https://sputniknewslv.com/20211217/baltijai-dota-kinas-diplomatijas-maciba-19657398.html
Baltijai dota Ķīnas diplomātijas mācība
Baltijai dota Ķīnas diplomātijas mācība
Sputnik Latvija
Ķīna devusi Viļņai mācību, pēc tam mazināja tvērienu, lai paskatītos, vai Lietuva ir gatava "pāraudzināties". Ja ne, mācība var atkārtoties. 17.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-17T13:01+0200
2021-12-17T13:01+0200
2021-12-17T13:01+0200
baltijā
baltijā
lietuva
ķīna
eiropas savienība
pasaule
ģeopolitika
politika
diplomātija
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/1a/18959270_0:0:3077:1731_1920x0_80_0_0_48d66ef167a92388f6d223f2e6b8c45c.jpg
Lietuvas un Ķīnas konflikts strauji padziļinās. Sākās ar tīro sīkumu: Viļņa ar nodomu aizskāra Āzijas gigantu un apsūdzēja par spiegošanu. Pēc tam paziņoja, ka vēlas veidot īpašas attiecības ar Taivānu. Pekina vairākkārt brīdināja par sekām un tikai pēc tam slēdza visus Lietuvas preču piegādes kanālus. Ķīnas muita vienkārši "izsvītroja" no datoru datubāzēm Baltijas preču eksportētājus. Ko mazā republika centās panākt, ko galu galā saņēmusi? Par to RIA Novosti stāsta Dmitrijs Romaņenko.Draudzība nesanākTikai pirms dažiem gadiem Viļņa bija ļoti ieinteresēta attīstīt ekonomisko sadarbību ar Ķīnu, runāja pat par "stratēģisko partnerību". 2018. gadā Pekinu apmeklēja prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Aļģirds Butkēvičs: viņi personīgi reklamēja Lietuvas preces un pauda gatavību iekļauties Jaunajā Zīda ceļā. Taču pāris mēnešus vēlāk sākās dīvainas lietas. Seima deputāti no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" (toreiz tā strādāja opozīcijā) aicināja pārbaudīt kompānijas Huawei darba rezultātus, kas Baltijā uzbūvēja infrastruktūru mobilo sakaru vietējiem operatoriem "Omnitel" un "Bite", kā arī ieviesa tīklu 5G, - vai tik tās nav spiegošanas tehnoloģijas.Drīz vien Lietuvas Valsts drošības departaments un kara izlūkdienests nāca klajā ar atskaitēm, kurās starp ārējiem draudu faktoriem līdztekus tradicionālajai Krievijai pirmo reizi figurēja "ķīniešu spiegošana". Pekina pauda asu protestu.2019. gada maijā sākās jauns strīds. Šoreiz – par Taivānu. 80 Seima deputāti no visām frakcijām parakstīja vēstuli Pasaules veselības organizācijas ģenerāldirektoram ar lūgumu atļaut Taivānai piedalīties asamblejā. Ķīna to novērtēja kā rupju iejaukšanos valsts iekšējās lietās.Pāris mēnešus vēlāk Gitans Nausēda, kurš nomainīja Grībauskaiti prezidenta krēslā, paziņoja, ka Ķīnas investīcijas Klaipēdas ārējās dziļūdens ostas būvdarbos varot kaitēt nacionālajai drošībai. Pēc tam par Ķīnas draudiem sāka spriedelēt valsts aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis.2020. gada februārī VDD un kara izlūkdienests paziņoja, ka ķīnieši izmantojot sociālo tīklu LinkedIn, lai stātos sakaros ar valsts ierēdņiem un izvilinātu no viņiem aizsardzības noslēpumus.2020. gada rudenī pēc parlamenta vēlēšanām pie varas atgriezās konservatori no partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti". Drīz vien viņi atklāja, ka plāno atvērt tirdzniecības pārstāvniecību Taivānā.Pa to laiku ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists atkārtoja, ka vajagot ņemt vērā "Ķīnas radītos draudus". Vašingtonas viedokli Viļņa radusi uzklausīt. Šī gada jūnijā Viļņa demonstratīvi izstājās no formāta "17+1", kura ietvaros Pekina sadarbojas ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm.Knipis pa degunuAugustā Ķīna atsauca vēstnieku no Lietuvas un ieteica Viļņai tāpat atsaukt savu pilnvaroto pārstāvi. Tas pārsteidza Lietuvas valdību, prezidents pauda cerību, ka Pekina lēmumu grozīs. Taču steigšus piebilda: par Taivānu viņš nav pārdomājis.Ķīnas avīze "Huanqiu Shibao", kas atspoguļo valsts politiskās elites viedokli, atbildēja redakcijas slejā: "Lietuva ir valsts ar nepilniem trim miljoniem cilvēku, taču tā ir viena no Krievijai naidīgāk noskaņotajām Eiropā. Domājams, tur pieraduši pie provokatīvas ārpolitikas un pievērsuši Ķīnai savu galējo Krievijai nedraudzīgo entuziasmu."Vispirms Pekina atteicās no piena produktu, labības un koksnes iepirkumiem. Kompānijas "Medvita" direktors Arūns Zaleckis atzina, ka 99% savu izejvielu uzņēmums pārdeva Ķīnai. Tagad viss iestrēdzis. Izeja ir viena: pārcelt juridisko adresi uz ārzemēm. "Ķīnieši nekur nevēlas redzēt Lietuvas uzņēmumus," sūdzējās biznesmenis.Vilšanos neslēpa arī piena kombināta "Vilkyškių pieninė" Gintaras Bertašuss. Agrāk valdība motivēja uzņemējus veidot tirdznieciskās attiecības ar Ķīnu, tagad situācija ir pretēja. "Mūsu eksports apstājas, tas ir fakts," konstatēja Bertašuss. Savukārt labības uzpircēji un eksportētāji no Lietuvas ar grūtībām saskaras jau vairāk nekā gadu. Austrumu partneri izmanto katru iemeslu, lai sarautu attiecības.Novembrī Viļņā, kā jau tika solīts, durvis vēra Taivānas oficiālā pārstāvniecība. Un Lietuva pēkšņi izgaisa no Ķīnas muitas datorsistēmas. Lietuvas preces iestrēga Šanhajā un citās ostās.Ķīnas pēdējais brīdinājumsSaskaņā ar Lietuvas Ekonomikas ministrijas datiem, Ķīna ieņem trīspadsmito vietu apgrozījuma apjoma ziņā republikas tirdzniecības partneru sarakstā ar 1,5 miljardiem eiro gaā. Ķīnieši pirka graudus par 69,3 miljoniem, mēbeles – par 39, optiku, mērinstrumentus, medicīnas iekārtas – par 34. Lietuvā ieveda elektroniskās iekārtas par 226 miljoniem, metālapstrādes produkciju – par 143, tekstilu – par 105 miljoniem eiro.Ierēdņi mēģināja nomierināt iedzīvotājus, sak, nekā briesmīga nav. Finanšu ministre Gintare Skaiste norādīja: "Uz Ķīnu aiziet mazāk nekā viens procents no mūsu eksporta."Tomēr Gitans Nausēda pauda nožēlu. Seima deputātu grupa satikās ar pagaidu pilnvaroto Cuju Baihua, kurš pārstāvēja Ķīnas intereses Lietuvā pēc vēstnieka atsaukšanas.Valsts ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sūdzējās ES vadībai par Pekinu, pieprasīja raidīt apņēmīgu signālu par to, ka "politiski motivēts ekonomiskais spiediens ir nepieņemams un neciešams". Lietuvas diplomāts uzsver: tamlīdzīga Ķīnas uzvedība "tieši ietekmē visu ES un mūsu kopīgo tirdzniecības politiku".Vienā brīdī Eiropas Komisijas centieni nesa zināmus augļus, un Baltijas republika atgriezās Ķīnas muitas sistēmā. Viļņai ir dota mācība, pēc tam tvērienu mazināja, lai paskatītos, vai Lietuva ir gatava "pāraudzināties". Ja ne, mācība var atkārtoties.
https://sputniknewslv.com/20211204/kina-izsvitrojusi-lietuvu-no-savas-muitas-sistemas-uznemeji-stasta-par-problemam-19472908.html
https://sputniknewslv.com/20211202/global-times-kina-lietuva-pati-sev-izrakusi-kapu-kina-liks-vinai-samaksat-19442988.html
https://sputniknewslv.com/20211122/kina-pazemina-diplomatisko-attiecibu-limeni-ar-lietuvu--19297379.html
https://sputniknewslv.com/20211006/lietuva-driz-parvadajumu-nebus-lietuvos-gelezinkeliai-velas-stradat-polija-18698060.html
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
baltijā, lietuva, ķīna, eiropas savienība, pasaule, ģeopolitika, politika, diplomātija
baltijā, lietuva, ķīna, eiropas savienība, pasaule, ģeopolitika, politika, diplomātija
Baltijai dota Ķīnas diplomātijas mācība
Ķīna devusi Viļņai mācību, pēc tam mazināja tvērienu, lai paskatītos, vai Lietuva ir gatava "pāraudzināties". Ja ne, mācība var atkārtoties.
Lietuvas un Ķīnas konflikts strauji padziļinās. Sākās ar tīro sīkumu: Viļņa ar nodomu aizskāra Āzijas gigantu un apsūdzēja par spiegošanu. Pēc tam paziņoja, ka vēlas veidot īpašas attiecības ar Taivānu. Pekina vairākkārt brīdināja par sekām un tikai pēc tam slēdza visus Lietuvas preču piegādes kanālus. Ķīnas muita vienkārši "izsvītroja" no datoru datubāzēm Baltijas preču eksportētājus. Ko mazā republika centās panākt, ko galu galā saņēmusi? Par to RIA Novosti stāsta Dmitrijs Romaņenko. Tikai pirms dažiem gadiem Viļņa bija ļoti ieinteresēta attīstīt ekonomisko sadarbību ar Ķīnu, runāja pat par "stratēģisko partnerību". 2018. gadā Pekinu apmeklēja prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Aļģirds Butkēvičs: viņi personīgi reklamēja Lietuvas preces un pauda gatavību iekļauties Jaunajā Zīda ceļā. Taču pāris mēnešus vēlāk sākās dīvainas lietas. Seima deputāti no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" (toreiz tā strādāja opozīcijā) aicināja pārbaudīt kompānijas Huawei darba rezultātus, kas Baltijā uzbūvēja infrastruktūru mobilo sakaru vietējiem operatoriem "Omnitel" un "Bite", kā arī ieviesa tīklu 5G, - vai tik tās nav spiegošanas tehnoloģijas.
Drīz vien Lietuvas Valsts drošības departaments un kara izlūkdienests nāca klajā ar atskaitēm, kurās starp ārējiem draudu faktoriem līdztekus tradicionālajai Krievijai pirmo reizi figurēja "ķīniešu spiegošana". Pekina pauda asu protestu.
2019. gada maijā sākās jauns strīds. Šoreiz – par Taivānu. 80 Seima deputāti no visām frakcijām parakstīja vēstuli Pasaules veselības organizācijas ģenerāldirektoram ar lūgumu atļaut Taivānai piedalīties asamblejā. Ķīna to novērtēja kā rupju iejaukšanos valsts iekšējās lietās.
Pāris mēnešus vēlāk Gitans Nausēda, kurš nomainīja Grībauskaiti prezidenta krēslā, paziņoja, ka Ķīnas investīcijas Klaipēdas ārējās dziļūdens ostas būvdarbos varot kaitēt nacionālajai drošībai. Pēc tam par Ķīnas draudiem sāka spriedelēt valsts aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis.
2020. gada februārī VDD un kara izlūkdienests paziņoja, ka ķīnieši izmantojot sociālo tīklu LinkedIn, lai stātos sakaros ar valsts ierēdņiem un izvilinātu no viņiem aizsardzības noslēpumus.
2020. gada rudenī pēc parlamenta vēlēšanām pie varas atgriezās konservatori no partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti". Drīz vien viņi atklāja, ka plāno atvērt tirdzniecības pārstāvniecību Taivānā.
Pa to laiku ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists atkārtoja, ka vajagot ņemt vērā "Ķīnas radītos draudus". Vašingtonas viedokli Viļņa radusi uzklausīt. Šī gada jūnijā Viļņa demonstratīvi izstājās no formāta "17+1", kura ietvaros Pekina sadarbojas ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm.
Augustā Ķīna atsauca vēstnieku no Lietuvas un ieteica Viļņai tāpat atsaukt savu pilnvaroto pārstāvi. Tas pārsteidza Lietuvas valdību, prezidents pauda cerību, ka Pekina lēmumu grozīs. Taču steigšus piebilda: par Taivānu viņš nav pārdomājis.
Ķīnas avīze "Huanqiu Shibao", kas atspoguļo valsts politiskās elites viedokli, atbildēja redakcijas slejā: "Lietuva ir valsts ar nepilniem trim miljoniem cilvēku, taču tā ir viena no Krievijai naidīgāk noskaņotajām Eiropā. Domājams, tur pieraduši pie provokatīvas ārpolitikas un pievērsuši Ķīnai savu galējo Krievijai nedraudzīgo entuziasmu."
Vispirms Pekina atteicās no piena produktu, labības un koksnes iepirkumiem. Kompānijas "Medvita" direktors Arūns Zaleckis atzina, ka 99% savu izejvielu uzņēmums pārdeva Ķīnai. Tagad viss iestrēdzis. Izeja ir viena: pārcelt juridisko adresi uz ārzemēm. "Ķīnieši nekur nevēlas redzēt Lietuvas uzņēmumus,"
sūdzējās biznesmenis.
Vilšanos neslēpa arī piena kombināta "Vilkyškių pieninė" Gintaras Bertašuss. Agrāk valdība motivēja uzņemējus veidot tirdznieciskās attiecības ar Ķīnu, tagad situācija ir pretēja. "Mūsu eksports apstājas, tas ir fakts," konstatēja Bertašuss. Savukārt labības uzpircēji un eksportētāji no Lietuvas ar grūtībām saskaras jau vairāk nekā gadu. Austrumu partneri izmanto katru iemeslu, lai sarautu attiecības.
Novembrī Viļņā, kā jau tika solīts, durvis vēra Taivānas oficiālā pārstāvniecība. Un Lietuva pēkšņi izgaisa no Ķīnas muitas datorsistēmas. Lietuvas preces iestrēga Šanhajā un citās ostās.
Ķīnas pēdējais brīdinājums
Saskaņā ar Lietuvas Ekonomikas ministrijas datiem, Ķīna ieņem trīspadsmito vietu apgrozījuma apjoma ziņā republikas tirdzniecības partneru sarakstā ar 1,5 miljardiem eiro gaā. Ķīnieši pirka graudus par 69,3 miljoniem, mēbeles – par 39, optiku, mērinstrumentus, medicīnas iekārtas – par 34. Lietuvā ieveda elektroniskās iekārtas par 226 miljoniem, metālapstrādes produkciju – par 143, tekstilu – par 105 miljoniem eiro.
Ierēdņi mēģināja nomierināt iedzīvotājus, sak, nekā briesmīga nav. Finanšu ministre Gintare Skaiste
norādīja: "Uz Ķīnu aiziet mazāk nekā viens procents no mūsu eksporta."
Tomēr Gitans Nausēda pauda nožēlu. Seima deputātu grupa
satikās ar pagaidu pilnvaroto Cuju Baihua, kurš pārstāvēja Ķīnas intereses Lietuvā pēc vēstnieka atsaukšanas.
Valsts ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sūdzējās ES vadībai par Pekinu, pieprasīja raidīt apņēmīgu signālu par to, ka "politiski motivēts ekonomiskais spiediens ir nepieņemams un neciešams". Lietuvas diplomāts uzsver: tamlīdzīga Ķīnas uzvedība "tieši ietekmē visu ES un mūsu kopīgo tirdzniecības politiku".
Vienā brīdī Eiropas Komisijas centieni nesa zināmus augļus, un Baltijas republika atgriezās Ķīnas muitas sistēmā. Viļņai ir dota mācība, pēc tam tvērienu mazināja, lai paskatītos, vai Lietuva ir gatava "pāraudzināties". Ja ne, mācība var atkārtoties.
