Viedoklis

Stingri cīnīsimies ar rusofobiju Baltijas valstīs – Krievijas parlamenta deputāti

© Sputnik / Григорий Сысоев / Pāriet pie mediju bankasДепутаты на пленарном заседании Госдумы РФ
Депутаты на пленарном заседании Госдумы РФ - Sputnik Latvija, 1920, 24.09.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Krievijas Valsts dome vēl stingrāk aizsargās cilvēktiesības Baltijas valstīs, aģentūrai Sputnik pastāstīja jaunā sasaukuma Valsts domes deputāti.
Politiskie ieslodzītie, vārda brīvības ierobežojumi, safabricētas krimināllietas – tas viss kļuvis par normu Baltijas valstīs. politologi ir pārliecināti, ka Krievijas jaunā Valsts dome varētu ieņemt pat stingrāku pozīciju attiecībās ar trim kaimiņvalstīm nekā līdz šim, stāsta Sputnik korespondents Aleksejs Stefanovs.

Saglabāsies tradīcija paskaidrot ar rubli

"Esmu absolūti pārliecināta, ka mūsu jaunā dome atbalstīs krievus, krievvalodīgos iedzīvotājus Baltijas valstīs, cīnīsies ar rusofobo tradīciju, kas pēdējā laikā iemitinājusies Baltijas valstīs," pastāstīja VD deputāte Jeļena Paņina.
Официальный представитель МИД РФ Мария Захарова - Sputnik Latvija, 1920, 23.08.2021
Politika
Zaharova diagnosticēja Polijai "rusofobijas klīnisko lēkmi"
Viņa nepiekrīt tam, ka iepriekšējā sasaukuma Valsts dome "un Krievijas politika principā" neaizsargāja cilvēktiesības Baltijas valstīs. Bija rezolūcijas, tika ieņemta stingra pozīcija EPPA, kurp Krievija ilgu laiku savus pārstāvjus nesūtīja.
"Mēs sodījām arī ar rubli, aizstāvot mūsu pilsoņu tiesības un tos, kuri aizstāv Krievijas intereses Baltijā. Mēs būtiski ierobežojam tranzītu caur Baltijas ostām. Latvija pie mums vērās ne vienu vien reizi, un tad mēs atbildējām: "Lūdzu, pārtraucioet šo politiku, nepārkāpiet krievvalodīgo tiesības Latvijā, izbeidziet izturēties kā Eiropas Padomē, nākot klajā ar negatīvām iniciatīvām pret Krieviju, īstenojot ļoti rusofobu līniju." Tāpēc Valsts domes jaunajā sasaukumā šī tradīcija saglabāsies, turpināsies," teica deputāte, Maskavas Rūpnieku un uzņēmēju konfederācijas priekšsēdētāja.
Baltijas valstis viņa uzskata par Eiropas autsaideriem, kuri pūlas uzspiest pamatvalstīm negatīvu politiku attiecībās ar Krieviju – valstīm, kas radījušas Eiropas Savienību, lai arī "citu valstu, piemēram, Francijas, Vācijas, Austrijas, Spānijas nacionālajām interesēm tas nemaz neatbilst, tās ir ieinteresētas sadarboties ar Krieviju, par ko liecina projekts "Ziemeļu straume 2", sadarbība ar Franciju un viss pārējais."

Veselais saprāts uzvarēs?

"Mēs vienmēr esam reaģējuši uz cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs un Ukrainā, EPPA, Krievijas ĀM nāca klajā ar paziņojumiem. Bieži skarbus vērtējumus izsaka Leonīds Sluckis, Pjotrs Tolstojs. Uzskatu, ka agrāko domes deputātu un to, kas tagad tajā ienākuši, būs pietiekami stingra. Mēs turpināsim paust savu sašutumu saviem kolēģiem daudzos jautājumos," pārliecināta deputāte Svetlana Žurova.
Пресс-секретарь президента РФ Дмитрий Песков - Sputnik Latvija, 1920, 06.07.2021
Politika
Tas ir paradokss. Kremlī novērtēja Baltijas valstu lomu ES attiecībās ar Krieviju
Viņa atzīmēja, ka Baltijas valstis bieži izliekas, ka nedzird šos Krievijas paziņojumus. Toties aktīvi izsakās par katru gadījumu, kas, pēc viņu domam, liecina par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, absolūti nepievēršot uzmanību tam, kā rīkojas paši, fabricējot politiskas lietas un ierobežojot vārda brīvību.
"Piemēram, telekanāls RT visiem spēkiem cenšas būt neatkarīgs, rādīt citu viedokli, bet Baltijas valstu politiķiem tas nepatīk. Vai neļauj strādāt jums – aģentūras Sputnik žurnālistiem. Tomēr pats pārsteidzošākais – nebūt ne visi tam piekrīt. Kāpēc Eiropā ir papilnam RT skatītāju? Tāpēc, ka viņi saprot – tas ir cits viedoklis, nevis tas, ko cenšas uzspiest Rietumu mediji. Tāpēc, ka to noskaņojums ir izcili rusofobs. Bet mēs varam dot neatkarīgu vērtējumu," saka politiķe.

Baltijas valstis pašas aptvers, kas tām izdevīgāk

"Šīs valstis slimo ar rusofobiju. Nav zināms, cik tām vajag, lai tās izārstētos no rusofobijas un naida pret krieviem. Periodiski parādās veselā saprāta balsis, taču tās acumirklī slīkst kaut kāda politiķa vai politiskā spēka neapmierinātajā dunoņā," uzskata deputāts Sergejs Cekovs.
"Esmu viens no Krimas krievu kopienas dibinātājiem, pēdējos 18 gadus – tās priekšsēdētājs. Un vienmēr esmu teicis, ka agri vai vēlu mēs būsim kopā ar Krieviju, lai arī cilvēki šaubījās. Jautāja, kādā brīdī tas gadīsies, es atbildēju, ka īsā laika periodā. Vēsturei tas patiešām nav ilgi," paskaidroja Cekovs.
Экс-президент Эстонии Тоомас Хендрик Ильвес - Sputnik Latvija, 1920, 06.05.2021
Viedoklis
Rusofobijas parāde: kā Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu
Baltijas valstu kontekstā viņš neuzskata, ka tām vajadzētu noteikti veidot ar Krieviju kaut kādu savienību, taču veidot pragmatiskas savstarpēji izdevīgas attiecības – tas ir viņu interesēs.
"Jebkurā gadījumā Krievija tagad ieņem pareizu pozīciju, īsteno pareizu ārējo politiku. Tā nav gluda, ir problēmas, neveiksmes, taču tā ir pareiza. Var skarbi reaģēt vārdos, bet var arī darbos. Un kravu plūsmas izvešana no Baltijas teritorijas – tā ir mūsu darīšana. Mēs sodām ar rubli," teica deputāts.
Viņš paskaidroja, kāpēc ārēji šķitis, it kā Krievija vilcinās un visu piedod - krievvalodīgo, Baltijas valstīs dzīvojošo tautiešu tiesību pārkāpumus, jo vajag nevis draudēt, bet gan rīkoties
"Mēs tik ilgi tam gatavojāmies, tāpēc vajadzēja būvēt savas ostas. Es uzskatu, ka attiecībās ar Baltiju, mēs ne tikai nākam klajā ar paziņojumiem, bet arī īstenojam visnotaļ stingru politiku. Un turpināsim to tālāk jaunajā Domē. Pienāks laiks, un baltieši būs spiesti atzīt, ka sliktas attiecības ar Krieviju – tā pārsvarā ir viņu vaina, ne mūsējā. Un būs spiesti izvēlēties, kas viņiem ir izdevīgāk," piezīmēja Cekovs.
Одиночный пикет в защиту свободы слова в Москве - Sputnik Latvija, 1920, 21.02.2021
Viedoklis
Krievijas mediju vajāšana Latvijā – sauciens pēc palīdzības
Baltijas valstis kopā ar Poliju ir paši aktīvākie Krievijai naidīgo izteikumu autori Eiropā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdības jau vairākkārt likušas šķēršļuis Krievijas mediju darbam. Krievijas ĀM norādīja, ka šo valstu līna ir nepārprotami koordinēta. Mediju vajāšana Baltijas valstīs, atzīmēja diplomāti, "uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas vēlmi pieturēties pie demokrātijas un varda brīvības principiem."
Ziņu lente
0