https://sputniknewslv.com/20211116/cenas-aug-jauna-krize-asv-ietekmes-visu-pasauli-19225034.html
Cenas aug: jaunā krīze ASV ietekmēs visu pasauli
Cenas aug: jaunā krīze ASV ietekmēs visu pasauli
Sputnik Latvija
Pasaules lielākā ekonomika piedzīvo sūrus laikus — inflācija ASV sasniegusi trīsdesmit gadu maksimālo rādītāju. 16.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-16T16:01+0200
2021-11-16T16:01+0200
2021-11-16T16:01+0200
viedoklis
asv
inflācija
ekonomika
cenas
krīze
ekonomiskā krīze
pasaule
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/04/18672319_0:0:1955:1100_1920x0_80_0_0_4be86ba37368f898cf72e50c42452814.jpg
Strauji sadārdzinājušies energoresursi, produkti, pakalpojumi. Amerikāņiem būs jāsamierinās ar cenu kāpumu. Kā tas ietekmēs citas valstis, skaidro RIA Novosti autore Irīna Badmajeva.Maksimāli rādītājiOktobrī – 6,2 procenti gada izteiksmē. Neviens negaidīja tik krasu augšupeju. Energoresursu cenas pieauga par trešdaļu. Pārtikas produktiem – par 5,3 procentiem. Patēriņa groza izmaksas aug trešo mēnesi pēc kārtas. Nekas tamlīdzīgs nav vērots kopš Reigana prezidentūras 1980. gadu sākumā.Nav brīnums, ka tirgus uzreiz reaģēja ar kritienu. S&P 500 indekss samazinājies par 0,82 procentiem, rūpniecības Dow Jones – par 0,66, NASDAQ Composite – par 1,66.Tās ir koronakrīzes un tās apkarošanas sekas, skaidro analītiķi. Lai pārvarētu kritumu, finanšu iestādes ieslēdza naudas drukas mašīnu. Federālā rezervju sistēma piepildina ekonomiku ar naudu – 120 miljardi dolāru mēnesī. Turklāt saglabāta zema bāzes procentu likme – tuvu nullei.To ietekmē arī problēmas ar loģistiku. Joprojām pastāv traucējumi ar produkcijas un rezerves daļu piegādēm. Situāciju pastiprina ražošanas samazinājums lokdaunu dēļ. Rezultātā trūkst preču.Enerģētiskā krīze pielej vien eļļu ugunij. Augošās kurināmā cenas veicina pašizmaksas un attiecīgi pārdošanas cenu pieaugumu.Savu artavu piemetis arī anomālais sausums — gads izdevies neražīgs un nācās koriģēt pārtikas cenas.Tāda situācija vērojama visā pasaulē. Vācijā inflācija sasniegusi maksimumu kopš 1970. gadu krīzes. Ķīnā oktobrī — pusotru procentu, kas ir pēdējo 13 mēnešu rekords."Ķīnā situācija nedaudz atšķiras. Šeit ražošanas inflācija ir augstāka nekā ASV: aptuveni 15 procenti pret astoņiem. Tomēr, pateicoties administratīvajam regulējumam, tā pagaidām neskar iekšējo tirgu un patēriņa cenas neaug. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas valdība pavēlēja uzņēmumiem uzņemties šos izdevumus, samazinot savu maržu," skaidro uzņēmuma "Esperio" vecākais analītiķis Antons Bikovs.Tomēr aug satraukums Ķīnas nekustamo īpašumu sektorā, ekonomika palēninās. Atliek tikai minēt, kur ir tā robeža, aiz kuras vairs nebūs iespējams noturēt inflācijas vilni. Tiklīdz tas notiks, patēriņš valstī krasi nokritīs. Ķīnas Tautas bankai būs jāpaceļ likme, kas izprovocēs ciklisko krīzi, precizē eksperts.Tāda ir FRS griba"Inflācija sit pa amerikāņu kabatām, un mana svarīgākā prioritāte ir mainīt šo tendenci," teikts Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džozefa Baidena rakstiskajā paziņojumā.Lielākas bažas rada energoresursi, kas kļūst arvien dārgāki. "Es devu rīkojumu Nacionālajai ekonomiskajai padomei veikt pasākumus, lai samazinātu šīs cenas," ziņojis Baidens.Federālā rezervju sistēma iepriekš paziņoja par pakāpenisku naudas stimulu samazināšanu, sākot ar novembri — par 15 miljardiem dolāru mēnesī. Tas var ierobežot inflāciju."Pēc makroekonomisko datu publicēšanas FRS nepaliek citas izvēles, kā vien ātrāk slēgt likviditātes krānu. Tāpēc nākamajā sēdē 15. decembrī varētu gaidīt būtiskāku obligāciju pirkšanas programmas samazināšanu par 25 – 35 miljardiem dolāru," atzīmē Antons Bikovs.Taču pamatlikme joprojām saglabājas 0-0,25% gadā. FRS uzskata, ka būtu lietderīgi saglabāt šo diapazonu līdz brīdim, kad darba tirgus sasniegs maksimālo nodarbinātību. Lai gan straujš cenu pieaugums, iespējams, sekmēs ātrāku paaugstinājumu.No FRS darbībām ir atkarīga investoru uzvedība, kuri parasti aiziet no jaunattīstības valstīm, ja pastāv pasaules kapitāla tirgus un ekonomikas ilgtermiņa perspektīvu pasliktināšanās pazīmes. Akcijas, valūtas, tai skaitā Krievijas rublis, iespējams, tikt apspiestas."FRS, protams, izvēlēsies likmju pieaugumu. Turklāt jau nākamā gada vidū vai pat agrāk. Atkarībā no inflācijas. Tas draud ar vērienīgu fondu laukumu korekciju un jaunattīstības valstu valūtu vājināšanu," brīdina "Praktiskās investēšanas skolas" dibinātājs, privātais investors Fjodors Sidorovs.Turklāt Krievijas Centrālā Banka paplašina zelta rezerves: uz 1. novembri tās sasniegušas apjomu 624 miljardu dolāru vērtībā. Tas pasargā no FRS monetārās politikas pastiprināšanas.Divi vienā: inflācija un stagnācijaTomēr inflācija ASV un Ķīnā dārgāka importa dēļ neizbēgami pāries pie jaunattīstības tirgiem. Krievijā uz 1. novembri — 8,14 procenti gada izteiksmē pirmo reizi kopš 2016. gada. Tas ir divreiz vairāk nekā prognozēja CB. Turklāt problēma nav tikai patēriņa cenu kāpumā, norāda analītiķi."Izejvielu un materiālu sadārdzināšanas, kā arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanas dēļ ražotnes kļūst nerentablas. Daudzi uzņēmumi pārtrauc darbību, vai samazina ražošanas apjomus," saka Marks Goihmans, informācijas un analītikas centra "TeleTrade" galvenais ekonomists.Tādējādi varam saskarties ar augstu inflāciju un ekonomikas stagnāciju vienlaikus. Šādu kombināciju sauc par stagflāciju. Tā ir bīstama, jo ierobežo antikrīzes pasākumu efektivitāti.Parasti, līdz ar IKP samazināšanos centrālās bankas mīkstina politiku, ar naudu stimulē ieguldījumus un patēriņa pieprasījumu. Turklāt neliels inflācijas pieaugums ir pieļaujams un pat noderīgs. Tam parasti ir īslaicīgs raksturs, un, palielinoties preču apjomam, situācija stabilizējas.Tad regulatori pieliek punktu "mīkstajai" politikai un samazina naudas masu. Ekonomika normalizējas. Proti, mērena inflācija un ekonomiskā izaugsme papildina viena otru.Bet tagad cenas vairs nepakļaujas kontrolei. Turklāt samazinās IKP pieaugums. Situācija var nokārtoties, kad globālā ekonomika atgriezīsies pie iepriekšējā režīma. Bet tagad neviens pat tuvu nevar prognozēt, kad tas varētu notikt.
https://sputniknewslv.com/20211008/amerika-velti-pulas-glabties-no-defolta-18725776.html
https://sputniknewslv.com/20210924/mus-gaida-katastrofa-par-ko-izskirusies-asv-finansu-ministrija-defolta-draudu-del-18548385.html
https://sputniknewslv.com/20210713/atpakalcela-vairs-nav-asv-ekonomika-rada-vilsanos--17558633.html
https://sputniknewslv.com/20210624/parspejusi-rekordus-inflacija-asv-apdraud-pasaules-ekonomiku-17300747.html
https://sputniknewslv.com/20200114/Bs-spgi-ASV-netiek-gal-ar-likvidittes-krzi-13050394.html
https://sputniknewslv.com/20200113/Globalais-parads-parspejis-rekordu188-triljonus-dolaru-13041343.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
asv, inflācija, ekonomika, cenas, krīze, ekonomiskā krīze, pasaule
asv, inflācija, ekonomika, cenas, krīze, ekonomiskā krīze, pasaule
Cenas aug: jaunā krīze ASV ietekmēs visu pasauli
Pasaules lielākā ekonomika piedzīvo sūrus laikus — inflācija ASV sasniegusi trīsdesmit gadu maksimālo rādītāju.
Strauji sadārdzinājušies energoresursi, produkti, pakalpojumi. Amerikāņiem būs jāsamierinās ar cenu kāpumu. Kā tas ietekmēs citas valstis, skaidro RIA Novosti autore Irīna Badmajeva. Oktobrī – 6,2 procenti gada izteiksmē. Neviens negaidīja tik krasu augšupeju. Energoresursu cenas pieauga par trešdaļu. Pārtikas produktiem – par 5,3 procentiem. Patēriņa groza izmaksas aug trešo mēnesi pēc kārtas. Nekas tamlīdzīgs nav vērots kopš Reigana prezidentūras 1980. gadu sākumā.
Nav brīnums, ka tirgus uzreiz reaģēja ar kritienu. S&P 500 indekss samazinājies par 0,82 procentiem, rūpniecības Dow Jones – par 0,66, NASDAQ Composite – par 1,66.
Tās ir koronakrīzes un tās apkarošanas sekas, skaidro analītiķi. Lai pārvarētu kritumu, finanšu iestādes ieslēdza naudas drukas mašīnu. Federālā rezervju sistēma piepildina ekonomiku ar naudu – 120 miljardi dolāru mēnesī. Turklāt saglabāta zema bāzes procentu likme – tuvu nullei.
To ietekmē arī problēmas ar loģistiku. Joprojām pastāv traucējumi ar produkcijas un rezerves daļu piegādēm. Situāciju pastiprina ražošanas samazinājums lokdaunu dēļ. Rezultātā trūkst preču.
Enerģētiskā krīze pielej vien eļļu ugunij. Augošās kurināmā cenas veicina pašizmaksas un attiecīgi pārdošanas cenu pieaugumu.
Savu artavu piemetis arī anomālais sausums — gads izdevies neražīgs un nācās koriģēt pārtikas cenas.
24 Septembris 2021, 14:01
Tāda situācija vērojama visā pasaulē. Vācijā inflācija sasniegusi maksimumu kopš 1970. gadu krīzes. Ķīnā oktobrī — pusotru procentu, kas ir pēdējo 13 mēnešu rekords.
"Ķīnā situācija nedaudz atšķiras. Šeit ražošanas inflācija ir augstāka nekā ASV: aptuveni 15 procenti pret astoņiem. Tomēr, pateicoties administratīvajam regulējumam, tā pagaidām neskar iekšējo tirgu un patēriņa cenas neaug. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas valdība pavēlēja uzņēmumiem uzņemties šos izdevumus, samazinot savu maržu," skaidro uzņēmuma "Esperio" vecākais analītiķis Antons Bikovs.
Tomēr aug satraukums Ķīnas nekustamo īpašumu sektorā, ekonomika palēninās. Atliek tikai minēt, kur ir tā robeža, aiz kuras vairs nebūs iespējams noturēt inflācijas vilni. Tiklīdz tas notiks, patēriņš valstī krasi nokritīs. Ķīnas Tautas bankai būs jāpaceļ likme, kas izprovocēs ciklisko krīzi, precizē eksperts.
"Inflācija sit pa amerikāņu kabatām, un mana svarīgākā prioritāte ir mainīt šo tendenci," teikts Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džozefa Baidena rakstiskajā paziņojumā.
Lielākas bažas rada energoresursi, kas kļūst arvien dārgāki. "Es devu rīkojumu Nacionālajai ekonomiskajai padomei veikt pasākumus, lai samazinātu šīs cenas," ziņojis Baidens.
Federālā rezervju sistēma iepriekš paziņoja par pakāpenisku naudas stimulu samazināšanu, sākot ar novembri — par 15 miljardiem dolāru mēnesī. Tas var ierobežot inflāciju.
"Pēc makroekonomisko datu publicēšanas FRS nepaliek citas izvēles, kā vien ātrāk slēgt likviditātes krānu. Tāpēc nākamajā sēdē 15. decembrī varētu gaidīt būtiskāku obligāciju pirkšanas programmas samazināšanu par 25 – 35 miljardiem dolāru," atzīmē Antons Bikovs.
Taču pamatlikme joprojām saglabājas 0-0,25% gadā. FRS uzskata, ka būtu lietderīgi saglabāt šo diapazonu līdz brīdim, kad darba tirgus sasniegs maksimālo nodarbinātību. Lai gan straujš cenu pieaugums, iespējams, sekmēs ātrāku paaugstinājumu.
No FRS darbībām ir atkarīga investoru uzvedība, kuri parasti aiziet no jaunattīstības valstīm, ja pastāv pasaules kapitāla tirgus un ekonomikas ilgtermiņa perspektīvu pasliktināšanās pazīmes. Akcijas, valūtas, tai skaitā Krievijas rublis, iespējams, tikt apspiestas.
"FRS, protams, izvēlēsies likmju pieaugumu. Turklāt jau nākamā gada vidū vai pat agrāk. Atkarībā no inflācijas. Tas draud ar vērienīgu fondu laukumu korekciju un jaunattīstības valstu valūtu vājināšanu," brīdina "Praktiskās investēšanas skolas" dibinātājs, privātais investors Fjodors Sidorovs.
Jāpiebilst, ka Krievijai, atšķirībā no citām valstīm, minimālais ārējais parāds ir 489,2 miljardi dolāru jeb 17,8% no IKP. Tai pašai Amerikai tas sastāda 28 triljonus jeb 108 procenti no IKP.
Turklāt Krievijas Centrālā Banka paplašina zelta rezerves: uz 1. novembri tās sasniegušas apjomu 624 miljardu dolāru vērtībā. Tas pasargā no FRS monetārās politikas pastiprināšanas.
Divi vienā: inflācija un stagnācija
Tomēr inflācija ASV un Ķīnā dārgāka importa dēļ neizbēgami pāries pie jaunattīstības tirgiem. Krievijā uz 1. novembri — 8,14 procenti gada izteiksmē pirmo reizi kopš 2016. gada. Tas ir divreiz vairāk nekā prognozēja CB. Turklāt problēma nav tikai patēriņa cenu kāpumā, norāda analītiķi.
"Izejvielu un materiālu sadārdzināšanas, kā arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanas dēļ ražotnes kļūst nerentablas. Daudzi uzņēmumi pārtrauc darbību, vai samazina ražošanas apjomus," saka Marks Goihmans, informācijas un analītikas centra "TeleTrade" galvenais ekonomists.
Tādējādi varam saskarties ar augstu inflāciju un ekonomikas stagnāciju vienlaikus. Šādu kombināciju sauc par stagflāciju. Tā ir bīstama, jo ierobežo antikrīzes pasākumu efektivitāti.
Parasti, līdz ar IKP samazināšanos centrālās bankas mīkstina politiku, ar naudu stimulē ieguldījumus un patēriņa pieprasījumu. Turklāt neliels inflācijas pieaugums ir pieļaujams un pat noderīgs. Tam parasti ir īslaicīgs raksturs, un, palielinoties preču apjomam, situācija stabilizējas.
Tad regulatori pieliek punktu "mīkstajai" politikai un samazina naudas masu. Ekonomika normalizējas. Proti, mērena inflācija un ekonomiskā izaugsme papildina viena otru.
Bet tagad cenas vairs nepakļaujas kontrolei. Turklāt samazinās IKP pieaugums. Situācija var nokārtoties, kad globālā ekonomika atgriezīsies pie iepriekšējā režīma. Bet tagad neviens pat tuvu nevar prognozēt, kad tas varētu notikt.
