https://sputniknewslv.com/20210919/esmu-parliecinats-ka-ta-ir-zinatnieki-paradija-kur-atrodas-devita-planeta-18475055.html
"Esmu pārliecināts, ka tā ir". Zinātnieki parādīja, kur atrodas Devītā planēta
"Esmu pārliecināts, ka tā ir". Zinātnieki parādīja, kur atrodas Devītā planēta
Sputnik Latvija
Pirms pieciem gadiem zinātnieki no ASV Maikls Brauns un Konstantins Batigins izvirzīja hipotēzi, ka pa ļoti tālu orbītu aiz Neptūna ap Sauli griežas vēl viena... 19.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-19T15:01+0300
2021-09-19T15:01+0300
2021-09-19T15:01+0300
viedoklis
pasaule
kosmoss
zinātnieki
planēta
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/11/18457664_0:103:3277:1946_1920x0_80_0_0_1da786d63b7360f96971079ec871f9ef.jpg
Savā jaunajā darbā viņi precizēja debess sfēras reģionu, kurā to varētu atrast. Ja devītā planēta patiešām tiks atklāta, dažas teorijas nāksies pārskatīt, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.Eksotiski objekti aiz Neptūna orbītas2006. gadā Starptautiskā astronomu savienība pazemināja Plutona statusu un iekļāva to mazo planētu kategorijā. Zināma loma šajā lēmumā bija astronomam Maiklam Braunam no Kalifornijas tehnoloģiju institūta. Kopā ar kolēģiem no Mazo planētu centra viņš pēta attālākos objektus Saules sistēmā – aiz Neptūna orbītas Koipera joslā. Viņu kontā ir apmēram trīs desmiti atklājumu, ieskaitot Erīdu, par Plutonu masīvāku objektu. Starp citu, Erīda bija viens no iemesliem, kuru dēļ Plutons tiek uzskatīts par mazo planētu. Kopš tā laika Saules sistēmas planētu sarakstā ir astoņas planētas.2016. gadā Brauns, "cilvēks, kurš nogalināja Plutonu", kopā ar jauno astronomu Konstantinu Batiginu nāca klajā ar sensāciju: devītā planēta tomēr ir. Tālo transneptūna objektu (TNO, jeb KBO angļu valodā) orbītu analīze parādīja, ka dažas no tām ir ļoti izstieptas, ar pusasīm virs 250 astronomisko vienību apmērā (viena astronomiskā vienība – attālums no Zemes līdz Saulei). Savukārt to perigēliji – zvaigznei tuvākie trajektorijas punkti – aizdomīgi koncentrējušies vienā iecirknī. Šķiet, debesu ķermeņus ietekmē kaut kas ļoti masīvs.Pagaidām Devītā planēta (P9) nav atrasta. Tomēr aprēķini ir pārliecinoši, un zinātniskās aprindas Brauna un Batigina hipotēzi uzklausīja ar interesi."Šajā jautājuma turpinās debates, viedokļi dalās apmēram uz pusēm. Daudzi uzskta, ka perigēliju anomālā koncentrācija ir novērojumu atlases sekas. Burtiski trīs astronomiskie dienesti var sekot ļoti tāliem TNO, pie tam tikai °noteiktās debesu sfēras zonās. Tomēr es sliecos ticēt Braunam un Batiginam, viņu argumenti ir visnotaļ nopietni," pastāstīja profesors Vjačeslavs Jemeļjaņenko no KZA Astronomijas institūta Saules sistēmas pētījumu nodaļas.Citu datu nav. Ietekme uz Neptūnu un Urānu ir parāk vāja, lai to pamanītu. Konstantins Batigins pastāstīja sarunā ar RIA Novosti: "Grupas no Reaktīvās kustības laboratorijas Francijā mēģināja izskaitļot Devītās planētas atrašanās vietu pēc esošajām efemerīdām, taču tās ietekme ir tik maza, ka to var izmantot, lai izslēgtu noteiktas debesu zonas, nevis atrastu planētu."Kā izskatās Devītā planēta un kur tā irNesen Brauns un Batigins publicēja preprintu, kurā precizēja Devītās planētas parametrus. Analīzei viņi atlasīja 11 tālus TNO, atmetot izkliedētā diska objektus – īpašu ķermeņu populāciju, ko Neptūns izkliedēja, migrējot no Saules sistēmas iekšējiem apgabaliem."Ar laiku mēs sapratām, ka Koipera joslas dinamiski stabilie objekti (tie, kas nepietuvojas Saulei vairāk kā par 42 astronomiskajām vienībām) pārliecinošāk liecina par Devītās planētas gravitāciju. Objektu orbītas ar mazāku perihēliju piesārņojas, ņemot vērā haotisko mijiedarbību ar Neptūnu," paskaidroja Konstantins Batigins.Pēc vairākām digitālajām simulācijām zinātnieki konstatēja, ka hipotētiskās planētas maza ir maqzāka nekā viņi uzskatīja agrāk: 6,2 Zemes masas, un tā ir nedaudz tuvāk. Orbītas elementu precizēšanai autori izmantoja ļoti interesantu ideju."Devītās planētas gravitācija ne tikai ierobežo tālus TNO, bet arī pārnes objektus no Orta iekšējā mākoņa tālajā Saules sistēmā. Ja P9 pastāv (esmu gandrīz pārliecināts, ka tā ir), tālā Koipera josla veido no tās izmesto objektu un no Orta mākoņa iekļauto objektu sajaukumu. Tas palīdzēja precizēt P9 orbītu. Piemēram, tai jābūt ekscentriskākai, nekā mēs domājām agrāk," turpināja zinātnieks.Planētas diametrs un albedo – Saules gaismas atstarojamības koeficients – nav zināmi, tāpēc tās spīdumu novērtēja plašā diapazonā, ņemot vērā masu. Domājams, tā ir mazliet spilgtāka nekā liecinaja agrākie aprēķini. Ja spīdums sasniedz 20-24, to varēs ieraudzīt Veras Rubīnas vārdā nosauktās obervarotijas platleņķa teleskops LSSR, ko būvē Čīles kalnos. Ja planēta ir mazāka un tumšāka, būs vajadzīgi jutīgāki instrumenti.Ja tik liela planēta atrastos tuvāk perihēlijam, mēs to jau sen būtu ieraudzījuši. Domājams, tā atrodas afēlijā – pašā tālākajā orbītas daļā. Bet kur tieši?"Devītās planētas stāvokli nevar precīzi aprēķināt, taču var noteikt tās ticamākās atrašanās vietas iecirkņus," stāsta hipotēzes autors.Rakstā ir šāda karte. Diemžēl tā gulstas Piena Ceļa plaknē, kur ir ļoti augsta zvaigžņu koncentrācija. Ņemot vērā lielo attālumu, objekta vājo spīdumu un lielo teleskopu trūkumu, nebūs viegli izdarīt atklājumu.No kurienes Saules sistēmā radusies vēl viena planētaSpriežot pēc masas, Devītā planēta varētu būt superzeme vai minineptūns – Neptūns ir 17,2 reizes masīvāks nekā Zeme. Abas ekzoplanētu klases ir ļoti izplatītas citās zvaigžņu sistēmās, tomēr ir grūti izskaidrot to izcelsmi Saules sistēmā."Klasiskās teorijas paredz, ka protoplanētas disks beidzas kaut kur Neptūna orbītā pie 30 astronomiskajām vienībām. Tālāk, starp 40 un 50 astronomiskajām vienībām – Koipera mazo ķermeņu josla. Pati populārākā hipotēze nepieļauj tik masīvas planētas veidošanos tik tālu, 300 astronomisko vienību attālumā. vienlaikus citām zvaigznēm protoplanētu diski sasniedz tūkstošiem astronomisko vienību," stāsta Vjačeslavs Jemeļjaņenko.Viņš pats ar kolēģiem turas pie gravitācijas nestabilitātes hipotēzes, kas paredz, ka pastāv Devītā planēta vai nelielu ķermeņu josla.Brauns un Batigins pieļauj, ka superzemes tipa planēta, iespējams, sagrābta no netālu pārvietojušās zvaigžņu sistēmas. "Tas ir maz ticams, - uzskata profesors. - :Labu rakstu par šo tēmu nav. turklāt pēdējā darbā viņi piedāvāja orbītu ar visai mazu ekscentritāti – 0,2, gandrīz apalu. Un tādu planētu no citas sistēmas sagrābt ir ļoti grūti."Kā ieraudzīt tik tālu objektuMēs varam novērot un pētīt objektus citās zvaigžņu sistēmās, galaktikas un galaktiku kopās, arī tajās, kas radušās agrīnajā Visumā. Esam pierādījuši melno caurumu eksistenci, uzrverot viņu saplūšanas rezultātā radušos gravitācijas viļņus detektorā LIGO. Taču Saules sistēmu, kurā dzīvojam, neesam izpētījuši ne uz pusi. No Zemes vistālākā kosmiskā zonde "Voyager 2" 44 gadu laikā pārvarējusi tikai 154 astronomiskas vienības. Vienīgais aparāts, kas šķērsojis Koipera joslas objektu orbītas ir New Horizons.Tāpat klājas arī dienestiem uz Zemes. Lai atklātu Devīto planētu un tālos TNO, vajadzīga ilgstošu novērojumu programma ar ļoti jutīgiem instrumentiem. Attālināti ķermeņi kustas ļoti lēnām, tāpēc debesu rajonu, kurā tie, iespējams, atrodas, ir jāuzņem nedēļām, mēnešiem ilgi. Savukārt meklējumi arhīvu ierakstos ilgst gadiem.Pasaulē ir ļoti maz objektu, kas spētu izdarīt atklājumus Koipera joslā. Starp citu, pat pašu apgabalu atklāja pavisam nesen – 1992. gadā. Krievijā to spētu teleskops BTA Lielajā Kaukāzā, taču tā specialitāte ir ļoti tālu Visuma avotu spektri. Tagad visas cerības tiek liktas uz observatoriju LSST, kas sāks darbu 2023. gadā. Cita starpā tas strādās arī pie Devītās planētas meklējumiem.
https://sputniknewslv.com/20191124/Marsam-tuvojas-pirma-starpzvaiganu-kometa-12807005.html
https://sputniknewslv.com/20210912/tric-un-dreb-zeme-palielina-atrumu-miklaina-faktora-del-18400450.html
https://sputniknewslv.com/20210101/Atgadina-maksligu-objektu-Kas-zinams-par-asteroidu-Oumuamua-14941780.html
https://sputniknewslv.com/20180101/devinas-pasaules-varetu-zinat-par-zemi-6943555.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaule, kosmoss, zinātnieki, planēta
pasaule, kosmoss, zinātnieki, planēta
"Esmu pārliecināts, ka tā ir". Zinātnieki parādīja, kur atrodas Devītā planēta
Pirms pieciem gadiem zinātnieki no ASV Maikls Brauns un Konstantins Batigins izvirzīja hipotēzi, ka pa ļoti tālu orbītu aiz Neptūna ap Sauli griežas vēl viena planēta – devītā Saules sistēmā.
Savā jaunajā darbā viņi precizēja debess sfēras reģionu, kurā to varētu atrast. Ja devītā planēta patiešām tiks atklāta, dažas teorijas nāksies pārskatīt, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina. Eksotiski objekti aiz Neptūna orbītas
2006. gadā Starptautiskā astronomu savienība pazemināja Plutona statusu un iekļāva to mazo planētu kategorijā. Zināma loma šajā lēmumā bija astronomam Maiklam Braunam no Kalifornijas tehnoloģiju institūta. Kopā ar kolēģiem no Mazo planētu centra viņš pēta attālākos objektus Saules sistēmā – aiz Neptūna orbītas Koipera joslā. Viņu kontā ir apmēram trīs desmiti atklājumu, ieskaitot Erīdu, par Plutonu masīvāku objektu. Starp citu, Erīda bija viens no iemesliem, kuru dēļ Plutons tiek uzskatīts par mazo planētu. Kopš tā laika Saules sistēmas planētu sarakstā ir astoņas planētas.
2016. gadā Brauns, "cilvēks, kurš nogalināja Plutonu", kopā ar jauno astronomu Konstantinu Batiginu nāca klajā ar sensāciju: devītā planēta tomēr ir. Tālo transneptūna objektu (TNO, jeb KBO angļu valodā) orbītu analīze parādīja, ka dažas no tām ir ļoti izstieptas, ar pusasīm virs 250 astronomisko vienību apmērā (viena astronomiskā vienība – attālums no Zemes līdz Saulei). Savukārt to perigēliji – zvaigznei tuvākie trajektorijas punkti – aizdomīgi koncentrējušies vienā iecirknī. Šķiet, debesu ķermeņus ietekmē kaut kas ļoti masīvs.
Pagaidām Devītā planēta (P9) nav atrasta. Tomēr aprēķini ir pārliecinoši, un zinātniskās aprindas Brauna un Batigina hipotēzi uzklausīja ar interesi.
"Šajā jautājuma turpinās debates, viedokļi dalās apmēram uz pusēm. Daudzi uzskta, ka perigēliju anomālā koncentrācija ir novērojumu atlases sekas. Burtiski trīs astronomiskie dienesti var sekot ļoti tāliem TNO, pie tam tikai °noteiktās debesu sfēras zonās. Tomēr es sliecos ticēt Braunam un Batiginam, viņu argumenti ir visnotaļ nopietni," pastāstīja profesors Vjačeslavs Jemeļjaņenko no KZA Astronomijas institūta Saules sistēmas pētījumu nodaļas.
Citu datu nav. Ietekme uz Neptūnu un Urānu ir parāk vāja, lai to pamanītu. Konstantins Batigins pastāstīja sarunā ar RIA Novosti: "Grupas no Reaktīvās kustības laboratorijas Francijā mēģināja izskaitļot Devītās planētas atrašanās vietu pēc esošajām efemerīdām, taču tās ietekme ir tik maza, ka to var izmantot, lai izslēgtu noteiktas debesu zonas, nevis atrastu planētu."
Kā izskatās Devītā planēta un kur tā ir
Nesen Brauns un Batigins publicēja
preprintu, kurā precizēja Devītās planētas parametrus. Analīzei viņi atlasīja 11 tālus TNO, atmetot izkliedētā diska objektus – īpašu ķermeņu populāciju, ko Neptūns izkliedēja, migrējot no Saules sistēmas iekšējiem apgabaliem.
"Ar laiku mēs sapratām, ka Koipera joslas dinamiski stabilie objekti (tie, kas nepietuvojas Saulei vairāk kā par 42 astronomiskajām vienībām) pārliecinošāk liecina par Devītās planētas gravitāciju. Objektu orbītas ar mazāku perihēliju piesārņojas, ņemot vērā haotisko mijiedarbību ar Neptūnu," paskaidroja Konstantins Batigins.
Pēc vairākām digitālajām simulācijām zinātnieki konstatēja, ka hipotētiskās planētas maza ir maqzāka nekā viņi uzskatīja agrāk: 6,2 Zemes masas, un tā ir nedaudz tuvāk. Orbītas elementu precizēšanai autori izmantoja ļoti interesantu ideju.
"Devītās planētas gravitācija ne tikai ierobežo tālus TNO, bet arī pārnes objektus no Orta iekšējā mākoņa tālajā Saules sistēmā. Ja P9 pastāv (esmu gandrīz pārliecināts, ka tā ir), tālā Koipera josla veido no tās izmesto objektu un no Orta mākoņa iekļauto objektu sajaukumu. Tas palīdzēja precizēt P9 orbītu. Piemēram, tai jābūt ekscentriskākai, nekā mēs domājām agrāk," turpināja zinātnieks.
12 Septembris 2021, 20:18
Planētas diametrs un albedo – Saules gaismas atstarojamības koeficients – nav zināmi, tāpēc tās spīdumu novērtēja plašā diapazonā, ņemot vērā masu. Domājams, tā ir mazliet spilgtāka nekā liecinaja agrākie aprēķini. Ja spīdums sasniedz 20-24, to varēs ieraudzīt Veras Rubīnas vārdā nosauktās obervarotijas platleņķa teleskops LSSR, ko būvē Čīles kalnos. Ja planēta ir mazāka un tumšāka, būs vajadzīgi jutīgāki instrumenti.
Ja tik liela planēta atrastos tuvāk perihēlijam, mēs to jau sen būtu ieraudzījuši. Domājams, tā atrodas afēlijā – pašā tālākajā orbītas daļā. Bet kur tieši?
"Devītās planētas stāvokli nevar precīzi aprēķināt, taču var noteikt tās ticamākās atrašanās vietas iecirkņus," stāsta hipotēzes autors.
Rakstā ir šāda karte. Diemžēl tā gulstas Piena Ceļa plaknē, kur ir ļoti augsta zvaigžņu koncentrācija. Ņemot vērā lielo attālumu, objekta vājo spīdumu un lielo teleskopu trūkumu, nebūs viegli izdarīt atklājumu.
No kurienes Saules sistēmā radusies vēl viena planēta
Spriežot pēc masas, Devītā planēta varētu būt superzeme vai minineptūns – Neptūns ir 17,2 reizes masīvāks nekā Zeme. Abas ekzoplanētu klases ir ļoti izplatītas citās zvaigžņu sistēmās, tomēr ir grūti izskaidrot to izcelsmi Saules sistēmā.
"Klasiskās teorijas paredz, ka protoplanētas disks beidzas kaut kur Neptūna orbītā pie 30 astronomiskajām vienībām. Tālāk, starp 40 un 50 astronomiskajām vienībām – Koipera mazo ķermeņu josla. Pati populārākā hipotēze nepieļauj tik masīvas planētas veidošanos tik tālu, 300 astronomisko vienību attālumā. vienlaikus citām zvaigznēm protoplanētu diski sasniedz tūkstošiem astronomisko vienību," stāsta Vjačeslavs Jemeļjaņenko.
Viņš pats ar kolēģiem turas pie gravitācijas nestabilitātes hipotēzes, kas paredz, ka pastāv Devītā planēta vai nelielu ķermeņu josla.
Brauns un Batigins pieļauj, ka superzemes tipa planēta, iespējams, sagrābta no netālu pārvietojušās zvaigžņu sistēmas. "Tas ir maz ticams, - uzskata profesors. - :Labu rakstu par šo tēmu nav. turklāt pēdējā darbā viņi piedāvāja orbītu ar visai mazu ekscentritāti – 0,2, gandrīz apalu. Un tādu planētu no citas sistēmas sagrābt ir ļoti grūti."
Kā ieraudzīt tik tālu objektu
Mēs varam novērot un pētīt objektus citās zvaigžņu sistēmās, galaktikas un galaktiku kopās, arī tajās, kas radušās agrīnajā Visumā. Esam pierādījuši melno caurumu eksistenci, uzrverot viņu saplūšanas rezultātā radušos gravitācijas viļņus detektorā LIGO. Taču Saules sistēmu, kurā dzīvojam, neesam izpētījuši ne uz pusi. No Zemes vistālākā kosmiskā zonde "Voyager 2" 44 gadu laikā pārvarējusi tikai 154 astronomiskas vienības. Vienīgais aparāts, kas šķērsojis Koipera joslas objektu orbītas ir New Horizons.
Tāpat klājas arī dienestiem uz Zemes. Lai atklātu Devīto planētu un tālos TNO, vajadzīga ilgstošu novērojumu programma ar ļoti jutīgiem instrumentiem. Attālināti ķermeņi kustas ļoti lēnām, tāpēc debesu rajonu, kurā tie, iespējams, atrodas, ir jāuzņem nedēļām, mēnešiem ilgi. Savukārt meklējumi arhīvu ierakstos ilgst gadiem.
Pasaulē ir ļoti maz objektu, kas spētu izdarīt atklājumus Koipera joslā. Starp citu, pat pašu apgabalu atklāja pavisam nesen – 1992. gadā. Krievijā to spētu teleskops BTA Lielajā Kaukāzā, taču tā specialitāte ir ļoti tālu Visuma avotu spektri. Tagad visas cerības tiek liktas uz observatoriju LSST, kas sāks darbu 2023. gadā. Cita starpā tas strādās arī pie Devītās planētas meklējumiem.
