https://sputniknewslv.com/20210929/krievijai-tas-ir-stingri-japartrauc-babajans-un-norkins-par-mediju-apspiesanu-latvija-18607900.html
"Krievijai tas ir stingri jāpārtrauc": Babajans un Norkins par mediju apspiešanu Latvijā
"Krievijai tas ir stingri jāpārtrauc": Babajans un Norkins par mediju apspiešanu Latvijā
Sputnik Latvija
Pirmais Baltijas kanāls – latviešu valodā, slēgti Krievijas TV kanāli — pazīstamie Krievijas žurnālisti pastāstīja Sputnik korespondentam, vai iespējams ar to... 29.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-29T12:57+0300
2021-09-29T12:57+0300
2021-09-29T12:57+0300
latvijā
latvija
mediji
vārda brīvība
krievu valoda
latvijas televīzija
televīzijas kanāli
žurnālistu vajāšana
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/0e/15502475_0:159:3079:1890_1920x0_80_0_0_c9f55a3273820b8c0604aefc06f53d61.jpg
RĪGA, 29. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Pirmais Baltijas kanāls (PBK), kas retranslē Latvijā Krievijas Pirmo kanālu, galīgi piekāpies un raida latviešu valodā. Kanāls piedāvās seriālus un šovus valsts valodā, kā arī Latvijā uzņemtos raidījumus. Tas, ko agrāk uzskatīja par Pirmo kanālu, pārcelsies uz "citu pogu" ar nosaukumu "PBK+".Šķiet, tās ir stāsta beigas ar kompānijas Baltijas mediju alianse līdzīpašniekiem Oļegam Solodovam un Margusam Merimam izvirzīto apsūdzību par starptautisko sankciju režīma pārkāpšanu. Acīmredzot, uzņēmējiem izdevies vienoties ar specdienestiem un kārtības aizsardzības iestādēm, lai viņus liktu mierā.Ņemot vērā teju divdesmit Latvijā aizliegtos Krievijas televīzijas kanālus, PBK pāreja pie valsts valodas kļūs par vēl vienu naglu krievu apraides zārkā. Krievvalodīgie valsts TV raidījumi arī "pārcēlušies" uz internetu.Nedrīkst pievērt acis uz Baltijā notiekošoRadiostacijas "Runā Maskava" galvenais redaktors, programmas "Savējā patiesība" vadītājs Romāns Babajans ir labi informēts par situāciju ar krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām, 90. gados viņš bieži veidoja reportāžas no Latvijas, stāstīja par to, kā cilvēkus dalīja pilsoņos un nepilsoņos."Visos līmeņos, vienmēr un visur jebkura ārvalstu darbinieka preses konference (pat ja tā ir par lauksaimniecības izstādes rezultātiem) ir jāsāk ar jautājumiem: kāpēc jūs pieverat acis uz to, kas notiek Baltijas valstīs, kāpēc jūs neredzat krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību apspiešanu, kāpēc nepievēršat uzmanību žurnālistu vajāšanai, vai tad jūs nezināt, ka žurnālistus grasās pat iesēdināt cietumā par to, ka viņi sadarbojas ar RT vai "Sputnik"," uzskata Romans Babajans.Viņš atzīmē, ka pat nav nekas jāizdomā – savulaik tā darbojās ASV attiecībā pret PSRS. Un vienmēr, lai kādas būtu padomju vadītāju intervijas vai pasākumi, kuros viņi piedalījās, amerikāņi uzsāka saziņu ar jautājumiem: kas jums notiek ar cilvēktiesībām, kā jums ir ar tiesībsargiem un tā tālāk… "To sauc par sistēmisku darbu. Mums ir jāpārņem šī prakse," uzsver žurnālists."Kas attiecas uz Krievijas valsts līmeni, Krievijas varu – mēs visu laiku aprobežojamies ar nosodījumu, bet tam visam ir stingri jāpieliek punkts. Bet pirms lēmuma pieņemšanas ir labi jāpadomā. Kad prezidents Jeļcins atbildē uz krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanu, vairākkārt pieņēma lēmumus par ekonomisko sankciju ieviešanu attiecībā pret to pašu Latviju, es atceros, ka atbraucu uz Ventspils ostu, caur kuru notika, pirmkārt, Krievijas kravu pārkraušana, un pie manis nāca krievu strādnieki, kuri stāstīja, kā sankcijas trāpījušas viņiem," atceras Babajans.Žurnālists lieliski zina arī Pirmā Baltijas kanāla studiju Rīgā, kur savulaik viesojies, un nenosoda viņa īpašniekus par pāreju pie latviešu valodas. "Viņi nevar pretoties sistēmiskajam darbam, kas notiek no citas puses. Pirmām kārtām, Krievijas valstij jāsāk tam pretoties," uzskata Romans Babajans.Arī mēs esam vainīgiProgrammas "Tikšanās vieta NTV" vadītājs Andrejs Norkins arī sašutis par to, kas notiek Baltijas valstīs, taču gatavas receptes, kā rīkoties šajā situācijā, viņam nav."Diemžēl nekas neuzlabojas, kļūst vien sliktāk. Tas ir ļoti bēdīgi. Tas nozīmē, ka mūsu pasākumi nav pietiekami. Es nezinu, kas mums jādara, bet, ja situācija pasliktinās, tad arī mēs pie tā esam vainīgi. Mēs iespēju robežās aizstāvēsim savus žurnālistus, līdz ar to arī pilsoņus un krievu valodu," viņš teica.Žurnālists paziņoja, ka pats ēterā atbalsta stingrākus lēmumus pret Baltijas valstīm par kolēģu un žurnālistu tiesību aizskārumu un Krievijas televīzijas kanālu slēgšanu.Eiropa nevēlas pamanīt"Pat ja neiedziļināties situācijā, ir skaidrs, ka daudzās bijušajās padomju republikās: gan tajās, kas jau ir iekļuvušas Eiropā, gan tajās, kas tāpat kā Ukraina cenšas ieiet pa pagalma durvīm, tā ir mežonīgā nacionālisma politika. Pārsteidz, ka Eiropas Savienība neizrāda nekādu reakciju, jo šajās valstīs cilvēkus pilnīgi atklāti dala divās šķirās. Tā nebūt nav nacionālistiska politika, tā ož pēc atklāta nacisma, taču Eiropa nevēlās to manīt," stāsta telekanāla "TV-Centr" raidījuma "Notikumi. 25. stunda" vadītājs Aleksejs Frolovs.Viņš atzīmē, ka jau kļūst ierasta neatlaidība, ar kādu krievvalodīgajiem cilvēkiem atņem piekļuvi informācijai viņu dzimtajā valodā. Jo sīvāk rīkojas Baltijas valstu varasiestādes šajā virzienā, jo normālāka situācija šķiet cilvēkiem gan valstī, gan ārpus tās, uzskata žurnālists."Kā tam pretoties? Laikam tikpat neatlaidīgi ziņot pasaules kopienai par mūsu pozīciju, ziņot, ka faktiski mūsu acu priekšā notiek liels noziegums. Mūsdienu pasaulē nevar iedomāties, ka cilvēkus varētu dalīt divās šķirās. Dažiem atņem tiesības, citi ir pilnvērtīgi pilsoņi. Vai tas nevienam neatgādina nacismu? Eiropai, manuprāt, ne," pauž Aleksejs Frolovs.Aizstāvēsim kolēģusProtams, mēs sekojam līdzi situācijai un visam, kas notiek Baltijas valstīs. Piemēram, 8. septembrī Starptautiskās žurnālistu solidaritātes dienā, Konservatorijā mēs pasniedzām prēmiju "Solidaritāte" mūsu kolēģim Starikovam no "Baltnews", kurš arī pakļauts represijām, viņam pat draud cietumsods. Katru reizi mēs konstatējam arvien spēcīgākus žurnālistu — Krievijas žurnālistu Baltijā, Krievijas mediju Baltijā — tiesību pārkāpumus," teica Krievijas Žurnālistu savienības vadītājs Vladimirs Solovjovs.Viņš pauda nožēlu par to, ka Baltijas valstīs "sen jau ir aizmirsuši par preses brīvības un informācijas izplatīšanas brīvības pamatprincipiem", bet visi Krievijas žurnālistu savienības pieteikumi starptautiskajās žurnālistiskajās un tiesiskās aizsardzības organizācijās nesasniedz nekādu rezultātu."Turpinās Krievijas masu mediju mērķtiecīga izspiešana no Baltijas valstīm, draudi Krievijas krievvalodīgo mediju adresē. Diemžēl tas ir ļoti bēdīgi, tomēr Krievija noteikti reaģēs uz katru šādu epizodi. Mēs centīsimies panākt mūsu kolēģu pamattiesību ievērošanu," apliecināja Vladimirs Solovjovs.Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāve Marija Zaharova ir nosaukusi Krievijas televīzijas kanālu aizliegumu Latvijā par politisku demaršu un mēģinājumu iznīcināt krievvalodīgos medijus un jebkādu citdomāšanu valstī.Baltijas valstis regulāri cenšas ierobežot Krievijas mediju darbu. KF Ārlietu ministrijā jau vairākkārt atzīmēja, ka Baltijas kurss pretī totālai krievvalodīgo mediju cenzūrai neatbilst paziņojumiem par vēlmi pieturēties pie Eiropas vērtībām un demonstrē nievājošu attieksmi pret vārda un mediju brīvības pamatprincipiem.
https://sputniknewslv.com/20210924/stingri-cinisimies-ar-rusofobiju-baltijas-valstis--krievijas-parlamenta-deputati-18548805.html
https://sputniknewslv.com/20210609/tas-rada-jautajumus-putins-aizstav-krievu-zurnalistus-arzemes-17088309.html
https://sputniknewslv.com/20210604/maskava-velas-apspriest-mediju-darbu-ar-es-zaharova-versas-pie-latvijas-parstvja-16989799.html
https://sputniknewslv.com/20210514/Krievija-parmet-Briselei-krievu-diskriminacijas-izdabasanu-Latvija-15665346.html
https://sputniknewslv.com/20210416/Krievijas-mediju-autoru-vajasana-Latvija-atklati-parsniedz-starptautiskas-tiesibas-15515439.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, mediji, vārda brīvība, krievu valoda, latvijas televīzija, televīzijas kanāli, žurnālistu vajāšana
latvija, mediji, vārda brīvība, krievu valoda, latvijas televīzija, televīzijas kanāli, žurnālistu vajāšana
RĪGA, 29. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Pirmais Baltijas kanāls (PBK), kas retranslē Latvijā Krievijas Pirmo kanālu, galīgi piekāpies un raida latviešu valodā. Kanāls piedāvās seriālus un šovus valsts valodā, kā arī Latvijā uzņemtos raidījumus. Tas, ko agrāk uzskatīja par Pirmo kanālu, pārcelsies uz "citu pogu" ar nosaukumu "PBK+".
Šķiet, tās ir stāsta beigas ar kompānijas Baltijas mediju alianse līdzīpašniekiem Oļegam Solodovam un Margusam Merimam izvirzīto apsūdzību par starptautisko sankciju režīma pārkāpšanu. Acīmredzot, uzņēmējiem izdevies vienoties ar specdienestiem un kārtības aizsardzības iestādēm, lai viņus liktu mierā.
24 Septembris 2021, 11:12
Ņemot vērā teju divdesmit Latvijā aizliegtos Krievijas televīzijas kanālus, PBK pāreja pie valsts valodas kļūs par vēl vienu naglu krievu apraides zārkā. Krievvalodīgie valsts TV raidījumi arī "pārcēlušies" uz internetu.
Nedrīkst pievērt acis uz Baltijā notiekošo
Radiostacijas "Runā Maskava" galvenais redaktors, programmas "Savējā patiesība" vadītājs Romāns Babajans ir labi informēts par situāciju ar krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām, 90. gados viņš bieži veidoja reportāžas no Latvijas, stāstīja par to, kā cilvēkus dalīja pilsoņos un nepilsoņos.
"Visos līmeņos, vienmēr un visur jebkura ārvalstu darbinieka preses konference (pat ja tā ir par lauksaimniecības izstādes rezultātiem) ir jāsāk ar jautājumiem: kāpēc jūs pieverat acis uz to, kas notiek Baltijas valstīs, kāpēc jūs neredzat krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību apspiešanu, kāpēc nepievēršat uzmanību žurnālistu vajāšanai, vai tad jūs nezināt, ka žurnālistus grasās pat iesēdināt cietumā par to, ka viņi sadarbojas ar RT vai "Sputnik"," uzskata Romans Babajans.
Viņš atzīmē, ka pat nav nekas jāizdomā – savulaik tā darbojās ASV attiecībā pret PSRS. Un vienmēr, lai kādas būtu padomju vadītāju intervijas vai pasākumi, kuros viņi piedalījās, amerikāņi uzsāka saziņu ar jautājumiem: kas jums notiek ar cilvēktiesībām, kā jums ir ar tiesībsargiem un tā tālāk… "To sauc par sistēmisku darbu. Mums ir jāpārņem šī prakse," uzsver žurnālists.
"Kas attiecas uz Krievijas valsts līmeni, Krievijas varu – mēs visu laiku aprobežojamies ar nosodījumu, bet tam visam ir stingri jāpieliek punkts. Bet pirms lēmuma pieņemšanas ir labi jāpadomā. Kad prezidents Jeļcins atbildē uz krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanu, vairākkārt pieņēma lēmumus par ekonomisko sankciju ieviešanu attiecībā pret to pašu Latviju, es atceros, ka atbraucu uz Ventspils ostu, caur kuru notika, pirmkārt, Krievijas kravu pārkraušana, un pie manis nāca krievu strādnieki, kuri stāstīja, kā sankcijas trāpījušas viņiem," atceras Babajans.
Žurnālists lieliski zina arī Pirmā Baltijas kanāla studiju Rīgā, kur savulaik viesojies, un nenosoda viņa īpašniekus par pāreju pie latviešu valodas. "Viņi nevar pretoties sistēmiskajam darbam, kas notiek no citas puses. Pirmām kārtām, Krievijas valstij jāsāk tam pretoties," uzskata Romans Babajans.
Programmas "Tikšanās vieta NTV" vadītājs Andrejs Norkins arī sašutis par to, kas notiek Baltijas valstīs, taču gatavas receptes, kā rīkoties šajā situācijā, viņam nav.
"Diemžēl nekas neuzlabojas, kļūst vien sliktāk. Tas ir ļoti bēdīgi. Tas nozīmē, ka mūsu pasākumi nav pietiekami. Es nezinu, kas mums jādara, bet, ja situācija pasliktinās, tad arī mēs pie tā esam vainīgi. Mēs iespēju robežās aizstāvēsim savus žurnālistus, līdz ar to arī pilsoņus un krievu valodu," viņš teica.
Žurnālists paziņoja, ka pats ēterā atbalsta stingrākus lēmumus pret Baltijas valstīm par kolēģu un žurnālistu tiesību aizskārumu un Krievijas televīzijas kanālu slēgšanu.
"Pat ja neiedziļināties situācijā, ir skaidrs, ka daudzās bijušajās padomju republikās: gan tajās, kas jau ir iekļuvušas Eiropā, gan tajās, kas tāpat kā Ukraina cenšas ieiet pa pagalma durvīm, tā ir mežonīgā nacionālisma politika. Pārsteidz, ka Eiropas Savienība neizrāda nekādu reakciju, jo šajās valstīs cilvēkus pilnīgi atklāti dala divās šķirās. Tā nebūt nav nacionālistiska politika, tā ož pēc atklāta nacisma, taču Eiropa nevēlās to manīt," stāsta telekanāla "TV-Centr" raidījuma "Notikumi. 25. stunda" vadītājs Aleksejs Frolovs.
Viņš atzīmē, ka jau kļūst ierasta neatlaidība, ar kādu krievvalodīgajiem cilvēkiem atņem piekļuvi informācijai viņu dzimtajā valodā. Jo sīvāk rīkojas Baltijas valstu varasiestādes šajā virzienā, jo normālāka situācija šķiet cilvēkiem gan valstī, gan ārpus tās, uzskata žurnālists.
"Kā tam pretoties? Laikam tikpat neatlaidīgi ziņot pasaules kopienai par mūsu pozīciju, ziņot, ka faktiski mūsu acu priekšā notiek liels noziegums. Mūsdienu pasaulē nevar iedomāties, ka cilvēkus varētu dalīt divās šķirās. Dažiem atņem tiesības, citi ir pilnvērtīgi pilsoņi. Vai tas nevienam neatgādina nacismu? Eiropai, manuprāt, ne," pauž Aleksejs Frolovs.
Protams, mēs sekojam līdzi situācijai un visam, kas notiek Baltijas valstīs. Piemēram, 8. septembrī Starptautiskās žurnālistu solidaritātes dienā, Konservatorijā mēs pasniedzām prēmiju "Solidaritāte" mūsu kolēģim Starikovam no "Baltnews", kurš arī pakļauts represijām, viņam pat draud cietumsods. Katru reizi mēs konstatējam arvien spēcīgākus žurnālistu — Krievijas žurnālistu Baltijā, Krievijas mediju Baltijā — tiesību pārkāpumus," teica Krievijas Žurnālistu savienības vadītājs Vladimirs Solovjovs.
Viņš pauda nožēlu par to, ka Baltijas valstīs "sen jau ir aizmirsuši par preses brīvības un informācijas izplatīšanas brīvības pamatprincipiem", bet visi Krievijas žurnālistu savienības pieteikumi starptautiskajās žurnālistiskajās un tiesiskās aizsardzības organizācijās nesasniedz nekādu rezultātu.
"Turpinās Krievijas masu mediju mērķtiecīga izspiešana no Baltijas valstīm, draudi Krievijas krievvalodīgo mediju adresē. Diemžēl tas ir ļoti bēdīgi, tomēr Krievija noteikti reaģēs uz katru šādu epizodi. Mēs centīsimies panākt mūsu kolēģu pamattiesību ievērošanu," apliecināja Vladimirs Solovjovs.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāve Marija Zaharova ir nosaukusi Krievijas televīzijas kanālu aizliegumu Latvijā par politisku demaršu un mēģinājumu iznīcināt krievvalodīgos medijus un jebkādu citdomāšanu valstī.
Baltijas valstis regulāri cenšas ierobežot Krievijas mediju darbu. KF Ārlietu ministrijā jau vairākkārt atzīmēja, ka Baltijas kurss pretī totālai krievvalodīgo mediju cenzūrai neatbilst paziņojumiem par vēlmi pieturēties pie Eiropas vērtībām un demonstrē nievājošu attieksmi pret vārda un mediju brīvības pamatprincipiem.
