https://sputniknewslv.com/20211202/pat-bez-veto-cik-miljonus-latvija-samaksas-lai-tiktu-ano-drosibas-padome-19428835.html
Pat bez veto. Cik miljonus Latvija samaksās lai tiktu ANO Drošības padomē
Pat bez veto. Cik miljonus Latvija samaksās lai tiktu ANO Drošības padomē
Sputnik Latvija
Kā zināms, Latvija ir "miermīlīgā" militārā bloka NATO locekle. It kā tas garantē drošību un vienlaikus nosprauž augstus "miermīlīguma" standartus. Pustrakus... 02.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-02T10:40+0200
2021-12-02T10:40+0200
2021-12-02T10:40+0200
viedoklis
baltijā
latvijā
vēlēšanas
ano
edgars rinkēvičs
egils levits
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1112/86/11128624_0:69:3399:1981_1920x0_80_0_0_b2807105c60bfb23f97b10f3ea2f332f.jpg
Latvijas prezidents Egils Levits savā uzrunā par godu ANO 75. gadskārtai pērn paziņoja: "Mūsdienu Latvija ir moderna, eiropeiska valsts, kuras iedzīvotājiem piemīt izteikta pienākuma apziņa un vēlme likt lietā savas spējas, lai vairotu mieru un drošību pasaulē." Līdz ar to Latvija pieteikusi savu kandidatūru 2025. gada ANO Drošības padomes vēlēšanām.Unikāls viedoklisLevita ieskatā, mazās valstis var nest būtisku labumu Drošības Padomes darbā, jo problēmas un globālos draudus izvērtē no sava unikālā viedokļa.Nezinu gan, kā tur ir ar to unikalitāti. Neatceros nevienu reizi, kad mūsu prezidents vai ārlietu ministrs būtu kāpis ANO tribīnē un paziņojis, ka Latvija iebilst pret NATO spēku dislokāciju savā teritorijā, Krievijas robežu tiešā tuvumā, jo tas var apdraudēt mūsu valsti. Vai: Latvija iebilst pret NATO valstu bruņotu intervenci un vardarbīgu demokrātijas uzspiešanu Irākai, Lībijai, Afganistānai, - tas varētu izraisīt ne tikai valstiskuma krīzi šajās valstīs, bet arī kalpot bēgļu pieplūdumam ES un Baltijas valstīs.Gluži pretēji, Latvija un tās kaimiņienes Baltijā vienmēr bijušas pionieri, pirmās atbalstīja vecāko biedru NATO "miermīlīgos" centienus un sūtīja savus karavīrus, lai saņemtu "ieskaiti" par uzticību.Tātad paliek noslēpumā tīts unikālais viedoklis, ko ANO DP nesīs Latvija. Diezin vai regulāros uzmācīgos izlēcienus pret lielo kaimiņu var uzskatīt par kaut ko oriģinālu un pašu mājās sadomātu.Protams, kas tad cits, ja ne Krievija, vainojams pie tā, ka Baltijas valstīm nav un nevar būt sava viedokļa starptautiskā politikā. Bijušās PSRS republikas vienkārši baidās: ja tās pirmās neatbalstīs ASV visās to iecerēs, ASV atņems tām savu aizsardzību, bet lielais ļaunatminīgais austrumu kaimiņš visu pieminēs.Gatavojiet nauduTomēr Latvija izvirzījusi savu kandidatūru 2025. gada ANO Drošības padomes vēlēšanām, bet ĀM sūdzas par nepietiekamu finansējumu. ĀM maciņš ir pats plānākais starp visām ministrijām un sastāda 1% valsts budžeta. Bet kāds tam sakars ar naudu?Lieta tāda, ka nākamgad ĀM plāno pievērsties Latvijas kandidatūras izvirzīšanai vēlēšanām ANO Drošības padomē 2025. gadā un Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē 2023. gadā.Kampaņai ANO Drošības padomes vēlēšanām nākamgad plānots iztērēt vairāk nekā 873 tūkstošus eiro, 2023. gadā – 1,177 miljonus eiro, 2024. gadā – 1,344 miljonus eiro. Kopā – 3,4 miljoni. Pats par sevi saprotams, bez veto tiesībām. Balsojums ieplānots 2025. gadā.Kā? Kā tad tā? Vai tad tik godājamā organizācijā, kas rūpējas par starptautiskajām tiesībām, neuzņem par cīņu par mieru visā pasaulē? Ne par savu pasaules skatījumu un pārliecību cīņā par saviem principiem? Tātad, lai tevi ielaistu pasēdēt ar šīs pasaules stiprajiem, vajag vienkārši samaksāt ietekmīgiem cilvēkiem un organizācijām, organizēt atbilstošu kampaņu medijos?Kāpēc vajadzētu maksāt par iespēju pacīnīties par mieru? Vai tad tas nav bezmaksas hobijs, pieejams pat tādiem ziediņiem, kā hipiji? Rodas iespaids, ka ANO Drošības padome ir kaut kāds slēgts bagāto un ietekmīgo klubs.ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statuss, uz ko pretendē Latvija, dos mūsu uzņēmējiem iespēju lobēt savas intereses tur, kur tagad tas nav iespējams. Tā Latvijas ĀM apgalvoja savā pērnajā ziņojumā par ārpolitikas prioritātēm, vēstīja LTV7.Latvijai ir svarīgi saņemt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu 2026.-2027.gg. Tas būs pienesums valsts drošībā un stiprinās Latvijas atpazīstamību globālajā līmenī.Edgars Rinkēvičs stāstīja, ka Lietuvas un Igaunijas kolēģu prakse rāda: tas dos iespēju gan diplomātiem, gan uzņēmējiem risināt jautājumus, ko citādi izstrādāt nav iespējams – Āfrikā un Latīņamerikā.Re, kā. Droši vien, no Drošības padomes Latvijai radīsies iespēja pārdot nevajadzīgās vecās haubices, reiz nopirktas no kāda sabiedrotā, vai "bišķīt pastāvējušas" šprotes kādai Kolumbijai vai Mozambikai. Jā, tad jau gan mērķis attaisno līdzekļus.Panākt Lietuvu un IgaunijuVēl viens iemesls – tā ir prestiža lieta. Arī šajā ziņā Latvija ir atpalicējos. Valdība nolēma, ka valsts pretendēs uz nepastāvīgā locekļa statusu jau 2011. vietā. Bet Lietuva jau ieņēmusi šo vietu 2014.-2015. gg., Igaunija – 2020. un 2021. gadā.Bet pagaidām vēlreiz atsauksim atmiņā, ko mūsu prezidents teica par godu ANO 75. gadadienai.
https://sputniknewslv.com/20211104/nepieciesams-tulkojums-socialie-tikli-kartejo-reizi-apspriez-prezidenta-levita-runu-19064934.html
https://sputniknewslv.com/20210324/Tikai-30-neatkaribas-gadi-ar-Latviju-ir-cauri-Ko-raksta-latviesu-mediji-15383533.html
https://sputniknewslv.com/20210724/karin-levit-jus-esat-neliesi-publicists-sandris-tocs-ir-sasutis-par-prezidenta-teikto-17700612.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
baltijā, latvijā, vēlēšanas, ano, edgars rinkēvičs, egils levits, politika
baltijā, latvijā, vēlēšanas, ano, edgars rinkēvičs, egils levits, politika
Pat bez veto. Cik miljonus Latvija samaksās lai tiktu ANO Drošības padomē
Kā zināms, Latvija ir "miermīlīgā" militārā bloka NATO locekle. It kā tas garantē drošību un vienlaikus nosprauž augstus "miermīlīguma" standartus. Pustrakus tur it kā neuzņem.
Latvijas prezidents Egils Levits savā uzrunā par godu ANO 75. gadskārtai pērn paziņoja: "Mūsdienu Latvija ir moderna, eiropeiska valsts, kuras iedzīvotājiem piemīt izteikta pienākuma apziņa un vēlme likt lietā savas spējas, lai vairotu mieru un drošību pasaulē." Līdz ar to Latvija pieteikusi savu kandidatūru 2025. gada ANO Drošības padomes vēlēšanām.
Levita ieskatā, mazās valstis var nest būtisku labumu Drošības Padomes darbā, jo problēmas un globālos draudus izvērtē no sava unikālā viedokļa.
Nezinu gan, kā tur ir ar to unikalitāti. Neatceros nevienu reizi, kad mūsu prezidents vai ārlietu ministrs būtu kāpis ANO tribīnē un paziņojis, ka Latvija iebilst pret NATO spēku dislokāciju savā teritorijā, Krievijas robežu tiešā tuvumā, jo tas var apdraudēt mūsu valsti. Vai: Latvija iebilst pret NATO valstu bruņotu intervenci un vardarbīgu demokrātijas uzspiešanu Irākai, Lībijai, Afganistānai, - tas varētu izraisīt ne tikai valstiskuma krīzi šajās valstīs, bet arī kalpot bēgļu pieplūdumam ES un Baltijas valstīs.
Gluži pretēji, Latvija un tās kaimiņienes Baltijā vienmēr bijušas pionieri, pirmās atbalstīja vecāko biedru NATO "miermīlīgos" centienus un sūtīja savus karavīrus, lai saņemtu "ieskaiti" par uzticību.
Tātad paliek noslēpumā tīts unikālais viedoklis, ko ANO DP nesīs Latvija. Diezin vai regulāros uzmācīgos izlēcienus pret lielo kaimiņu var uzskatīt par kaut ko oriģinālu un pašu mājās sadomātu.
Protams, kas tad cits, ja ne Krievija, vainojams pie tā, ka Baltijas valstīm nav un nevar būt sava viedokļa starptautiskā politikā. Bijušās PSRS republikas vienkārši baidās: ja tās pirmās neatbalstīs ASV visās to iecerēs, ASV atņems tām savu aizsardzību, bet lielais ļaunatminīgais austrumu kaimiņš visu pieminēs.
Tomēr Latvija izvirzījusi savu kandidatūru 2025. gada ANO Drošības padomes vēlēšanām, bet ĀM sūdzas par nepietiekamu finansējumu. ĀM maciņš ir pats plānākais starp visām ministrijām un sastāda 1% valsts budžeta. Bet kāds tam sakars ar naudu?
Lieta tāda, ka nākamgad ĀM plāno pievērsties Latvijas kandidatūras izvirzīšanai vēlēšanām ANO Drošības padomē 2025. gadā un Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē 2023. gadā.
Kampaņai ANO Drošības padomes vēlēšanām nākamgad plānots iztērēt vairāk nekā 873 tūkstošus eiro, 2023. gadā – 1,177 miljonus eiro, 2024. gadā – 1,344 miljonus eiro. Kopā – 3,4 miljoni. Pats par sevi saprotams, bez veto tiesībām. Balsojums ieplānots 2025. gadā.
Kā? Kā tad tā? Vai tad tik godājamā organizācijā, kas rūpējas par starptautiskajām tiesībām, neuzņem par cīņu par mieru visā pasaulē? Ne par savu pasaules skatījumu un pārliecību cīņā par saviem principiem? Tātad, lai tevi ielaistu pasēdēt ar šīs pasaules stiprajiem, vajag vienkārši samaksāt ietekmīgiem cilvēkiem un organizācijām, organizēt atbilstošu kampaņu medijos?
Kāpēc vajadzētu maksāt par iespēju pacīnīties par mieru? Vai tad tas nav bezmaksas hobijs, pieejams pat tādiem ziediņiem, kā hipiji? Rodas iespaids, ka ANO Drošības padome ir kaut kāds slēgts bagāto un ietekmīgo klubs.
ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statuss, uz ko pretendē Latvija, dos mūsu uzņēmējiem iespēju lobēt savas intereses tur, kur tagad tas nav iespējams. Tā Latvijas ĀM apgalvoja savā pērnajā ziņojumā par ārpolitikas prioritātēm, vēstīja LTV7.
Latvijai ir svarīgi saņemt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu 2026.-2027.gg. Tas būs pienesums valsts drošībā un stiprinās Latvijas atpazīstamību globālajā līmenī.
Edgars Rinkēvičs stāstīja, ka Lietuvas un Igaunijas kolēģu prakse rāda: tas dos iespēju gan diplomātiem, gan uzņēmējiem risināt jautājumus, ko citādi izstrādāt nav iespējams – Āfrikā un Latīņamerikā.
Re, kā. Droši vien, no Drošības padomes Latvijai radīsies iespēja pārdot nevajadzīgās vecās haubices, reiz nopirktas no kāda sabiedrotā, vai "bišķīt pastāvējušas" šprotes kādai Kolumbijai vai Mozambikai. Jā, tad jau gan mērķis attaisno līdzekļus.
Panākt Lietuvu un Igauniju
Vēl viens iemesls – tā ir prestiža lieta. Arī šajā ziņā Latvija ir atpalicējos. Valdība nolēma, ka valsts pretendēs uz nepastāvīgā locekļa statusu jau 2011. vietā. Bet Lietuva jau ieņēmusi šo vietu 2014.-2015. gg., Igaunija – 2020. un 2021. gadā.
Bet pagaidām vēlreiz atsauksim atmiņā, ko mūsu prezidents teica par godu ANO 75. gadadienai.
"Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibināšanas 75. gadadiena ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz izdarīto un izvirzītu jaunus mērķus. ANO ir universāla, starptautiska organizācija, kas izveidojās uz II Pasaules kara atstātajiem gruvešiem, lai kļūtu par pamatu pastāvošajai, tiesību normās balstītajai starptautiskajai kārtībai. 75 gadus pēc tās dibināšanas ANO joprojām kalpo par galveno zemeslodei svarīgu lēmumu pieņemšanas vietu."
Egils Levits
Latvijas prezidents
