https://sputniknewslv.com/20220204/latvija-var-ieviest-pusobligatu-karaklausibu-20285077.html
Latvijā var ieviest "pusobligātu" karaklausību
Latvijā var ieviest "pusobligātu" karaklausību
Sputnik Latvija
Latvijas premjerministra ieskatā, valstī iespējams attīstīt "pusobligātu" karadienestu, tomēr neko sītāk nepastāstīja. 04.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-04T18:27+0200
2022-02-04T18:27+0200
2022-02-04T19:52+0200
latvijā
latvija
nvs
bruņotie spēki
armija
krišjānis kariņš
https://img.sputniknewslv.com/img/1277/90/12779000_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_a8085d7b3090779c6a54375c08e06b2e.jpg
RĪGA, 4. februāris — Sputnik. Latvijas aizsardzības kodolā jābūt labi ekipētai profesionālajai armijai, taču to varētu papildināt daļēji obligāts militārais dienests, valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš atklāja intervijā telekanālam TV3.Pēc viņa domām, jautājumi par obligāto karadienestu ir jāapspriež, un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau sākusi diskusiju.Kariņš uzsvēra, ka pamatu joprojām jāveido profesionālajam dienestam – labi apmācītiem, efektīviem un cīņasspējīgiem kareivjiem. Tomēr, jo lielāku skaitu iedzīvotāju izdošoties apmācīt un jo lielāku skaitu jauniešu piesaistīt, jo labāk.Starp variantiem, kas dotu iespēju piesaistīt iedzīvotājus un stiprināt valsts aizsardzības spējas, Kariņš minēja daļēju obligātā karadienesta ieviešanu, rezervistu un Zemessardzes skaita palielināšanu, arī, iespējams, ar daļēju karaklausību. Turklāt, politiķa ieskatā, būtu lietderīgi apmācīt vecāko klašu skolēnus, kā rīkoties militāru operāciju apstākļos un krīzes situācijās, teica premjers.Kariņš uzsvēra, ka jāuztur kvalitāte un profesionālisms, pie tam palielinot cilvēku skaitu, un to varot panākt ar dažādiem risinājumiem.Savukārt NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš neatbalsta obligātā karadienesta ieviešanu. Pēc viņa domām, tikai profesionāla armija kopā ar Zemessardzi var nodrošināt NBS augstu līmeni un spēju īsā laikā parūpēties par valsts aizsardzību.Viņš atgādināja, ka tikai sešās NATO dalībvalstīs ir obligātais karadienests, pārējās strādā profesionāļi un Zemessardzei ekvivalentas struktūras.Kalniņš uzsvēra, ka iedzīvotāju aptaujas liecina: vien retais atbalsta obligāto dienestu, tikai 10% respondentu 17-24 gadu vecuma grupā to vērtē atzinīgi.NBS komandiera ieskatā, brīvprātīgi radītā Latvijas valsts ir jāaizsargā brīvprātīgi – piespiedu pasākumi var radīt negatīvu reakciju.Iepriekš aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka tagadējā budžeta apstākļos nav iespējams īsā laikā ieviest vispārēju obligāto dienestu, taču šāds lēmums nav izslēgts. Viņš uzsvēra, ka šī tēma nav aizliegta, tomēr jāņem vērā vairāki aspekti: kādu skaitu iedzīvotāju tas skars un kādi būs izdevumi. Politiķis uzskata, ka obligātajam dienestam jābūt vispārējam un jāattiecas uz abu dzimumu pārstāvjiem.Par vienu no iespējām paplašināt bruņotos spēkus viņš uzskata reklāmu, kas popularizētu karadienestu.
https://sputniknewslv.com/20211107/somija-planots-iesaukt-karadienesta-sievietes--19095821.html
https://sputniknewslv.com/20200611/Latvija-samazinas-prasibas-Armija-vares-dienet-gandriz-visi-13882031.html
https://sputniknewslv.com/20200129/Latviju-neizglabs-6-tukstosi-karaviru-igaunu-generalis-obligatais-dienests-krievi-13138871.html
latvija
nvs
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, nvs, bruņotie spēki, armija, krišjānis kariņš
latvija, nvs, bruņotie spēki, armija, krišjānis kariņš
Latvijā var ieviest "pusobligātu" karaklausību
18:27 04.02.2022 (atjaunots: 19:52 04.02.2022) Latvijas premjerministra ieskatā, valstī iespējams attīstīt "pusobligātu" karadienestu, tomēr neko sītāk nepastāstīja.
RĪGA, 4. februāris — Sputnik. Latvijas aizsardzības kodolā jābūt labi ekipētai profesionālajai armijai, taču to varētu papildināt daļēji obligāts militārais dienests, valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš atklāja intervijā telekanālam
TV3.
Pēc viņa domām, jautājumi par obligāto karadienestu ir jāapspriež, un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau sākusi diskusiju.
Kariņš uzsvēra, ka pamatu joprojām jāveido profesionālajam dienestam – labi apmācītiem, efektīviem un cīņasspējīgiem kareivjiem. Tomēr, jo lielāku skaitu iedzīvotāju izdošoties apmācīt un jo lielāku skaitu jauniešu piesaistīt, jo labāk.
Starp variantiem, kas dotu iespēju piesaistīt iedzīvotājus un stiprināt valsts aizsardzības spējas, Kariņš minēja daļēju obligātā karadienesta ieviešanu, rezervistu un Zemessardzes skaita palielināšanu, arī, iespējams, ar daļēju karaklausību. Turklāt, politiķa ieskatā, būtu lietderīgi apmācīt vecāko klašu skolēnus, kā rīkoties militāru operāciju apstākļos un krīzes situācijās, teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka jāuztur kvalitāte un profesionālisms, pie tam palielinot cilvēku skaitu, un to varot panākt ar dažādiem risinājumiem.
Savukārt NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš neatbalsta obligātā karadienesta ieviešanu. Pēc viņa domām, tikai profesionāla armija kopā ar Zemessardzi var nodrošināt NBS augstu līmeni un spēju īsā laikā parūpēties par valsts aizsardzību.
Viņš atgādināja, ka tikai sešās NATO dalībvalstīs ir obligātais karadienests, pārējās strādā profesionāļi un Zemessardzei ekvivalentas struktūras.
Kalniņš uzsvēra, ka iedzīvotāju aptaujas liecina: vien retais atbalsta obligāto dienestu, tikai 10% respondentu 17-24 gadu vecuma grupā to vērtē atzinīgi.
NBS komandiera ieskatā, brīvprātīgi radītā Latvijas valsts ir jāaizsargā brīvprātīgi – piespiedu pasākumi var radīt negatīvu reakciju.
Iepriekš aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka tagadējā budžeta apstākļos nav iespējams īsā laikā ieviest vispārēju obligāto dienestu, taču šāds lēmums nav izslēgts. Viņš uzsvēra, ka šī tēma nav aizliegta, tomēr jāņem vērā vairāki aspekti: kādu skaitu iedzīvotāju tas skars un kādi būs izdevumi. Politiķis uzskata, ka obligātajam dienestam jābūt vispārējam un jāattiecas uz abu dzimumu pārstāvjiem.
Par vienu no iespējām paplašināt bruņotos spēkus viņš uzskata reklāmu, kas popularizētu karadienestu.
