https://sputniknewslv.com/20211118/vaciesi-vienkarsi-neatnaca-ta-welt-skaidroja-vermahta-sakavi-pie-maskavas-19249974.html
"Vācieši vienkārši neatnāca": tā Welt "skaidroja" vērmahta sakāvi pie Maskavas
"Vācieši vienkārši neatnāca": tā Welt "skaidroja" vērmahta sakāvi pie Maskavas
Sputnik Latvija
Vācu izdevums "Welt" klāsta, ka cīņās pie Maskavas 1941. gadā vērmahts esot cietis sakāvi lietus un loģistikas problēmu dēļ. 18.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-18T20:04+0200
2021-11-18T20:04+0200
2021-11-18T20:53+0200
pasaulē
vacija
krievija
maskava
otrais pasaules karš
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/1e/18627303_0:146:3123:1903_1920x0_80_0_0_0fbf410cb1bfcef838b809a18d8e99c1.jpg
RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Operācija "Taifūns", kuras rezultātā vācu fašistiskie iebrucēji plānoja ieņemt Maskavu 1941. gada oktobra nogalē, esot izgāzusies vērmahta materiāltehniskās sagāzes problēmu dēļ. Ar tādu apgalvojumu rakstā vācu izdevumam "Die Welt" klajā nācis Floriāns Štarks, vēsta RIA Novosti.Tas viss, apgalvo Štarks, aizkavējis vāciešu pārvietošanos, - viņi vienkārši "nemaz neatnāca uz Maskavu", ko turklāt, autora ieskatā, tolaik esot "pārņēmis haoss".Šo notikumu fonā, apgalvo žurnālists, virspavēlnieks Josifs Staļins esot sarīkojis Maskavā "dzīres" par godu diviem rietumu magnātiem: britu lordam Bīverbrukam un amerikānim Averellam Harrimanam. Viesiem pasniegti ikri, medījums, cepti sivēni, saldējums, konjaks, vodka un vīns, stāsta Die Welt.1941. gada oktobra beigās situācija Maskavā bija kritiska. Tika izsludināts ielenkuma stāvoklis, iedzīvotājus un rūpniecības uzņēmumus evakuēja, ielās cēla barikādes, nomīnēja pilsētas infrastruktūru. Pretgaisa aizsardzība atsita vācu aviācijas uzbrukumus, steidzami formēja zemessargu vienības. Kuru katru dienu gaidīja, ka sāksies uzbrukums – novembrī armiju grupas "Centrs" avangards atradās tikai 70-100 kilometru attālumā no pilsētas centra.Cīņa par Maskavu izvērsās teritorijā, kas ziemeļos robežojās ar Volgas upi no Kaļazinas līdz Rževai, rietumos – pa rokādes dzelzceļa līniju Rževa-Vjazma-Brjanska, dienvidos – ar nosacīto līniju Rjažska-Gorbačovo-Djatkovo.1941. gada 5. decembrī Sarkanā armija pārgāja pretuzbrukumā visā frontē pie galvaspilsētas. Sarkanarmieši īstenoja vairākas sekmīgas frontes uzbrukuma operācijas un atsvieda vāciešus 150-300 kilometru attālumā no galvaspilsētas.Pie Maskavas vācieši cieta smagu sakāvi un atkāpās pirmo reizi no 1939. gada septembra.Materiālu pilnā apjomā pārtulkojis un publicējis portāls InoSMI.
https://sputniknewslv.com/20211001/18636421.html
https://sputniknewslv.com/20211113/krievijas-fdd-publicejis-zinas-par-vermahta-slepkavu-noziegumu-izmeklesanu-19172073.html
maskava
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
vacija, krievija, maskava, otrais pasaules karš
vacija, krievija, maskava, otrais pasaules karš
"Vācieši vienkārši neatnāca": tā Welt "skaidroja" vērmahta sakāvi pie Maskavas
20:04 18.11.2021 (atjaunots: 20:53 18.11.2021) Vācu izdevums "Welt" klāsta, ka cīņās pie Maskavas 1941. gadā vērmahts esot cietis sakāvi lietus un loģistikas problēmu dēļ.
RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Operācija "Taifūns", kuras rezultātā vācu fašistiskie iebrucēji plānoja ieņemt Maskavu 1941. gada oktobra nogalē, esot izgāzusies vērmahta materiāltehniskās sagāzes problēmu dēļ. Ar tādu apgalvojumu rakstā vācu izdevumam "Die Welt" klajā nācis Floriāns Štarks, vēsta
RIA Novosti.
"Cita starpā pietrūka degvielas un munīcijas, turklāt – un tas ir svarīgi – sākās lietus, kas zemes ceļus pārvērta par metru dziļām dubļu upēm," raksta autors.
Tas viss, apgalvo Štarks, aizkavējis vāciešu pārvietošanos, - viņi vienkārši "nemaz neatnāca uz Maskavu", ko turklāt, autora ieskatā, tolaik esot "pārņēmis haoss".
Šo notikumu fonā, apgalvo žurnālists, virspavēlnieks Josifs Staļins esot sarīkojis Maskavā "dzīres" par godu diviem rietumu magnātiem: britu lordam Bīverbrukam un amerikānim Averellam Harrimanam. Viesiem pasniegti ikri, medījums, cepti sivēni, saldējums, konjaks, vodka un vīns, stāsta
Die Welt.
1941. gada oktobra beigās situācija Maskavā bija kritiska. Tika izsludināts ielenkuma stāvoklis, iedzīvotājus un rūpniecības uzņēmumus evakuēja, ielās cēla barikādes, nomīnēja pilsētas infrastruktūru. Pretgaisa aizsardzība atsita vācu aviācijas uzbrukumus, steidzami formēja zemessargu vienības. Kuru katru dienu gaidīja, ka sāksies uzbrukums – novembrī armiju grupas "Centrs" avangards atradās tikai 70-100 kilometru attālumā no pilsētas centra.
Cīņa par Maskavu izvērsās teritorijā, kas ziemeļos robežojās ar Volgas upi no Kaļazinas līdz Rževai, rietumos – pa rokādes dzelzceļa līniju Rževa-Vjazma-Brjanska, dienvidos – ar nosacīto līniju Rjažska-Gorbačovo-Djatkovo.
1941. gada 5. decembrī Sarkanā armija pārgāja pretuzbrukumā visā frontē pie galvaspilsētas. Sarkanarmieši īstenoja vairākas sekmīgas frontes uzbrukuma operācijas un atsvieda vāciešus 150-300 kilometru attālumā no galvaspilsētas.
Pie Maskavas vācieši cieta smagu sakāvi un atkāpās pirmo reizi no 1939. gada septembra.
Materiālu pilnā apjomā pārtulkojis un publicējis portāls
InoSMI.
