https://sputniknewslv.com/20211205/eiropas-centrala-banka-inflacija-vienkarsi-japarcies-un-viss-bus-labi-drosi-vien-19482112.html
Eiropas Centrālā banka: inflācija vienkārši jāpārcieš, un viss būs labi. Droši vien...
Eiropas Centrālā banka: inflācija vienkārši jāpārcieš, un viss būs labi. Droši vien...
Sputnik Latvija
Eiropas Centrālā banka nespers "priekšlaicīgus" soļus, lai pārtrauktu cenu ātro pieaugumu eirozonas valstīs, jo uzskata inflāciju par īslaicīgām nepatikšanām. 05.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-05T15:19+0200
2021-12-05T15:19+0200
2021-12-06T23:19+0200
pasaulē
eiropas savienība
inflācija
ekonomika
cenas
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1117/19/11171931_0:0:3273:1841_1920x0_80_0_0_286ba0c820c49ff7de2faf635498cafb.jpg
RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) neplāno palielināt bāzes kredītu likmes, jo neuzskata, ka inflācija eirozonas valstīs nopietni apdraudētu ekonomikas atjaunošanos. Bankas vadības nevēlēšanās veikt pasākumus cenu augšupejas apturēšanai nozīmē, ka kredīti un līzingi joprojām būs relatīvi lēti vietējo banku klientiem vēl vismaz gadu, portālā Sputnik Meedia stāsta Aleksejs Toms.Pamatlikme, ar kādu ECB aizdod naudu eirozonas valstu privātajām kredītiestādēm, jau ilgus gadus saglabājas negatīva, saglabājot cenas kredītu cenas privātajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Zemie procenti cita starpā mudina iedzīvotājus ņemt aizņēmumus un hipotekāros kredītus vietējās bankās, uzturot iekšējo pieprasījumu un investīcijas. Taču pat to nāksies maksāt, tikai citādi.Pēdējos mēnešos augošā inflācija, kuras apmēri eirozonā tuvojas 5%, satrauc valdības un uzņēmējus.ECB prezidente Kristīne Lagarda, uzstājoties Eiropas banku kongresā Frankfurtē 3. decembrī, paziņoja, ka ECB nesteigsies ar naudas un kredītu politikas priekšlaicīgu pastiprināšanu, pastāstīja aģentūra Bloomberg. Finansiste norādīja, ka banka nopietni uztver bažas par inflācijas tempu pieaugumu, taču uzskata, ka cenu spiediena iemesli un virzītājspēks "pazudīs vidēja termiņa perspektīvā".Uz ko cer baņķieriLagarda ir pārliecināta, ka inflācija, ko izraisījusi energonesēju cenu pieaugums un problēmas loģistikā ar izejvielu, rezerves daļu un gatavu izstrādājumu piegādēm no Āzijas, drīz vien kritīsies.Baņķiere runāja par eirozonas valstu ekonomikas atjaunošanās tempu iespējamo krišanos inflācijas rezultātā, taču viņa nesaskata "vērā ņemamus apstākļus ne visā ekonomikas līmenī, ne sektoru līmenī, lai mērķa rādītāju pārsniegušie inflācijas tempi" turpinātu palielināties.Inflācijas "mērķa rādītājs" ECB tuvojas, taču nepārsniedz 2%. Taču, paskaidroja Lagarda, banka neuzskata šo rādītāju par pašmērķi, un šajā gadījumā, pat ar vidējo inflācijas tempu, kas tuvojas 5%, ECB uzskata, ka eirozonas ekonomikas atjaunošanai bīstamāka būtu izaugsmes stimulēšanas pārtraukšana.Inflācijas rādītāji, pēc finansistes vārdiem, nākamā gada laikā atgriezīsties pie 2% rādītāja, taču šiem nolūkiem bankai ir stingri jāpieturas pie izraudzītās politikas. Dabasgāzes un naftas produktu cenu kritums, pēc Lagardas domām, pierāda: bankas ekspertiem ir taisnība.Patlaban daudzu eirozonas valstu iedzīvotāji sajutuši inflācijas ietekmi. Gan vietējie, gan ārvalstu ražotāji un transporta uzņēmumi konstatē, ka ir spiesti celt cenas izejvielu un enerģijas izmaksu pieauguma dēļ. Protams, iedzīvotājus īpaši satrauc pārtikas produktu cenu pieaugums.Inflācija Latvijā – viena no augstākajām ESBaltijas valstīs, domājams, nav vienisprātis ar ECB pārliecību par to, ka elektroenerģijas cenas drīz kritīsies, jo valstu iespējas ģenerēt enerģiju nav lielas. Piemēram, Somija, kur lauvas tiesu elektrības patlaban iepērk Igaunija, pagaidām nesaskata apstākļus cenu kritumam.Novembra sākumā kļuva zināms, ka Latvijā vērojama rekordliela inflācija kopš 2009. gada. Patēriņa cenas šī gada oktobrī, salīdzinājumā ar 2020. gada rādītājiem, augušas par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Atliek cerēt, ka Kristīne Lagarda nekļūdās prognozēs. Tiesa, pat pārbaudītas finansiāli ekonomiskās prognozes var radikāli mainīt "spēlētājs", ar ko pašlaik nākas rēķināties visai pasaulei. Tas izpelnījies skaistu nosaukumu – "omikron".
https://sputniknewslv.com/20210916/soks-bus-liels-eksperti-apraksta-jaunas-krizes-scenariju-18437261.html
https://sputniknewslv.com/20211126/tas-ir-joks-iedzivotajus-soke-griku-un-risu-cenas-19364643.html
https://sputniknewslv.com/20211001/produktu-cenas-vel-pieaugs-razotaju-stavoklis-ir-neapskauzams-18641369.html
https://sputniknewslv.com/20210923/paterina-cenu-kapums-nozimigi-ietekmeja-latvijas-iedzivotaju-budzetu-18533546.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
eiropas savienība, inflācija, ekonomika, cenas
eiropas savienība, inflācija, ekonomika, cenas
Eiropas Centrālā banka: inflācija vienkārši jāpārcieš, un viss būs labi. Droši vien...
15:19 05.12.2021 (atjaunots: 23:19 06.12.2021) Eiropas Centrālā banka nespers "priekšlaicīgus" soļus, lai pārtrauktu cenu ātro pieaugumu eirozonas valstīs, jo uzskata inflāciju par īslaicīgām nepatikšanām.
RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) neplāno palielināt bāzes kredītu likmes, jo neuzskata, ka inflācija eirozonas valstīs nopietni apdraudētu ekonomikas atjaunošanos. Bankas vadības nevēlēšanās veikt pasākumus cenu augšupejas apturēšanai nozīmē, ka kredīti un līzingi joprojām būs relatīvi lēti vietējo banku klientiem vēl vismaz gadu, portālā
Sputnik Meedia stāsta Aleksejs Toms.
Pamatlikme, ar kādu ECB aizdod naudu eirozonas valstu privātajām kredītiestādēm, jau ilgus gadus saglabājas negatīva, saglabājot cenas kredītu cenas privātajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Zemie procenti cita starpā mudina iedzīvotājus ņemt aizņēmumus un hipotekāros kredītus vietējās bankās, uzturot iekšējo pieprasījumu un investīcijas. Taču pat to nāksies maksāt, tikai citādi.
16 Septembris 2021, 14:00
Pēdējos mēnešos augošā inflācija, kuras apmēri eirozonā tuvojas 5%, satrauc valdības un uzņēmējus.
Daudzi uzskata, ka ECB jāierobežo savas programmas, kas paredz naudas iesūknēšanu ekonomikā, jāpaceļ kreditēšanas likmes, jāpārtrauc valsts obligāciju un lielo privāto kompāniju vērtspapīru iepirkšana.
ECB prezidente Kristīne Lagarda, uzstājoties Eiropas banku kongresā Frankfurtē 3. decembrī, paziņoja, ka ECB nesteigsies ar naudas un kredītu politikas priekšlaicīgu pastiprināšanu, pastāstīja aģentūra
Bloomberg. Finansiste norādīja, ka banka nopietni uztver bažas par inflācijas tempu pieaugumu, taču uzskata, ka cenu spiediena iemesli un virzītājspēks "pazudīs vidēja termiņa perspektīvā".
Lagarda ir pārliecināta, ka inflācija, ko izraisījusi energonesēju cenu pieaugums un problēmas loģistikā ar izejvielu, rezerves daļu un gatavu izstrādājumu piegādēm no Āzijas, drīz vien kritīsies.
Baņķiere runāja par eirozonas valstu ekonomikas atjaunošanās tempu iespējamo krišanos inflācijas rezultātā, taču viņa nesaskata "vērā ņemamus apstākļus ne visā ekonomikas līmenī, ne sektoru līmenī, lai mērķa rādītāju pārsniegušie inflācijas tempi" turpinātu palielināties.
Inflācijas "mērķa rādītājs" ECB tuvojas, taču nepārsniedz 2%. Taču, paskaidroja Lagarda, banka neuzskata šo rādītāju par pašmērķi, un šajā gadījumā, pat ar vidējo inflācijas tempu, kas tuvojas 5%, ECB uzskata, ka eirozonas ekonomikas atjaunošanai bīstamāka būtu izaugsmes stimulēšanas pārtraukšana.
Inflācijas rādītāji, pēc finansistes vārdiem, nākamā gada laikā atgriezīsties pie 2% rādītāja, taču šiem nolūkiem bankai ir stingri jāpieturas pie izraudzītās politikas. Dabasgāzes un naftas produktu cenu kritums, pēc Lagardas domām, pierāda: bankas ekspertiem ir taisnība.
Patlaban daudzu eirozonas valstu iedzīvotāji sajutuši inflācijas ietekmi. Gan vietējie, gan ārvalstu ražotāji un transporta uzņēmumi konstatē, ka ir spiesti celt cenas izejvielu un enerģijas izmaksu pieauguma dēļ. Protams, iedzīvotājus īpaši satrauc pārtikas produktu cenu pieaugums.
Inflācija Latvijā – viena no augstākajām ES
Baltijas valstīs, domājams, nav vienisprātis ar ECB pārliecību par to, ka elektroenerģijas cenas drīz kritīsies, jo valstu iespējas ģenerēt enerģiju nav lielas. Piemēram, Somija, kur lauvas tiesu elektrības patlaban iepērk Igaunija, pagaidām nesaskata apstākļus cenu kritumam.
Novembra sākumā kļuva zināms, ka Latvijā vērojama rekordliela inflācija kopš 2009. gada. Patēriņa cenas šī gada oktobrī, salīdzinājumā ar 2020. gada rādītājiem, augušas par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atliek cerēt, ka Kristīne Lagarda nekļūdās prognozēs. Tiesa, pat pārbaudītas finansiāli ekonomiskās prognozes var radikāli mainīt "spēlētājs", ar ko pašlaik nākas rēķināties visai pasaulei. Tas izpelnījies skaistu nosaukumu – "omikron".
23 Septembris 2021, 16:03
