, izglītība, anita muižniece
Levits grib aizliegt krievu valodu skolās mācīt kā otro svešvalodu
Skandāls, kas izcēlās ap skolu reorganizāciju Daugavpilī, licis prezidentam atgriezties pie iemīļotās idejas – otrajai svešvalodai skolās jābūt kādai no ES valodām.
RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Par otro svešvalodu Latvijas skolās jākļūst kādai no ES oficiālajām valodām, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, liecina informācija prezidenta kancelejas
vietnē.
Tagad kā pirmo svešvalodu skolās māca angļu valodu, turklāt daudzi skolēni kā otro svešvalodu izvēlas krievu valodu.
"Latvija atrodas Eiropas Savienībā, mēs piederam Eiropas kultūrtelpai, un ES vērtības ir mūsu vērtības. Tam jāatspoguļojas mācību programmā," skaidroja E. Levits.
Levits šo ideju jau lolo labu laiku – viņa ieskatā, Latvija vēsturiski un ģeopolitiski piederot pie Eiropas kultūrtelpas, un Eiropas valodu prasmes ļaušot Latvijas iedzīvotājiem tajā iesaistīties pilnvērtīgāk.
Ministre prezidenta ierosinājumu atbalstīja, tomēr atzīmēja, ka problēmu rada pedagogu trūkums.
97,2% skolēnu Latvijā apgūst angļu valodu, 59,4% kā svešvalodu mācās krievu valodu. Igaunijā krievu valodu apgūst lielāks skaits skolēnu: 64,1% skolēnu, angļu valodu – 96,6%. Lietuvā 97,6% skolēnu apgūst angļu valodu, 65,3% - krievu.
Līdztekus Baltijas valstīm krievu valodu apgūst arī Slovākijā (20,5%), Bulgārijā (15,9%) un Čehijā (14,1%), Polijā (6,9%), Somijā (2,8%) un Kiprā (1%).
Saskaņā ar
Eurostat datiem, Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kurās 90% pieaugušo pārvalda vismaz vienu svešvalodu. Šajā grupā ir arī Lietuva un Igaunija. Pie tam trešā daļa eiropiešu 25-64 gadu vecuma grupā nevienu svešvalodu nepārvalda.
Nevis nostiprināt mazākumtautību skolas, bet gan integrēt
Prezidents un izglītības ministre apsprieda arī Daugavpilī sākto skolu reorganizāciju.
Septiņas vidusskolas Daugavpilī nav savākušas pietiekamu skaitu vecāko klašu audzēkņu, un bija nolemts veikt skolu tīkla reorganizāciju. Piemēram, lemts 12. vidusskolu, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā, apvienot ar 10. vidusskolu, kurā ir programma krievu valodā.
Taču pret skolu apvienošanu iebilda Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Tās vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns
paziņoja, ka reorganizācija faktiski nozīmēs latviešu skolas likvidāciju, un to var uzskatīt par nekonstucionālu procesu.
25 Septembris 2021, 14:53
Prezidents uzsvēra, ka Daugavpilī jāstiprina latviskā vide, latviešu skolas un bērnudārzi to veicināšot.
Izglītības un zinātnes ministre piekrita, ka Daugavpilī vairāk nekā jebkurā citā Latvijas pilsētā ir jādomā nevis par to, kā stiprināt mazākumtautību skolas, bet gan kā tās integrēt latviskajā vidē.
"Sagaidu, ka Daugavpils tuvākajās nedēļās sagatavos plānu ne tikai par izglītības iestāžu reorganizāciju, bet gan latviskās vides nostiprināšanu," apliecināja izglītības un zinātnes ministre.
