https://sputniknewslv.com/20211120/tresa-dala-iedzivotaju-uzskata-ka-pec-50-gadiem-dzive-valsti-bus-vel-sliktaka-kapec-19283730.html
Trešā daļa iedzīvotāju uzskata, ka pēc 50 gadiem dzīve valstī būs vēl sliktāka. Kāpēc?
Trešā daļa iedzīvotāju uzskata, ka pēc 50 gadiem dzīve valstī būs vēl sliktāka. Kāpēc?
Sputnik Latvija
Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai valsts attīstītos Singapūras tempā, taču realitāte neatbilst sapņiem. 20.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-20T09:47+0200
2021-11-20T09:47+0200
2021-11-20T09:47+0200
latvijā
latvijā
aptauja
ekonomika
vjačeslavs dombrovskis
skds
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1367/04/13670470_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_bb99204278476ebffab9c58eb91abe36.jpg
RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Puse Latvijas iedzīvotāju netic, ka pēc piecdesmit gadiem dzīve valstī varētu būt labāka nekā tagad, parādījusi centra SKDS aptauja. Politiķi un zinātnieki uzskata: pesimisms saistīts ar to, ka iedzīvotāji salīdzina dzīvi pēc principa "gaidas-realitāte", nevis pagātni ar tagadni.Interneta aptauja, ko centrs SKDS organizēja novembrī, parādīja, ka mazāk nekā trešā daļa cilvēku tic: 2070. gadā dzīve Latvijā būs labāka, 20,4% uzskata, ka valsts un iedzīvotāju labklājība nemainīs, bet 29,6% domā, ka kļūs vien sliktāk.Diskusijas dalībnieki Latvijas radio 4 atzīmēja: ja novērtēt dzīvi salīdzinājumā ar stāvokli pirms 30 gadiem, viennozīmīgi secināms, ka situācija ir uzlabojusies."Manuprāt, sabiedrība dažādu iemeslu dēļ situāciju tiecas vērtēt pārlieku pesimistiski. Man šķiet, kopumā, vērtējot 30-50 gadu mērogā, mēs redzam: mūsu dzīve kļūst labāka. Vienkārši nepārtraukti paplašinās arī mūsu apvārsnis – tajā ziņā, ka mums gribētos vēl labāk. Mēs redzam, ka var to un to, ka citi taču (valstis – red.) dzīvo vēl labāk!" paskaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis.Viņam piekrita Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovlskis."Paskatīsimies uz pēdējiem 30 gadiem. Salīdzinot ar to, kā bija, mēs viennozīmīgi dzīvojam labāk? Cik labāk? Vairākkārt – es runāju par ienākumu absolūto pieaugumu uz vienu iedzīvotāju. Taču lieta tāda, ka mēs gaidījām vairāk.Atzīsim: 90. gadu sākumā mēs gaidījām vairāk. Tāpēc tie, kas ir tik gudri, lai salīdzinātu ar to, kā bija pirms 30 gadiem, šodien var būt laimīgi: šodien viņi dzīvo labāk. Taču tie, kas gaidīja (attīstības – red.) trajektoriju kā Singapūrā, kas 30 gadu laikā palielinājusi labklājību 30 reizes, tie, droši vien, nav īpaši laimīgi, jo viņu ambīcijas nav īstenojuši dzīvē," uzskata politiķis.Spriežot par Latvijas ekonomikas nākotni, Rungainis paziņoja: tā kā Latvija nevēlas būt valsts ar lētu darba spēku, jārada produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību un pārdot tos plaukstošām valstīm. atbilstoši, šiem nolūkiem vajadzīgi cilvēki ar zināšanām un iemaņām.Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka, iespējams, nepietiks tikai ar privātā sektora pūlēm vien, lai paātrinātu izaugsmi:"Pasaulē ir piemēri – valstis, kas īsā laika sprīdī spējušas no jaunattīstības pasaules pāriet pie augstākā līmeņa. To nav daudz, var saskaitīt, lielākais, uz divu roku pirkstiem. Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna... Starp mums tuvākiem piemēriem – Īrija.Visas šīs valstis vieno izpratne par to, ka privātais sektors pats no sevis autonomi var nodrošināt izaugsmi aptuveni (atbilstoši tam, no kā sākts) 3-4% apmērā gadā. Taču patiešām ātru izaugsmi (te, domāju, mēs runājam vismaz par 7-10% gadā) var nodrošināt tikai privātais sektors partnerībā ar valsti," uzsvēra Dombrovskis.Latvijas universitātes bijušais rektors, fizikas un matemātikas zinātņu doktors Mārcis Auziņš pieļāva, ka Latvijai papildu iespējas paveras, pateicoties "kastomizācijas ekonomikai", proti, preču radīšanai, kas ļoti precīzi pielāgotas konkrēta patērētāja vai nelielas grupas vajadzībām."Rodas tādas ļoti specifiskas nišas, kurās var ražot produktus visai nelielām cilvēku grupām, taču ļoti mērķtiecīgi. Es domāju, tas ir virziens, kurā Latvija ar savu visnotaļ nelielo ekonomiku var atrast pietiekami interesantu vietu," norādīja profesors.
https://sputniknewslv.com/20211116/sesas-parbaudes-nedela-ka-valsts-atbalsta-uznemejus-krizes-laika-19219395.html
https://sputniknewslv.com/20210320/Kadu-vietu-ienem-Latvija-laimgako-pasaules-valstu-reitinga-15361477.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, aptauja, ekonomika, vjačeslavs dombrovskis, skds
latvijā, aptauja, ekonomika, vjačeslavs dombrovskis, skds
Trešā daļa iedzīvotāju uzskata, ka pēc 50 gadiem dzīve valstī būs vēl sliktāka. Kāpēc?
Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai valsts attīstītos Singapūras tempā, taču realitāte neatbilst sapņiem.
RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Puse Latvijas iedzīvotāju netic, ka pēc piecdesmit gadiem dzīve valstī varētu būt labāka nekā tagad, parādījusi centra SKDS aptauja. Politiķi un zinātnieki uzskata: pesimisms saistīts ar to, ka iedzīvotāji salīdzina dzīvi pēc principa "gaidas-realitāte", nevis pagātni ar tagadni.
Interneta aptauja, ko centrs SKDS organizēja novembrī, parādīja, ka mazāk nekā trešā daļa cilvēku tic: 2070. gadā dzīve Latvijā būs labāka, 20,4% uzskata, ka valsts un iedzīvotāju labklājība nemainīs, bet 29,6% domā, ka kļūs vien sliktāk.
Diskusijas dalībnieki
Latvijas radio 4 atzīmēja: ja novērtēt dzīvi salīdzinājumā ar stāvokli pirms 30 gadiem, viennozīmīgi secināms, ka situācija ir uzlabojusies.
"Manuprāt, sabiedrība dažādu iemeslu dēļ situāciju tiecas vērtēt pārlieku pesimistiski. Man šķiet, kopumā, vērtējot 30-50 gadu mērogā, mēs redzam: mūsu dzīve kļūst labāka. Vienkārši nepārtraukti paplašinās arī mūsu apvārsnis – tajā ziņā, ka mums gribētos vēl labāk. Mēs redzam, ka var to un to, ka citi taču (valstis – red.) dzīvo vēl labāk!" paskaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis.
Viņam piekrita Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovlskis.
"Paskatīsimies uz pēdējiem 30 gadiem. Salīdzinot ar to, kā bija, mēs viennozīmīgi dzīvojam labāk? Cik labāk? Vairākkārt – es runāju par ienākumu absolūto pieaugumu uz vienu iedzīvotāju. Taču lieta tāda, ka mēs gaidījām vairāk.
Atzīsim: 90. gadu sākumā mēs gaidījām vairāk. Tāpēc tie, kas ir tik gudri, lai salīdzinātu ar to, kā bija pirms 30 gadiem, šodien var būt laimīgi: šodien viņi dzīvo labāk. Taču tie, kas gaidīja (attīstības – red.) trajektoriju kā Singapūrā, kas 30 gadu laikā palielinājusi labklājību 30 reizes, tie, droši vien, nav īpaši laimīgi, jo viņu ambīcijas nav īstenojuši dzīvē," uzskata politiķis.
Spriežot par Latvijas ekonomikas nākotni, Rungainis paziņoja: tā kā Latvija nevēlas būt valsts ar lētu darba spēku, jārada produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību un pārdot tos plaukstošām valstīm. atbilstoši, šiem nolūkiem vajadzīgi cilvēki ar zināšanām un iemaņām.
Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka, iespējams, nepietiks tikai ar privātā sektora pūlēm vien, lai paātrinātu izaugsmi:
"Pasaulē ir piemēri – valstis, kas īsā laika sprīdī spējušas no jaunattīstības pasaules pāriet pie augstākā līmeņa. To nav daudz, var saskaitīt, lielākais, uz divu roku pirkstiem. Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna... Starp mums tuvākiem piemēriem – Īrija.
Visas šīs valstis vieno izpratne par to, ka privātais sektors pats no sevis autonomi var nodrošināt izaugsmi aptuveni (atbilstoši tam, no kā sākts) 3-4% apmērā gadā. Taču patiešām ātru izaugsmi (te, domāju, mēs runājam vismaz par 7-10% gadā) var nodrošināt tikai privātais sektors partnerībā ar valsti," uzsvēra Dombrovskis.
Latvijas universitātes bijušais rektors, fizikas un matemātikas zinātņu doktors Mārcis Auziņš pieļāva, ka Latvijai papildu iespējas paveras, pateicoties "kastomizācijas ekonomikai", proti, preču radīšanai, kas ļoti precīzi pielāgotas konkrēta patērētāja vai nelielas grupas vajadzībām.
"Rodas tādas ļoti specifiskas nišas, kurās var ražot produktus visai nelielām cilvēku grupām, taču ļoti mērķtiecīgi. Es domāju, tas ir virziens, kurā Latvija ar savu visnotaļ nelielo ekonomiku var atrast pietiekami interesantu vietu," norādīja profesors.
