https://sputniknewslv.com/20211119/vacu-mediji-lukasenko-izvirzijis-divus-ultimatus-angelai-merkelei-19269304.html
Vācu mediji: Lukašenko izvirzījis divus ultimātus Angelai Merkelei
Vācu mediji: Lukašenko izvirzījis divus ultimātus Angelai Merkelei
Sputnik Latvija
Vācu preses izdevums "Bild" stāsta, ka Aleksandrs Lukašenko esot pieprasījis Angelai Merkelei finansiālu palīdzību un viņa prezidentūras oficiālu atzīšanu. 19.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-19T17:53+0200
2021-11-19T17:53+0200
2021-11-19T17:53+0200
politika
angela merkele
robeža
aleksandrs lukašenko
bēgļi
krīze
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/02/17437927_0:0:3165:1781_1920x0_80_0_0_db1ab2c58d942adc6d8c6ab890b08b8c.jpg
RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izvirzījis vairākas prasības savā tālruņa sarunā ar Vācijas kancleres pienākumu izpildītāju Angelu Merkeli sakarā ar migrācijas krīzi, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz vācu preses izdevumu "Bild".Tā informācijas avoti stāsta, ka Baltkrievijas valsts vadītājs esot pieprasījis pret valsti vērsto ES sankciju atcelšanu, kas ieviestas pēc vēlēšanām 2020. gadā, kā arī pēc Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas. Viņš esot paziņojis, ka ES jāuzņem puse migrantu, kuri iepriekš ieradušies Baltkrievijā, kā arī jāsniedz finansiāla palīdzība bēgļu uzņemšanas punktu celtniecībai.Pirmo reizi šonedēļ Lukašenko un Merkeles tālruņa saruna notika 15. novembrī. Vēlāk Baltkrievijas prezidents pastāstīja, ka sarunas laikā piedāvājis Merkelei migrācijas krīzes risināšanas variantus, un piezīmēja, ka viņa vēlējusies tos apspriest ar Eiropas Savienības locekļiem un vēlāk turpināt kontaktus.Migrācijas krīzeŠovasar pie Baltkrievijas robežām ar Poliju un Baltijas valstīm pieaugusi Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu izcelsmes bēgļu plūsma, kuri centās nonākt Rietumeiropā. Situācija saasinājās 8. novembrī, kad pie nožogojumiem sapulcējās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Viņi vairākas reizes pūlējās pārraut nožogojumus, taču poļi pielietoja asaru gāzi. Pēc tam migranti uzbūvēja pagaidu nometni netālu no Bruzgu robežkontroles punkta Grodņas apgabalā.Pirmdien apmēram 3,5 tūkstoši cilvēku pārgāja pie robežkontroles punkta un izvietojās uz robežas līnijas. Nākamajā dienā sākās sadursmes ar Polijas varasiestāžu darbiniekiem. Migranti apmētāja viņus ar akmeņiem un nūjām, bet poļi pielietoja asaru gāzi, trokšņa granātas un ūdensmetējus.Patlaban pie caurlaides punkta neviena nav: daļa bēgļu izmitināti transporta un loģistikas centrā, kur baltkrievi organizējuši viņiem naktsmājas, bet citi atgriezušies mežā.Atbildību par krīzi rietumvalstis uzveļ Minskai, taču Baltkrievija noliedz visas apsūdzības. Lukašenko paskaidroja, ka valsts vairs necentīsies savaldīt nelegālo migrantu plūsmu, – sankciju dēļ šiem nolūkiem nav ne naudas, ne spēku.
https://sputniknewslv.com/20211118/bez-sirds-un-smadzenem-lukasenko-paradijis-pasaulei-polijas-tumso-pusi-19249236.html
https://sputniknewslv.com/20211117/baltkrievija-ierobezojusi-krievijas-naftas-tranzitu-uz-poliju-19246596.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
angela merkele, robeža, aleksandrs lukašenko, bēgļi, krīze
angela merkele, robeža, aleksandrs lukašenko, bēgļi, krīze
Vācu mediji: Lukašenko izvirzījis divus ultimātus Angelai Merkelei
Vācu preses izdevums "Bild" stāsta, ka Aleksandrs Lukašenko esot pieprasījis Angelai Merkelei finansiālu palīdzību un viņa prezidentūras oficiālu atzīšanu.
RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izvirzījis vairākas prasības savā tālruņa sarunā ar Vācijas kancleres pienākumu izpildītāju Angelu Merkeli sakarā ar migrācijas krīzi, vēsta
RIA Novosti, atsaucoties uz vācu preses izdevumu "Bild".
"Lukašenko vēlējās, lai tiktu atzīts viņa prezidenta statuss, lai nebūtu vairs nekāda noniecinoša "Lukašenko kunga"," raksta
izdevums.
Tā informācijas avoti stāsta, ka Baltkrievijas valsts vadītājs esot pieprasījis pret valsti vērsto ES sankciju atcelšanu, kas ieviestas pēc vēlēšanām 2020. gadā, kā arī pēc Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas. Viņš esot paziņojis, ka ES jāuzņem puse migrantu, kuri iepriekš ieradušies Baltkrievijā, kā arī jāsniedz finansiāla palīdzība bēgļu uzņemšanas punktu celtniecībai.
Pirmo reizi šonedēļ Lukašenko un Merkeles tālruņa saruna notika 15. novembrī. Vēlāk Baltkrievijas prezidents pastāstīja, ka sarunas laikā piedāvājis Merkelei migrācijas krīzes risināšanas variantus, un piezīmēja, ka viņa vēlējusies tos apspriest ar Eiropas Savienības locekļiem un vēlāk turpināt kontaktus.
Šovasar pie Baltkrievijas robežām ar Poliju un Baltijas valstīm pieaugusi Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu izcelsmes bēgļu plūsma, kuri centās nonākt Rietumeiropā. Situācija saasinājās 8. novembrī, kad pie nožogojumiem sapulcējās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Viņi vairākas reizes pūlējās pārraut nožogojumus, taču poļi pielietoja asaru gāzi. Pēc tam migranti uzbūvēja pagaidu nometni netālu no Bruzgu robežkontroles punkta Grodņas apgabalā.
Pirmdien apmēram 3,5 tūkstoši cilvēku pārgāja pie robežkontroles punkta un izvietojās uz robežas līnijas. Nākamajā dienā sākās sadursmes ar Polijas varasiestāžu darbiniekiem. Migranti apmētāja viņus ar akmeņiem un nūjām, bet poļi pielietoja asaru gāzi, trokšņa granātas un ūdensmetējus.
Patlaban pie caurlaides punkta neviena nav: daļa bēgļu izmitināti transporta un loģistikas centrā, kur baltkrievi organizējuši viņiem naktsmājas, bet citi atgriezušies mežā.
Atbildību par krīzi rietumvalstis uzveļ Minskai, taču Baltkrievija noliedz visas apsūdzības. Lukašenko paskaidroja, ka valsts vairs necentīsies savaldīt nelegālo migrantu plūsmu, – sankciju dēļ šiem nolūkiem nav ne naudas, ne spēku.
