https://sputniknewslv.com/20211020/aiz-baidena-stav-citi-kas-patiesiba-vada-ameriku-18868851.html
Aiz Baidena stāv citi. Kas patiesībā vada Ameriku
Aiz Baidena stāv citi. Kas patiesībā vada Ameriku
Sputnik Latvija
Džozefs Baidens vēl aizvien ir viens no nepopulārākajiem prezidentiem ASV. Viņa politika nesaskaras ar sapratni, jebkura kļūme nonāk mediju uzmanības centrā. 20.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-20T10:40+0300
2021-10-20T10:40+0300
2021-10-20T10:40+0300
viedoklis
asv
džo baidens
politiķi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/01/12/15029423_0:129:3185:1921_1920x0_80_0_0_051f08f3e618d1a5bbb9439984580efb.jpg
Augstākā valstsvīra vara ASV ir ļoti ierobežota. Liela loma ir Kongresam, pazīstamiem demokrātiem un republikāņiem. Lēmumus aiz Baltā nama kulisēm uz priekšu var bīdīt spēcīgas lobētāju komandas. Par ASV ēnu vadības niansēm RIA Novosti stāsta Ksenija Meļņikova.Popularitāte aizslīdPatlaban Baidena darbības atzinīgi vērtē tikai trešā daļa pilsoņu, puse viņa darbu vērtē negatīvi – par to liecina pētījumi. Liela loma šajā ziņā ar migrācijas krīzei, sakāvei Afganistānā, problēmām ekonomikā.Baidens ir tik nepopulārs, ka pat viņa priekšgājējs Donalds Tramps skatās nākotnē un sola atkal pacīnīties par Balto namu. Tagadējo valsts vadītāju viņš uzskata par rīcībnespējīgu. Baidenam bieži atgādina vecumu (78 gadi) un veselības stāvokli, pievērš uzmanību vājajai atmiņai, vārgumam. Klīda baumas, ka patiesībā valsti vadīs viceprezidente Kamala Harisa.Sākotnēji valsts otrās amatpersonas galvenais pienākums bija priekšsēdētāja darbs Senātā un apstrīdamu likumprojektu likteņa lemšana – tas gadījās reti. Taču kopš XX gadsimta otrās puses viceprezidenti kļuva par pilnvērtīgiem politiskās spēles dalībniekiem. Harijs Trumens iekļāva savu vietnieku Nacionālās drošības padomē, Dvaits Eizenhauers nosūtīja savu "pārinieku" pasaules turnejā gandrīz uz 70 dienām, un viņš paspēja tikties ar vairākiem desmitiem Tuvo Austrumu un Āzijas valstu līderu. Volters Mondeils, viceprezidents Džimija Kārtera prezidentūras laikā, piedalījās slēgtos brīfingos ar izlūkdienestu pārstāvjiem un palīdzēja izstrādāt "jauno kodolstratēģiju", kuras mērķis bija ilgstoša konfrontācija ar Padomju Savienību.Džordžs Bušs, vecākais, stājās prezidenta postenī, pirms tam nostrādājis divus viceprezidenta pilnvaru termiņus Ronalda Reigana administrācijā. Savukārt Diku Čeiniju, viceprezidentu Džordža Buša, jaunākā, administrācijā, pat uzskatīja par pelēko kardinālu. Viņš atbalstīja bruņoto spēku ievešanu Afganistānā un karu Irākā, radīja drošības sistēmu pēc 11. septembra terorakta, atzinīgi vērtēja par terorismu aizdomās turēto cilvēku spīdzināšanu. Starp citu, par alkām pēc varas un cietsirdību viņu iedēvēja par Dartu Veideru.Pats Baidens, būdams Baraka Obamas viceprezidents, faktiski pildīja valsts sekretāra pienākumus, ar ko ļoti kaitināja Hilariju Klintoni. Viņš uzraudzīja kampaņu Irākā un krīzi Ukrainā, izmantoja ne tikai diplomātiskos kanālus, bet arī personiskos sakarus. Maikam Pensam, kurš strādāja Donalda Trampa administrācijā, tika piešķirta mierneša loma – viņš centās nomierināt politiķus gan ASV, gan aiz tās robežām pēc sava priekšnieka asajiem izteikumiem.Pārinieks ir vīliesPriekšvēlēšanu kampaņas laikā valdīja uzskats, ka Kamala Harisa ir pat ietekmīgāka nekā Baidens. Demokrāti pareģoja sekmīgu tandēmu. Republikāņi uzskatīja, ka viņa valdīs Baidena vietā. Tikai iznācis otrādi: dažkārt Baltais nams ir spiests risināt viceprezidents problēmas.Harisa nevar palepoties ar politiskajiem panākumiem, reti parādās publikas priekšā. Mediji ziņo, ka viņa nekādi nevar noregulēt normālu darbu savā štābā – darbinieki mūk prom. "Pret cilvēkiem tur izturas kā pret netīrumiem," Politico stāstīja kāds anonīms informācijas avots.Neizdodas tikt galā arī ar nospraustajiem uzdevumiem. Prezidents uzdeva Kamalai atrisināt problēmas ar bēgļu nekontrolēto pieplūdumu no Latīņamerikas, popularizēt vakcināciju pret koronavīrusu un aizsargāt amerikāņu vēlēšanu tiesības – ņemot vērā apsūdzības par pārkāpumiem vēlēšanās saasinājās starppartiju šķelšanās. Taču migrācijas krīze Harisai pagaidām nav pa zobam, vakcinācijas kampaņa uz priekšu nevirzās. Likumprojektu par vēlēšanu tiesību paplašināšanu bloķējuši republikāņi.Viceprezidents popularitāte gaist acu priekšā. Viņai uzticējās 50% amerikāņu, tagad – mazliet vairāk nekā 40%. Viņai pārmet politiskās intuīcijas trūkumu. Mediji raksta, ka arī Baltais nams ar Harisu nav apmierināts.Ietekmīgi cilvēki ASV politikāPar trešo cilvēku ASV pēc Baidena un Harisas tiek uzskatīta Pārstāvju palātas spīkere – 81 gadu vecā Nensija Pelosi. Viņa ir pazīstama gan ar skandaloziem politiskajiem izteikumiem, gan radikāliem soļiem. "Spīkeres madāma", jeb "sieviete, kas metusi izaicinājumu Trampam", kā viņu dēvē Kongresā, iniciēja trešo impīčmenta procedūru valsts vēsturē pret ASV prezidentu. Tagad viņa aktīvi atbalsta Baidena iniciatīvas."Pelosi ir ļoti ietekmīga dāma, tomēr nevajag viņu pārvērtēt. Abās partijās ir arī citas svarīgas figūras: elite, pazīstami senatori," – paskaidroja KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra vadītāja Viktorija Žuravļova. Republikāņu vidū izceļas mazākuma līderis Senātā Mičs Makonels, starp demokrātiem – vairākuma līderis Čaks Šumers. Ir arī senatori, kas savulaik balotējušies prezidenta postenim un aktīvi parādās medijos – demokrātu kreisā spārna pārstāvji Bērnijs Sanderss un Aleksandrija Okasio-Kortesa, republikāņi Marko Rubio, Teds Krūzs, Rends Pols, Lindsijs Grems un daudzi citi.Televīzijā viņi pūlas ietekmēt sabiedrisko viedokli, izvirza jaunas idejas, nebaidās runāt pretī savām partijām. Nesen Rietumu medijos parādījās ziņa: "Kongress un senators Krūzs cenšas panākt sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Baltais nams to nevēlas pieļaut. Atbildei Krūzs neļauj apstiprināt septiņu ASV vēstnieku kandidatūras. Un tas kaitē ASV reputācijai starptautiskajā arēnā.Tomēr atsevišķu personu ietekme ASV politikā nav tik liela, precizēja Žuravļova. Lēmumi – gan iekšējie, gan ārpolitiskie – tiek pieņemti kolektīvi. Procesā piedalās gan prezidents un viņa administrācija, gan Kongress."Līderim ir svarīgs viņa partijas atbalsts. Savukārt tās interesēs ir nodrošināt likumprojektus, kas palīdzētu uzvarēt kārtējās vēlēšanās. Teds Krūzs ir aktīvs republikānis, bieži parādās medijos. Taču ar to nepietiek, kas ietekmētu partijas, Kongresa, kur nu vēl prezidenta pieņemtos lēmumus. Svarīgi, lai jūsu viedoklim piekristu," uzsvēra amerikāniete.Atnāca un atcēlaTomēr demokrātiem un republikāņiem ir aizvien grūtāk vienoties, piedevām smagāks kļūst lobētāju spiediens. "Valsts un privāto organizāciju pārstāvji lūdz iekļaut likumprojektā to, kas viņiem vajadzīgs, svītrot to, kas lieks. Biznesam ir liela nozīme amerikāņu politikā. Piemēram, apspriežot veselības aprūpes jautājumus, svarīgs ir farmaceitisko kompāniju, slimnīcu un ārstu intereses pārstāvošo organizāciju viedoklis," paskaidroja KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Anastasija Buņina.Ja izdevies nonākt pie kompromisa vienā no Kongresa palātām, otrai likumprojekts jāpieņem. Šajā jomā ir savi īpatnēji instrumenti. Piemēram, deputāti var neapstiprināt dokumentu, nosūtīt to papildināšanai vai pat "pabāzt zem paklāja". "Frakciju līderiem ir grafiks, saskaņā ar to jāizskata iniciatīvas. Ja dokuments viņus neinteresē, to vienkārši neiekļaus plānos," precizēja Buņina.Prezidents var pieņemt lēmumus arī patstāvīgi, nesaskaņojot ar Kongresu – izdot dekrētus. Tikai viena ķeza – nākamais valsts vadītājs tos viegli atcels, kā tas notika ar Trampu. Jau pirmajā savas prezidentūras dienā Baidens parakstīja 17 dekrētus. Lielākā daļa no tiem anulēja viņa priekšgājēja apstrīdamākās direktīvas. Tā tiek pārvilkta svītra visam aizejošā politiķa mantojumam, un nākamais jau centīsies nestrādāt vienatnē. Tāda nu ir tā demokrātija.
https://sputniknewslv.com/20211014/skirsanas-baidena-un-trampa-piekriteji-grib-sadalit-asv-18798120.html
https://sputniknewslv.com/20211001/asv-kongresmenis-parmet-prezidentam-dzo-baidens-parvers-zemi-par-bistamu-vietu-18635504.html
https://sputniknewslv.com/20211014/asv-velas-atkal-sadalit-pasauli-jaltas-stila-18799028.html
https://sputniknewslv.com/20210926/donalds-tramps-bridinaja-par-asv-galu-pec-trim-gadiem-18573570.html
https://sputniknewslv.com/20210924/tada-organizacija-ka-asv-baidens-sajaucis-ameriku-ar-ano-18548030.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
asv, džo baidens , politiķi
asv, džo baidens , politiķi
Aiz Baidena stāv citi. Kas patiesībā vada Ameriku
Džozefs Baidens vēl aizvien ir viens no nepopulārākajiem prezidentiem ASV. Viņa politika nesaskaras ar sapratni, jebkura kļūme nonāk mediju uzmanības centrā.
Augstākā valstsvīra vara ASV ir ļoti ierobežota. Liela loma ir Kongresam, pazīstamiem demokrātiem un republikāņiem. Lēmumus aiz Baltā nama kulisēm uz priekšu var bīdīt spēcīgas lobētāju komandas. Par ASV ēnu vadības niansēm RIA Novosti stāsta Ksenija Meļņikova. Patlaban Baidena darbības atzinīgi vērtē tikai trešā daļa pilsoņu, puse viņa darbu vērtē negatīvi – par to liecina pētījumi. Liela loma šajā ziņā ar migrācijas krīzei, sakāvei Afganistānā, problēmām ekonomikā.
Baidens ir tik nepopulārs, ka pat viņa priekšgājējs Donalds Tramps skatās nākotnē un sola atkal pacīnīties par Balto namu. Tagadējo valsts vadītāju viņš uzskata par rīcībnespējīgu. Baidenam bieži atgādina vecumu (78 gadi) un veselības stāvokli, pievērš uzmanību vājajai atmiņai, vārgumam. Klīda baumas, ka patiesībā valsti vadīs viceprezidente Kamala Harisa.
Sākotnēji valsts otrās amatpersonas galvenais pienākums bija priekšsēdētāja darbs Senātā un apstrīdamu likumprojektu likteņa lemšana – tas gadījās reti. Taču kopš XX gadsimta otrās puses viceprezidenti kļuva par pilnvērtīgiem politiskās spēles dalībniekiem. Harijs Trumens iekļāva savu vietnieku Nacionālās drošības padomē, Dvaits Eizenhauers nosūtīja savu "pārinieku" pasaules turnejā gandrīz uz 70 dienām, un viņš paspēja tikties ar vairākiem desmitiem Tuvo Austrumu un Āzijas valstu līderu. Volters Mondeils, viceprezidents Džimija Kārtera prezidentūras laikā, piedalījās slēgtos brīfingos ar izlūkdienestu pārstāvjiem un palīdzēja izstrādāt "jauno kodolstratēģiju", kuras mērķis bija ilgstoša konfrontācija ar Padomju Savienību.
Džordžs Bušs, vecākais, stājās prezidenta postenī, pirms tam nostrādājis divus viceprezidenta pilnvaru termiņus Ronalda Reigana administrācijā. Savukārt Diku Čeiniju, viceprezidentu Džordža Buša, jaunākā, administrācijā, pat uzskatīja par pelēko kardinālu. Viņš atbalstīja bruņoto spēku ievešanu Afganistānā un karu Irākā, radīja drošības sistēmu pēc 11. septembra terorakta, atzinīgi vērtēja par terorismu aizdomās turēto cilvēku spīdzināšanu. Starp citu, par alkām pēc varas un cietsirdību viņu iedēvēja par Dartu Veideru.
Pats Baidens, būdams Baraka Obamas viceprezidents, faktiski pildīja valsts sekretāra pienākumus, ar ko ļoti kaitināja Hilariju Klintoni. Viņš uzraudzīja kampaņu Irākā un krīzi Ukrainā, izmantoja ne tikai diplomātiskos kanālus, bet arī personiskos sakarus. Maikam Pensam, kurš strādāja Donalda Trampa administrācijā, tika piešķirta mierneša loma – viņš centās nomierināt politiķus gan ASV, gan aiz tās robežām pēc sava priekšnieka asajiem izteikumiem.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā valdīja uzskats, ka Kamala Harisa ir pat ietekmīgāka nekā Baidens. Demokrāti pareģoja sekmīgu tandēmu. Republikāņi uzskatīja, ka viņa valdīs Baidena vietā. Tikai iznācis otrādi: dažkārt Baltais nams ir spiests risināt viceprezidents problēmas.
Harisa nevar palepoties ar politiskajiem panākumiem, reti parādās publikas priekšā. Mediji ziņo, ka viņa nekādi nevar noregulēt normālu darbu savā štābā – darbinieki mūk prom. "Pret cilvēkiem tur izturas kā pret netīrumiem," Politico stāstīja kāds anonīms informācijas avots.
Neizdodas tikt galā arī ar nospraustajiem uzdevumiem. Prezidents uzdeva Kamalai atrisināt problēmas ar bēgļu nekontrolēto pieplūdumu no Latīņamerikas, popularizēt vakcināciju pret koronavīrusu un aizsargāt amerikāņu vēlēšanu tiesības – ņemot vērā apsūdzības par pārkāpumiem vēlēšanās saasinājās starppartiju šķelšanās. Taču migrācijas krīze Harisai pagaidām nav pa zobam, vakcinācijas kampaņa uz priekšu nevirzās. Likumprojektu par vēlēšanu tiesību paplašināšanu bloķējuši republikāņi.
Viceprezidents popularitāte gaist acu priekšā. Viņai uzticējās 50% amerikāņu, tagad – mazliet vairāk nekā 40%. Viņai pārmet politiskās intuīcijas trūkumu. Mediji raksta, ka arī Baltais nams ar Harisu nav apmierināts.
Ietekmīgi cilvēki ASV politikā
Par trešo cilvēku ASV pēc Baidena un Harisas tiek uzskatīta Pārstāvju palātas spīkere – 81 gadu vecā Nensija Pelosi. Viņa ir pazīstama gan ar skandaloziem politiskajiem izteikumiem, gan radikāliem soļiem. "Spīkeres madāma", jeb "sieviete, kas metusi izaicinājumu Trampam", kā viņu dēvē Kongresā, iniciēja trešo impīčmenta procedūru valsts vēsturē pret ASV prezidentu. Tagad viņa aktīvi atbalsta Baidena iniciatīvas.
"Pelosi ir ļoti ietekmīga dāma, tomēr nevajag viņu pārvērtēt. Abās partijās ir arī citas svarīgas figūras: elite, pazīstami senatori," – paskaidroja KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra vadītāja Viktorija Žuravļova. Republikāņu vidū izceļas mazākuma līderis Senātā Mičs Makonels, starp demokrātiem – vairākuma līderis Čaks Šumers. Ir arī senatori, kas savulaik balotējušies prezidenta postenim un aktīvi parādās medijos – demokrātu kreisā spārna pārstāvji Bērnijs Sanderss un Aleksandrija Okasio-Kortesa, republikāņi Marko Rubio, Teds Krūzs, Rends Pols, Lindsijs Grems un daudzi citi.
26 Septembris 2021, 20:14
Televīzijā viņi pūlas ietekmēt sabiedrisko viedokli, izvirza jaunas idejas, nebaidās runāt pretī savām partijām. Nesen Rietumu medijos parādījās ziņa: "Kongress un senators Krūzs cenšas panākt sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Baltais nams to nevēlas pieļaut. Atbildei Krūzs neļauj apstiprināt septiņu ASV vēstnieku kandidatūras. Un tas kaitē ASV reputācijai starptautiskajā arēnā.
Tomēr atsevišķu personu ietekme ASV politikā nav tik liela, precizēja Žuravļova. Lēmumi – gan iekšējie, gan ārpolitiskie – tiek pieņemti kolektīvi. Procesā piedalās gan prezidents un viņa administrācija, gan Kongress.
"Līderim ir svarīgs viņa partijas atbalsts. Savukārt tās interesēs ir nodrošināt likumprojektus, kas palīdzētu uzvarēt kārtējās vēlēšanās. Teds Krūzs ir aktīvs republikānis, bieži parādās medijos. Taču ar to nepietiek, kas ietekmētu partijas, Kongresa, kur nu vēl prezidenta pieņemtos lēmumus. Svarīgi, lai jūsu viedoklim piekristu," uzsvēra amerikāniete.
Tomēr demokrātiem un republikāņiem ir aizvien grūtāk vienoties, piedevām smagāks kļūst lobētāju spiediens. "Valsts un privāto organizāciju pārstāvji lūdz iekļaut likumprojektā to, kas viņiem vajadzīgs, svītrot to, kas lieks. Biznesam ir liela nozīme amerikāņu politikā. Piemēram, apspriežot veselības aprūpes jautājumus, svarīgs ir farmaceitisko kompāniju, slimnīcu un ārstu intereses pārstāvošo organizāciju viedoklis," paskaidroja KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Anastasija Buņina.
24 Septembris 2021, 12:03
Ja izdevies nonākt pie kompromisa vienā no Kongresa palātām, otrai likumprojekts jāpieņem. Šajā jomā ir savi īpatnēji instrumenti. Piemēram, deputāti var neapstiprināt dokumentu, nosūtīt to papildināšanai vai pat "pabāzt zem paklāja". "Frakciju līderiem ir grafiks, saskaņā ar to jāizskata iniciatīvas. Ja dokuments viņus neinteresē, to vienkārši neiekļaus plānos," precizēja Buņina.
Prezidents var pieņemt lēmumus arī patstāvīgi, nesaskaņojot ar Kongresu – izdot dekrētus. Tikai viena ķeza – nākamais valsts vadītājs tos viegli atcels, kā tas notika ar Trampu. Jau pirmajā savas prezidentūras dienā Baidens parakstīja 17 dekrētus. Lielākā daļa no tiem anulēja viņa priekšgājēja apstrīdamākās direktīvas. Tā tiek pārvilkta svītra visam aizejošā politiķa mantojumam, un nākamais jau centīsies nestrādāt vienatnē. Tāda nu ir tā demokrātija.
